sievietēm pēc bērna dzimšanas loti bieži samazinās gribēšana, un tāpē jau pamet vīri un draugi. Kad bērns ir tad aizņemtas, negrib ar jaunajiem draugiem nodarboties ar to.
> Ag_me
es tomēr domāju, ka nevajadzētu mums domāt "viņš ar mani grib nodrāzties = viņš ar mani gribēs audzināt kopīgus bērnus". Tas tak skaidrs, ka nodrāzties vīrietis grib gandrīz vienmēr. Nu tas vēl neko nenozīmē kā tikai to kā izšķirot, cik nopietna viņam pret tevi ir attieksme un ar kādu vīrieti tu pati gribi to darīt - kas negrib ģimeni ar tevi vai kas grib.
to manuprāt >
jā, es saprotu gan, ko saki. man tikai šķiet, ka pārāk daudz ir šādu bezatbildīgu gadījumu, kad sieviete uztaisa to bērnu ar domu noturēt, un tad tas bērns nu kautkā kautkur pa vidu visiem maisās, pats ta nebūdams vainīgs, ka pieaugušie nav padomājuši, ko dara. es saprotu pilnīgi, ka ir tādi pamatotie gadījumi, bet man šķiet, ka tādu bezatbildīgo varētu būt daudz mazāk, ja cilvēki vairāk domātu pirms dara.
seila >
Arī taisnība. Vienīgais komentārs - slikti skatījās sākumā, ja pēkšņi izrādījās visādas sliktas īpašības. Neuzmanīgi ievērtēja no sākuma. Bet nu gadās, īpaši ja nav pieredzes. Bet visā visumā cilvēciski saprotami.
:D domāt, ka ja ar mani guļ, tad grib ar mani "līdz nāve mūs šķirs", ir visai bērnišķīgi... tik pat bērnišķīgi ir domāt, ka ar bērnu noturēt vīrieti sev blakus... jo ātrāk to mazās sapņotājas (arī tās, kuras ir pieklājīgā vecumā) sapratīs, jo mazāk būs šādu gaudu stāstiņu...
jūs vienkārši parādiet tipiskās latvieshu egoistiskās un vientiesīgās aitas dabu.
varbūt izlasiet ciniķa komentāru un nemaz netērējiet laiku tā atspēkošanai. Viņš trāpija absolūtā desmitniekā.
Ja vīrietim ir prāts un pašcieņa, viņam ir normāla un forša sieviete. Pārējiem tiek tās par kurām šeit raksts ;)
Kārtējie stāsti par to, kā dzemdēja no huligāna un tagad meklē, kas audzinās un ieņems tēta lomu. Reāli rēciens nāk par pirmās autores neizmērojamo naivumu un stulbumu "bonusiņš":))) Labi, ka viņa to skaļi nepateica citādi visi būtu aizbēguši jau pēc pirmās nakts:)) Ņirga nāk par tām, kas iedomājās, ka dzemdības viņas ir padarījušas gudrākas:)) Varu derēt - ne par mata tiesu! Vienīgais, kas pēc dzemdībām rodas, tā ir universāla otmazka - man ir bērns! Vairākumam vientuļajām mātēm ar vīriešiem neveicas viena iemesla dēļ - viņas nemeklē vīrieti, viņas meklē materiālo apgādnieku un bērna tēti vai tā aizvietotāju, kas dalīs atbildību par audzināšanu, apgādās ģimeni un "ātri iemācīsies cept karbonādes un vārīt putras", bet viss ko viņa ir gatava par to dot pretī ir ne visai kvalitatīvs sekss pāris reizes mēnesī, nu labākajā gadījumā vēl arī "mīlestības" un ģimenes ilūziju. Sorry, ne visi vīrieši ir muļķi, tamdēļ neparakstās uz tik neadekvātu "darījumu" kā kopdzīve ar vientuļo māti". Nodibināt jaunu ģimeni izdodas tikai tām, kas meklē vīrieti nevis apgādnieku un kurai interesē patiešām ģimene, nevis ģimenes imitācija, kur 90% pienākumu ir paredzēti tam jaunajam muļķim un ēzelim, kamēr viņa pat nevīžo karbonādi uzcept un māju sakpot. Par to, ka kaut kur pasaulē mētājas tas bērna autors huligāns, kurš ""pēkšņi saprata savu kļūdu" un grib atpakaļ "pie bērna" pat runāt negribās. Padoms večiem - ja jūs iesaistieties attiecībās ar sievieti, kurai ir bērns izsveriet rūpīgi - jums vajag tās visas problēmas un vai tā sieviete patiešām interesējas par jums kā par vīrieti. Bet labāk, pa gabalu, jo tādas, kas meklē ģimeni un vīrieti nevis apgādnieku un problēmu risinātāju ir ārkārtīgi maz.
Nu nav gluži tā, esmu vientuļā mamma, ir arī bērnam tētis, kas pa reizei iegriežas ciemos, stundu papriecājas, kāds viņam puika, atmet mums kādu latiņu. Nu ir man grūti, gan finansiāli, gan fiziski, gan emocionāli būt vienai ar to maziņo, bet... Es gribu vīrieti, ar kuru varētu pavadīt laiku ārpus mājas, paskraidīt uz randiņiem, piedzīvot kaisli. Kas tālāk būtu, tad jau laiks rādītu. Esmu vēl jauna un dzīvi gribu baudīt pa pilnu programmu, bet...
