Kad 99% meiteņu nebūs garlaicīgas, paredzamas aitas, tad arī uzmanība, attieksme un dāvanas no vīriešiem nāks dabiski.
Pastāstīšu noslēpumu - vīrietis, kam tu tiešām patīc atcerēsies visus "nozīmīgos" datumus.

Paviegls raksts, bet mani nomierināja, jo šāds tāds rūgtums tiešām ir sakrājies un fakts, ka to piedzīvo vēl kāds... nomierina vismaz no tāda aspekta, ka neesmu viena ar šo problēmu.
Kopā dzīvojam jau 14 gadus, 12 no kuriem oficiālā laulībā, ir 2 bērni. Pa šiem gadiem varbūt reizes 5 viņš man ir pasniedzis dāvanu vai pārsteigumu. Ne dzimšanas dienu, ne vārdadienu, ne kāzu jubileju apsveikumi. Par tādiem svētkiem kā Valentīndiena vai Sieviešdiena vispār nerunāsim. Vai es jebkad būtu pamanījusies izlaist kaut vienu viņa jubileju? Nē. Dāvanu parasti domāju visu gadu, mēnešiem plānoju, jo man negribas dāvināt banālas dāvanas, bet pārdomātas. Parasti tie ir individuāli specpasūtījumi apdrukāšanas jomā utml. dažkārt daļu no dāvanas darinu pati.
sākumā es apvainojos par to, ka katrreiz jādzird aizbildinājumi: "es taču nezinu, ko tev tur vajag". šī izteikuma tonis vien norāda uz to, ka nevis nezina, bet NEVĒLAS zināt. ar laiku vairs neļāvu nojaust, ka mani apbēdina, ka manu jubileju neatceras.
tuvojoties Ziemassvētkiem es katru gadu aicinu vīru kopā aiziet uz veikalu iegādāt dāvanas bērniem un vecākiem. Pa visiem šiem gadiem atceros vienu reizi, kad viņš tiešām mani pavadīja uz veikalu un izrādīja nosacītu interesi vismaz par dāvanu savai mammai. Bet parasti uz manu aicinājumu atskan nīgras frāzes: kāda no manis jēga, es tāpat nezinu, ko vajag, mani tracina vazāties pa veikaliem, priekš kam tas vispār vajadzīgs, kurš ir teicis, ka vispār ir jāsvin, kāpēc nevar uzdāvināt vienkārši naudu....
un atgādinājumi un mājieni par to, ko es vēlētos... arī nenostrādā... pat tiešā veidā pateikta vēlme jau pēc pāris dienām tiek aizmirsta. kaut vai lipini pie ledusskapja savu vēlmju sarakstu.
un trakākais jau ir tas, ka es un vairums sieviešu jau neprasa nekādas dārgās dāvanas, bet pašu faktu, ka atceras un piedomā, nevis vakarā skrienot no darba steigā paķer puķes, pēdējā brīdī... un arī tikai pateicoties tam, ka Skype vai draugiem.lv ir atgādinājis par jubileju.

labāk lai viņš atlaiza vāveri, nevis nes puķes.

Es piekrītu Agrajam rītam! Tieši tā ir, ka sievietes tik grib MAN MAN MAN. Bet par savu vīurieti aizmirst. Dzimšanas dienā iedod buču un pasaka apsveicu. A no mani prasa nez kādas dāvanas! Un ja uzdāvina tikai puķes tad ir katastrofa un nedēļu nerunā! Virietis ir gatavs dot ja arī viņš saņem!

Kapitālistes cūkas! Aizveda uz restorānu un IZPIRKA vainu! Pret TĀDĀM TĀDA attieksme

sobrid ir tada situacija, ka lielas davanas no sava milota nesagaidit ( piemeram braucienu uz arzemem, vakaru spa viesnica utt), bet kaitina tas,ka vins nesaprot, ka parsteigumi nemaz nemaksa tik daudz, noperc 1 rozi pa latu, shampi/viinu un iededzini sveces.. atnakot majas pec darba tas butu tiesam parsteigums.. kaut gan ta pati roze pasniegta no riita ar kafiju gulta ari butu kaut kas :D sparnos buutu visu dienu :D:D:D
un es to esmu teikusi, vienkarsi laikam dazi viriesi ir uz sadam lietam tendeti,citiem tas liekas nevajadzigas un varbut trukst ari fantazijas..
lai nu kaa..ar vai bez rozes no riita savu virieti miilu visvairak uz pasaules :))

runa nav par dāvanu/puķēm, bet gan par attieksmi!

Izlasīju lielo problēmu un nu cerēju no psiholoģes sagaidīt kaut kādu prātīgāku secinājumu. Bet - nekā. Salmi vien. Par to, ko sievietēm vienmēr vajag (VAJAG, VAJAG, VAJAG) un to, ka viņām ir JĀMAINA veča attieksme. Egoisms vispārākajā pakāpē, kā jau parasti. Un vēl diezgan pliekans pieļāvums, ka vecim ģimenē nav bijusi sveikšanas tradīcīja. Bet kur ir otra puse, ko viņš vēlas, ko sagaida, pēc kā ilgojas? Varbūt tā beibe jau viņu sen novedusi ar savu MAN, MAN, MAN? Kā jūs pašas apsveicat savus draugus, ko dāviniet, kā par to domājiet? Vai tiešām esat tik perfektas?