« iepriekšējais 1 2 3 nākamais »

1. guru> komentētājiem 2010. g. 18. martā, 11:16

   Liekuļi jebšu zīdaiņi, kas tad Jūs esat?

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
2. nena 2010. g. 18. martā, 10:16

   Fū! Mauku stāsti, tiešām , citādi to nevaru nosaukt :) Bet Profesoram gribu pateikt, ka tas, ka tām sievietēm jau bija bērns, tas nenozīmē, ka viņām no tevis nevarētu būt vēl viens :) Un galu galā, ja nu tev - tpu-tpu-tpu - sanāk izšķirties ar savu tagadējo (neko nekad nevar zināt) - tu taču arī negribētu, lai tava nākamā sieva neciestu tavu bērnu no iepriekšējās ?

   Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
3. Daiga 2010. g. 18. martā, 10:01

   Lasītāja saka: "manuprāt, vīrietis vispār neko nopietnu nedomāja un sieviete bija iztēlojusies vairāk nekā patiesībā tur bija"
   
   Tur jau ir tā galvenā vaina, kāpēc vispār ir tās vientuļās mātes - ka sieviete iedomājas vēlamo par esoso vai arī grib ar varu pārvērst vēlamo par esošo.
   
   Nu nezinu.. varbūt ir arī daži tādi īpaši gājieni ar šausmīgi noslīpētu nekādi neprognozējamu māņu kustību no vīriešu puses, bet es esmu pārliecināta, ka pārsvarā tā nav.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
4. Pffff 2010. g. 18. martā, 09:30

   Tādas izēles vispār nevar būt.
   Ja esi uzņēmusies laist pasaulē bērnu - tad viņs ir jaaudzina un jārūpējās.
   Protams nevajag atteikties no personīgās laimes un attiecībām.
   Vienkārši stipri jāpiedomā, jo tomēr nevajag uzreiz kuru katru stiept mājās dzīvošanai. Tas aŗī izskatās vairāk pēc izmisuma un bailēm palikt vienai. Vispirms pašai jāiepazīst cilveks, tad jāiepazistina ar bērnu, tad var domāt par kopīgās dzīves veidošanu. Ja vīrietis nespēj pieņemt faktu, ka tev ir bērns - nafig tādu vīrieti. Vai bērns pieņems vīriti - atkarīgs no audzināšanas un no tā, kādas attiecības izveidojušās ar mammu, kādas dzīves vērtības uin patiesības viņa pati ir iemācījusi savam bērnam.
   Ja stiepsiet mājas kuru katru vīrieti, logiski, ka bērnam tas apniks, viņš neribēs vairs nevienu pieņemt, jo bērnībā bērnam vajag drošības sajūtu, pastāvīgumu un majīgumu.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
5. JanisT 2010. g. 18. martā, 09:29

   Vīrietis ir tas, kas smird pēc cigām un ir pillā.
   Vēl viņš kaujas un mēdz vakaros mētāties ar sieriņiem, kurus var izmantot ķieģeļu vietā.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
6. jungman 2010. g. 18. martā, 09:25

   tieši tādēļ savulaik neielaidos ar vairākām citādi foršām sievietēm, jo bija skaidrs, ka audzināt svešus bērnus nu nav tas labākais.
   atradu jaunāku un brīvu. tagad, kad ir savs puika, man ir skaidrs ka rīkojos pareizi.
   protams, ar prātu jau var pieņemt svešu bērnu, bet ja esi pats bijis līdzās visā procesā sākot no pirmā autiņa un negulētās nakts, tad tu pilnīgi citādi izjūti to bērnu.

   Ieteikt (3) Atbildēt Ziņot redakcijai
7. kika 2010. g. 18. martā, 09:13

   nepareiza nostādne virsrakstā. Tāds jautājums vispār nedrīkst rasties.

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
8. Profesors 2010. g. 18. martā, 09:08

   Atkal kārtējais raksts par second-hand sievietēm, par viņu problēmām un nespēju saprast, ka vīrietim svešs bērns vienmēr ir kaut kas tracinošs. Diemžēl daudzi veči ir par gļēviem, lai vēsu prātu izanalizētu situāciju un apzinātos, ka nav akli jāskrien pakaļ katriem brunčiem, bet var taču izvēlēties kaut ko sevis cienīgāku...

   Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
9. Lasītāja 2010. g. 18. martā, 08:42

   Par pirmo piemēru. Šai sievietei ir personības problēmas- to apliecina tas, ka rakstā pieminētais Armands ir jau kurais vīrietis, ar kuru viņa veido, bet īsti nevar izveidot paliekošas attiecības. Ja cilvēks ne ar vienu cilvēku nevar atrast īstu kopsaucēju un visas attiecības viņam ir "uz laiku", tas norāda uz dziļām problēmām viņā pašā. Kam vēl ir svarīgi pievērst uzmanību šīs sievietes pieredzē- sava partnera bērna adoptēšana. Jā, tas izklausās ļoti romantiski un iemīlēšanās fāzē varbūt tā arī šķiet. Tomēr pret to vajadzētu attiekties ļoti uzmanīgi. Pirmkārt, viena neveiksmīgu attiecību pieredze jau jums ir. Un kaut gan jaunas attiecības nevajag sākt ar domu, ka tās neizdosies, ar dzīves realitāti nerēķināties arī nav gudri. Cik "tētus" tad galu galā jūs bērnam atņemsiet, ja kaut kas noies greizi? Vai bērnam tādējādi nebūs par daudz traumu? Un ja jūs esat nevis vecāks, bet tā puse, kura adoptē, tad padomājiet arī par dzīves materiālo pusi- ja šī laulība tomēr neizdosies, var gadīties, ka jūs kādreiz dzīvē nožēlosiet to, ka visu, ko vēlēsieties atstāt mantojumā saviem bērniem, viņiem būs jādala ar svešu bērnu, ko juridiski būsiet padarījis par savu. Un par to nav jāšausminās, jo, lai arī mūsu sabiedrībā valda ļoti liekulīgi svētulīga attieksme, kad runa iet par materiāliem jautājumiem, īstenībā mēs visi ar tiem ļoti rēķināmies. Manuprāt, nav svarīgi, vai mammas vīrs juridiski skaitās vai neskaitās tētis, bērnam svarīga ir mīlestība un attiecības ģimenē. Ja nu ļoti gribas, lai bērns nejustos "svešs" dēļ atšķirīga uzvārda, to ar bāriņtiesas lēmumu var mainīt bez adopcijas.
   Otrajā gadījumā, manuprāt, vīrietis vispār neko nopietnu nedomāja un sieviete bija iztēlojusies vairāk nekā patiesībā tur bija, tāpēc arī atkrita tas jautājums par viņa iepazīšanos ar bērnu. Vīrieši ne reti satiekas ar precētām sievietēm, jo domā, ka tā ir "drošāk"- nevilks uz zagsu, jo vīrs jau ir, ja paliks stāvoklī, varēs norakstīt uz vīru. Uz to netieši norāda pati stāstītāja, sakot, ka pat tad, kad viņa bija šķīrusies, par kopdzīvi viņš nerunāja. Acīmredzot kopdzīve, kur nu vēl svešs bērns, viņa plānos neietilpa.

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
10. :D :D 2010. g. 18. martā, 08:33

    "bonusiņš" :D :D Kā tad! Staigule!

    Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
11. es 2010. g. 18. martā, 00:27

    Man meitinai bija 3 menesi, kad satiku savu tagadejo viru, ar kuru mums ir nu jau 2 berni...vins mil abus ka savejos, citreiz pat liekas pirmo bernu vairak.....ko varu teikt...ja virietis mil sievieti, miles ari bernu!

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
12. Dio 2010. g. 18. martā, 00:22

    Es izlasot virsrakstu gan iedomājos citu situāciju - vai tu gribi nodzīvot dzīvi kopā ar mīļoto vīrieti un bez bērniem vai lai tev ir bērns, bet bez vīrieša. Un tad es viennozīmīgi izvēlētos pirmo.
    
    Manuprāt ir pilnīgi greizi uzstādīt jautājumu šādi kā rakstā - skaidrs, ka ja tev jau ir bērns, tu vinju neatstāsi un neviens tā cienīgs vīrietis jau arī tā jautājumu nestādīs, vaine:) Kas tad tas būtu par vīrieti un kas tā būtu par sievieti, kas bērnu noslaucītu kā traucēkli. Par to es vispār negribu pat domās modelēt.
    
    Bet man liekas nepiedodami egoistiski un kaut kā dikti pašpietiekami un vīrieti ignorējoši arī taisīt bērnu, jau zinot, ka tu viņu audzināsi viena - tā teikt kompānijai. Lai ir vismaz kāds, kas sēž ar mani. Bērns ir sekas mīlestībai. Manuprāt. Nevis tāds sunīts, ko var ieviest, lai būtu jautrāk

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai

« iepriekšējais 1 2 3 nākamais »