Kaperu dzimtene, iespējams, ir Vidusjūras reģions, bet tos pazīst pat Ziemeļāfrikā Sahāras dziļumos un Austrumos pie Irānas. Tomēr, piemēram, Irānas vietējie iedzīvotāji ne vienmēr zina, ko ar tiem iesākt, kas liecina, ka kaperu dzimtene tomēr nav meklējama tiktāl Austrumos.
Sahārā kaperu krūmājus klāj dzelkšņi, bet Francijā ne. Mūsdienās visvairāk kaperu ražo Dienvidfrancijā, Spānijā, Itālijā, Alžīrijā un Kalifornijā. Kaperu audzēšana un novākšana ir sarežģīts un laikietilpīgs process. Ideālā variantā, kad tie sasnieguši pareizo izmēru, tie jānovāc no rīta, dienu jāvītina svaigā gaisā, tad jāiesāla vai jāiemarinē stiprā baltvīna etiķī.
Kaperus nav grūtību uzglabāt, ja vien burciņā vienmēr atstāj pietiekami šķidruma, kas tos nosedz. Tie iecienīti pie dažādām mērcēm, īpaši kopā ar anšoviem, rīvētu citrona miziņu, marinētiem dārzeņiem.
Kaperus lieto pie zivju ēdieniem, īpaši ar lasi un āti. Vidusjūras valstīs ar kaperu mērci papildina salīdzinoši lētus zivju ēdienus (heku, raju, jūras zuti), lai piešķirtu tiem garšas buķeti. Iecienīta ir menca ar kaperiem, ķiplokiem un olīvām.
Kaperus lieto pie gaļas ēdieniem īpaši tajā gadījumā, ja ēdiens paredzēts diezgan eļļains. Iespēja uzkost skābi sāļo kaperu ir atsvaidzinoša un padara ēdienu interesantu. Reizēm kaperus pievieno vistai, zaķim. Kaperus iespējams pievienot salātiem kā dekorāciju, dažādām uzkodām un sasmalcinātu piejaukt sviestam.
Receptes
Kaperu mērces
- Pannā izkausē ap 100 – 150 g sviesta, pievieno 1,5 ēdamkaroti (ēd. k.) citrona sulas, 1 ēd.k. sasmalcinātus pētersīļus, ēd. k. kaperu (bez šķidruma), piparus pēc garšas. Mirkli pakarsē, pārlej ceptai zivij.
- Pannā izkausē 150 g sviesta, pievieno sasmalcinātu ķiploka daiviņu, vienu ēd. k. citrona mīkstuma un divas ēd. k. citrona sulas. Pēc pusminūtes pievieno pusi ēd. k. sasmalcinātu pētersīļu.
Karstu pārlej ēdienam.
- Bļodā sajauc 2 ēd.k. kaperu, glāzi majonēzes, divas ēd. k. skābā krējuma, pa vienai ēd. k. sinepju, mārrutku un baltvīna etiķa un pusi ēd. k. cukura. Pasniedz ar gaļu.
