Zinātnieki noskaidrojuši, ka vientulība un kontakta trūkums ar citiem cilvēkiem ne tikai padara mūs nelaimīgus, bet arī ietekmē veselību.
Nesen veiktajos pētījumos pierādīts, ka vientulībai ir tiešs sakars ar asinsspiedienu, neatkarīgi no smēķēšanas, aptaukošanās, vecuma, depresijas vai stresa.
Kā apgalvo Luise Haklija (Dr. Louise Hawkley) žurnālā “Psiholoģija un Novecošana” (Psychology and Ageing), vientulība darbojas kā atsevišķs un neatkarīgs veselību apdraudošs faktors.
Čikāgas universitātes psiholoģe ir veltījusi daudz laika, studējot vientulības ietekmi uz cilvēka veselību. Augsts asinsspiediens, kas bieži netiek uzskatīts par nozīmīgu, iedragā veselību dažādos veidos.
Tas ir saistīts ar sirdsdarbības traucējumiem, tostarp trieku un sirdslēkmēm. Sistoliskais asinsspiediens, kas lielāks par 40 mmHg jeb hipertonija ir visbiežāk novērotā diagnoze, kas savukārt ir daļēji atbildīga par 18% nāves gadījumu valstī.
Zinātnieku komanda izanalizēja 229 cilvēku vecumā no 50 līdz 68 gadiem datus, lai atklātu jaunu informāciju par novecošanu. Dalībniekiem tika jautāts, cik ļoti tie jūtas vientuļi.
Eksperimentos, kas ilga piecus gadus, zinātnieki atklāja izteiktu sakarību starp vientulību, kas apzināta pētījuma sākumstadijā, un asinsspiedienu, kas izmērīts, tam beidzoties.
Asinsspiediena izmaiņas parādījās tikai pēc diviem gadiem, turpinot paaugstināties līdz pētījuma slēgšanai.
Visvientuļāko cilvēku asinsspiediens paaugstinājās par 10% jeb 14 mmHg, salīdzinot ar apmierinātajiem.
Iespējams, ka veselības izmaiņas skaidrojamas nevis ar vientulību, bet gan ilgstošām raizēm par attiecību trūkumu ar apkārtējiem.






