Pārlasot forumu, kādu vakaru uzdūros tēmai par kārtējo īpatnību vīriešu pasaules uztverē, kuru čakli metās papildināt ar komentāriem no savas pieredzes desmitiem daiļā dzimuma pārstāvju... Interesanti, jo nevaru noliegt, ka arī pati esmu kādreiz sakodusi dusmās, nē, teikšu – neizpratnē - lūpas, nomurminot pie sevis: kā tās nolādētās zeķes var neredzēt, stāvot 20 cm attālumā?! Paņem taču acis rokās!
Šo spriedelējumu visefektīvāk būtu sākt ar konkrētu dialogu...
Viņš: “Kur gan palikušas manas tumši zilās zeķes?” (Vai jebkas, kas vajadzīgs ir tagad un tūlīt...)
Viņa: “Paskaties skapī, kur stāv tavas zeķes...”
Viņš: “Jā, es jau skatos, bet neredzu...”
Viņa: “Nu kā var nebūt?... Es vakardien tur ieliku no tīrās veļas...”
Viņš: “Nu nav... Es jau viņas tur neesmu licis, tāpēc nezinu! Tu noteikti esi tās nolikusi kur citur...”
Un tad viņa pienākusi ar iluzionista cienīgu triku atrod zilās zeķes, kuras jau gandrīz izraisīja kārtējo strīdu par attiecību pamatbūtību :) Smieklīgi, bet fakts... Nereti ikdienas sīkumos slēpjas sākums auglīgam skandālam...
Labi, tas jau ir cits temats, mani šoreiz ieinteresēja tieši šī vīriešu unikālā “neredzēšanas” spēja.
Tas šoreiz nebūtu uztverams burtiski, vienkārši man sāk šķist, ka sievietes patiesi ir plašāka perifēriskā redzeslauka pārvaldnieces...
Kāds 90. gadu amerikāņu pētījums apliecinājis, ka sievietēm tomēr esot plašāks redzeslauks nekā vīriešiem – vismaz 45 grādu leņķis uz katru pusi – arī uz augšu un uz leju... Citām tas pat aizsniedzoties līdz pat 180 grādiem... Kas zina, iespējams... Jo nav jau bijis tā, ka pašas vienmēŗ atrodam vajadzīgo... Tāpat bieži krītam meklējumos pat līdz asarām.
Pastudējot sīkāk, izrādās, ka arī vīriešu acis ir arī fizioloģiski mazliet lielākas nekā sieviešu – tomēr pētījumi skaidro, ka smadzenes mūsu mīļotajiem liek skatīties pārsvarā taisni uz priekšu – gluži kā tunelī... Te tad nu arī radies jēdziens “tuneļveida redze”. Bet ja jau padomājam, ko gan alu cilvēkam vajadzēja? Medīt!
Un kur tad labāks rezultāts kā ar šāda veida redzi? Koncentrēties taisni uz medījumu un neredzēt nekā apkārt...
Turpretī sievietēm – ogu un zālīšu vācējām - redzesleņķis dabiski ir nepieciešams plašāks...
It kā jau loģiski, bet vai piemēroti arī mūsdienām?
Vēl uzdūros interesantam pētījumam, ka stiprā dzimuma pārstāvji, meklējot priekšmetu, nereti meklē tā nosaukumu, piemēram, ja ledusskapī ir jāatrod piens, tad tiek meklēts arī uzraksts “PIENS”, bet, ja paka sagriezta sāniski un uzraksta nav – tas apgrūtina meklējumus... Sievietes meklē priekšmetu pēc formas un krāsām, paverot lielākas iespējas ātrāk atrast meklēto....
Nobeigumā šos faktus ieteiktu vīriešiem noskaitīt savām greizsirdīgajām sievām, kuras katru reizi uzšņāc, kad pagriežat galvu kādas skaistules virzienā! :) Tas tā, pārdomām...
Nu sazin kā šis fenomens ir skaidrojams, bet katrā ziņā atšķirības mums ir! Tas jau neliek mums mazāk vienam otru mīlēt, arī ar visām sasodītajām pazudušajām zeķēm!
Aicinu, arī jūs dalīties pārdomās...
Tāpat aicinu blogot - sūtot savus novērojumus attiecībās uz woman@tvnet.lv, un, kas zina, varbūt tieši tu saņemsi burvīgu lasāmvielu ziemas vakariem no ZVAIGZNES ABC!
