“Man ir svarīgi, lai mana sieva ir apmierināta ar dzīvi”

Andris (32), advokāts

Mēs ar sievu ātri sākām dzīvot kopā un pārrunāt mūsu iespējamo ģimenes dzīves modeli. Tā kā sieva toreiz strādāja birojā par administratori, viņas darba grafiks bija no 9 rītā līdz 18 vakarā. Pēc darba viņa bieži vēl devās pie friziera vai manikīra un mājās bija tikai vēlu vakarā. Mani tas neapmierināja. Tiesa gan, es nekad neesmu šaubījies par to, ka sievietei ir nepieciešama sevis palutināšana. Manuprāt, viņai rūpes par sevi ir pašsaprotama lieta – to visu sieviete dara tāpēc, lai justos labi un patiktu savam vīrietim. Un es to protu novērtēt.

Kad ar Santu sākām pārrunāt mūsu ideālo kopdzīves modeli, izrādījās, ka esam uz viena viļņa – viņa arī uzskatīja: ja sievietei pēc darba vēl ir jāskrien mājās un jāgatavo ēst, tas ir par daudz prasīts.

Tas nozīmē, ka ir iespējami tikai divi varianti – vai nu sieviete strādā, bet mājās neko daudz nedara, vai arī nestrādā un iesaistās mājas dzīvē.

Kādā jaukā dienā es pēkšņi sapratu, ka gribu bērnu. Pastāstīju par to Santai, un viņa teica, ka arī viņai tā šķiet ļoti laba ideja. Pēc trim mēnešiem es saņēmu dāvanu – grūtniecības testu ar divām strīpiņām, šo mirkli es nekad neaizmirsīšu! Sievas grūtniecība gan noritēja smagi – bija dažādas problēmas un viņa ļoti mocījās ar sliktu dūšu, kā rezultātā vairs nevarēja normāli pastrādāt. Kas gan tā par strādāšanu, ja visu laiku jāvemj? Man viņas bija ļoti žēl. Teicu, lai nestreso, gan kaut ko izdomāsim. Viņa atbildēja, ka viņa atdotu visu, lai viņai vairs vispār nebūtu jāiet uz darbu, jo viņa jūtas ļoti slikti.

Tad mēs izrunājām visus plusus un mīnusus, kā organizēsim savu dzīvi, ja viņa vairs nestrādās.

Santai svarīgs bija jautājums arī par viņas “kabatas naudu” – līdzekļiem, ko viņa bija pieradusi tērēt tikai savām vajadzībām. Protams, sievietei tas ir svarīgi – gan skaistumkopšanas procedūras, gan iespēja iegādāties jaunu apģērbu, apavus un citas lietas. Apsolīju, ka viņai būs sava kabatas nauda, par kuras tērēšanu viņai nebūs man jāatskaitās. To, cik liela summa tā būs, izrunājām, aprēķinot viņas līdzšinējos izdevumus. Tā arī Santa sāka dzīvot pa mājām. Jo vairāk tuvojās bērna dzimšana, jo vairāk abi secinājām, ka aiziešana no darba bija pareizs lēmums.

Kad piedzima meita, sākumā gāja grūti (negulētas naktis, problēmas ar ēšanu utt.). Savu sievu vairs nepazinu – viņa bija kļuvusi par īstu pūķi. Tad mēs atkal rīkojām ģimenes sapulci, un viņa atzina, ka netiek viena pati ar visu galā.

Uztaisīt ēst, parūpēties par bērnu, iziet ar viņu pastaigāties – tas viņai esot par daudz prasīts. Turklāt viņa atzinās, ka ļoti ilgojas pēc sev ierastām lietām – manikīra, pedikīra, friziera, solārija...

Atzīšos, ka sākumā mazliet pat sadusmojos, jo man šķita – visas sievietes taču tiek ar to galā pašas, kāpēc tad viņa nevar? Tomēr pēc pāris dienām atzinu savu kļūdu un sapratu, ka esmu taču kopā ar Santu, nevis ar kādu citu, un ir labi, ka viņa atklāti pastāsta par to, kas viņu nomāc.

Tad mēs meitai atradām auklīti. Sākumā auklīte nāca trīs reizes nedēļā uz dažām stundām. Pa to laiku sieva varēja darīt visu, ko vēlējās, – kaut vai doties pastaigāt pa veikaliem. Kad meitai bija pusgads, auklīte nāca divas reizes nedēļā uz pilnu dienu. Šāda shēma mani apmierināja – mana sieva jutās gandarīta un laimīga. Un man tas bija un ir ļoti svarīgi, jo – ja viņai tā ir labi, arī man un bērnam ir labi.

Es nesaprotu tos vīriešus, kuri ir ieņēmuši galvā, ka par bērnu jārūpējas tikai sievietei, lai arī kā viņa justos.

Pagaidām mūsu ģimenē šāds modelis darbojas labi, jo mēs par to esam savstarpēji vienojušies, un trūkumus pagaidām neredzu, tikai plusus. Vienīgais, kas mani reizēm tracina, ir apkārtējo jautājumi par to, kāpēc mana sieva joprojām nestrādā, jo bērnam taču jau divi gadi un viņš ir sācis iet bērnudārzā. Atklāti sakot, man nav vēlēšanās kādām to visu skaidrot, taču man ir svarīgi, lai mana sieva ir apmierināta ar dzīvi, lai viņa nav pārskrējusies, pārstresojusies...

Līdz ar to arī mūsu ģimenes dzīve ir daudz harmoniskāka. Ir gan vēl kāds trūkums – tie ir lielāki pirkumi, kas nepieciešami manai sievai. Piemēram, Santai vajadzēja jaunu automašīnu. Mana sieva attiecībā pret lietām ir ļoti prasīga, viņai vajag kvalitāti. Rezultātā viņa izvēlējās visai dārgu džipu, kuru man nācās iegādāties uz nomaksu. Lai gan no otras puses – man sniedz gandarījumu tas, ka varu atļauties palutināt viņu arī šādā veidā.