Bet pēc tam, ka uzzina, ka man ir piekabe, nākošais randiņš tiek atcelts, arī telefons klusē. Nu nevajag manam bērnam otru tēti, MAN vajag vīrieti.
varu gan piekrist, gan nedaudz nepiekrist... vai tiešām visi vīrieši ir tīri, balti un pūkaini, piedevām, bez iepriekšējām attiecībām, bez šiem "bonusiņiem"???
piekrītu par to, ka vientuļās māmiņas visbiežāk meklē materiālu atbalstu, nevis vīrieti, ar kuru veidot attiecības... ļoti daudzām ir uzskats, ka ja jau es ar viņu guļu, tad tagad viņam ir pienākums mani uzturēt... skumji
Man savukārt pirmās asociācijas par virsrakstu bija šādas - cik ilgi, dēlam augot, uzskatīt viņu tikai par mazu bērnu un kad sākt viņu uzskatīt par topošu vīrieti? :) (T.i. mācīt viņu, ka mamma jāpalaiž pa durvīm pa priekšu utml.. :) )
Cik Latvijas sievietes tomeer ir glupas!Viiriesi visbiezaak pasi savus beernus audzinaat negrib, bet te mulkiites sacereejusaas, ka kaads gribees audzinaat svesus!
Riebjas lasīt par tik pretīgām sievietēm... Gan tu savu saņemsi! Jo nekas dzīvē nepaliek nesodīts un kaut tev kretīniskie vārdi trīskārt nāktu atpakaļ!!!! Vai bērns ir vainīgs, ka piedzimis no tās vai citas "sievietes" vai "vīrieša"? Un ar ko tavējie labāki?! Nudien, ļaunā pamāte no Pelnrušķītes! Tik atceries kā visās pasakās pamātes un mātesmeitas beidza!
nekad nespētu pieņemt citas sievietes bērnu, es nemaz ar tādu vīrieti attiecības neuzsāktu, man piekabe nav vajadzīga, man pašai savi bērni. Ok esmu no pirmā vīra šķīrusies un apprecējos ar citu, ok man tad bija bērns no pirmā vīra un mans otrais topošais vīrs manu bēnu pieņēma bez problēmām, taču ja viņam būtu bijuši bērni, es ar viņu nekādas nopietnas attiecības nebūtu veidojusi.
šī problēma jau neattiecas tikai uz vīriešiem . man kā sievietei pieņemt sava vīrieša bērnu no iepriekšējām attiecībām arī nemaz nebija viegli, neskatoties uz to, ka bērns dzīvo kopā ar māti. te viens vīrietis ieminējās, ka mīļotā cilvēka iepriekšējās attiecības tādā gadījumā nekad nezudīs pagātnē bez pēdām, tās vienmēr par sevi atgādinās. Tas tā tiešām ir, bet ja ir patiesa mīlestība cilvēku starpā, tad ar to var sadzīvot. Tas liek sevi disciplinēt un no dienas dienā pārkāpt pāri savam ego. Ir pagājis ne viens gads, joprojām strādāju ar sevi un nenožēloju ne brīdi, ka esmu kopā ar savu vīrieti. Jūtu, ka pati no šīs situācijas daudz ko mācos un iegūstu, iespējams, kļūstu labāks cilvēks.
Man absalūti nav problēmas pieņemt manas mīļotās sievietes dēlu, sākumā bija uztraukums kā viņš reaģēs vai nebūs kautkādas protesta reakcijas utt. Bet nekā vienīgi nopētīja mani, un izturējās abrīnojami mierīgi neskatoties uz to ka tad viņam bija 6 gadi. Tagad esam kļuvuši pa labiem čomiem, un viņam jau ir pusbrālis :)
Piekrītu tiem kuri saka, ka vīriešiem nav problēmas pieņemt sievieti ar bērnu, zinu vēl vairākus mužikus kuriem ir attiecības ar sievieti kurai ir bērns. Bet ar sievietēm jau ir citādāk, viņas ir daudz egoistiskākas līdzarto citas sievietes bērnu nepieņem, zinu no savām paziņām, ka da''ziem tieši tāpēc ir izjukušas attiecības, jo sieviete nespēj pieņemt vīrieša bērnu.
Aija
Pirms 2 stundām un 40 minūtēm
ai ta beidziet vīriešiem jau nu tokin nav problēma pieņemt cita vīrieša bērnu. Es zinu 6 vīriešus no sava paziņu loka, kuriem ir attiecības ar sievieti kurai ir bērns/bērni no bijušajiem. Un tie nav vīrieši lūzeri, kuri nevar nevienu citu dabūt, bet gan tādi uz kuriem rinda stāv, bet redz izvēlas sev par dzīvesbiedrēm, sievietes ar piekabi un dzīvo laimīgi.
Ar sievietēm ir citādāk, sieviete nekad nepieņems citas sievietes bērnu.