Vai tad nemaz nedrikst blaut un strideties? Manam viram darba nav... isti meklet ari negrib. Un tad ir ta, ja atnaku majas, trauki nav mazgati, gulta nav saklata, nav nekas darits pie darba sludinajumiem, suns nav izlaists ara utt. Nu tad ir jablauj un jadusmojas... jo savadak nekas nemainisies
Dusmas ir svarigas, tas ir jarada... bet probams ar meru un ne par katru sikumu (jo vecis neperk jaunas kurpes)
Daudziem nepieredzeejushiem cilveekiem rodas nepareizs iespaids par attieciibaam no seriaaliem, filmaam..visaam taam ziepju operaam. TV diktee savus noteikumus....un iipashi sievietes paardziivo par to, ka vinjas nav pietiekami labas un izskatiigas, vai arii paraak viljas savos viirieshos...piem, ja izradaas, ka vinjas viirietis it nemaz nav romantisks...vispar neprot taads but. Taada nu ir reaalaa dziive, taa ljoti krasi atskiras no taas, ko raada filmaaas...Patieshaam, ir jaasamierinaas,.....ka nekad nebuus taa kaa romantiskaas filmaas....Zheel gan, jo cilveeki jau to pashi vareetu radiit taadu atmosfeeru, bet...nevienam skjiet nesanaak. Paraak daudz visaadu ruupju un trauceeklju.
vispirms pie psihologa iemācīsimies apspiest dusmas, pēc tam iesim pie psihologa un mācīsimies atbrīvot emocijas :D
bullšits.
protams, neliela savaldība nenāk par ļaunu, bet no otras puses- a nafig jātēlo??? ja besī ārā, tad tas ir jāpasaka!
Sievietes pasas nav perfektas apvelas un paliek rensas ignas govis kas ir pelnijusas lai vinas pamet, pats trenejos un uzturu sevi forma, un riebjas ar dzivi nepmierinatas kazas tadam nemaz netuvojos klat
ja sieviete bļauj uz vīrieti, tad tas vairs nav vīrietis.. priekš viņas.. un attiecībās ir vai nu kaut kas strauji jāmaina, bet visticamāk, ka sieviete nav laimīga, jo laimīga un apmierināta sieviete nebļaustās..
..neapmierināta sieviete ir neapmierināta sieviete.. :))
es uz savu draugu esmu biezi dusmojusies un parmetusi visadas lietas. pat esmu ieplaukajusi vinu, bet vins vienmer mani censas nomierinat, pieejot klat un samilojot mani. tad es nomierinos un saprotu, ka esmu blavusi par velti uz vinu, jo problema nav bijusi nemaz tik liela. un nakamaja rita ludzu piedosanu un vins saka, ka jau ir to aizmirsis, jo loti milot mani. tagad censos nedusmoties, jo vinam patik harmoniskas attiecibas.
Nav ko kaitināt sievietes, tad viņas nebļaus. Un vīrietim nevajadzētu taisīt no sevis idiotu, kad sievietei kaut kas nepatīk un viņa to pasaka, arī tas var izraisīt dusmas. Un vispār kas tas par vīrieti uz kuru sievietei ir nemitīgi jābļauj?
Es ari agrak vareju ardities,trakot,klaigat un lidinat pa gaisu sadzives prieksmetus,bet tagad,kad man ir aiz 40,es esmu sapratusi ka var konfliktus risinat ari citam metodem.Var parmetumus izteikt nepacelot balsi,un visbiezak tas nostrada labak par bliezienu pa galvu ar virtuves kebliti.Galvenais ir nostellet pareizo balss intonaciju,kontrolet sava kermena neverbalo valodu.
sieviete vienmēr ir bijusi galvenā un vienmēr būs galvenā, vīrietim ir jāpakļaujas un jāpilda sievietes norādījumi, tātas ir bijis un tā tas būs. Ja kāds uzdrošinās nepildīt sievietes norādījumus, tad staigā tālāk un tinies, vietā būs cits kurš pildīs. Sieviete noteicēja, vīrietis izpildītājs. Tādi mīkstie kuri nespēj izpildīt tiek pasūtīti.
Kur ir tie runči, kas pelēm ļauj pa galdu dancot? Sievietei nebūs pār vīrieti valdīt, vai nu tā ir paklausīga, vai "tur ir durvis". Un sieviete ar mīklas rulli rokās - lai tik pamēģina, ar visu rulli būs ārā no mājas un lai staigā, kur grib.
galvenais ir tas, ka tiesi tajaa mirklii kad uznaak dusma, iemesls ir un pie tam visai pamatots, un tajaa mirklii taa dusma sakaapj liidz pilniibai un spraagst laukaa, paar to viiriski, un tad tikai liekas, ka nevar buut uz pasaules lielaaks paaridariijums, no sava miilotaa viiriesa (ikvienaa situaacijaa) - tad dusmojoties, taa vien liekas ka tas nabaga viirietis sevi attaisnodams, veel vairaak nokaitina savu sievieti liidz baltkveelei, kad sievietei peedeejais piliens kausaa, liidz nenormaalajiem apvainojumiem, un taa vien liekas, viss, "JA UHAŽU"
...bet tad pienaak naakamais riits, kad saproti, ka nekas nevar buut patiikamaaks, kaa pamosties blakus savam miilotajam viirietim, un tad kaa skurbumu atceries vakardienas kiivinu, un redzi, iemesls nebija nemaz tik liels, lai es uz vinu izgaaztu savas dusmas. un luudzu Dievu, lai mans viirietis saprastu un piedotu man, par to ko vakar pateicu dusmu varaa... un par to, lai tas nekad vairs neatkaartotos...
"Ja dusmoties sanāk ļoti bieži, varbūt laiks mainīt vīrieti vai palūgt viņu aiziet?" Kas par muļķībām? Varbūt laiks izrunāties, nevis pacelt ķepiņas un tēlot mirstošo gulbi.