Ikviens iemīlējies cilvēks zina, kas ir greizsirdība. Mērenās devās greizsirdību uzskata par attiecības stimulējošu – tā liek uzturēt sevi līmenī, attīstīties. Tomēr lielākos apmēros greizsirdība ir postoša – ne velti patoloģisku greizsirdību uzskata par slimību. Vīriešu un sieviešu greizsirdībai ir savas īpatnības, un galvenā atšķirība ir tā, ka

sievietes biežāk ir greizsirdīgas klusībā, kamēr vīrieši šajā jomā ir spontāni un skandālu sarīko uz līdzenas vietas.

Tā, protams, nav vienīgā atšķirība.

Pavedējas sirdssāpes

Bez šaubām, spēcīgāk par visiem greizsirdību izjūt mīļākās. Tieši greizsirdībā pret mīļāko izpaužas milzīgā starpība starp sieviešu un vīriešu emocijām.

Kā likums, krāpēja neuzticība nav skaidri redzama. Vēlās atgriešanās, parfīma smarža, melošana – katram šim faktam atradīsies izskaidrojums. Bet kā mums ir ar pierādījumiem? Nekā, tikai netiešas norādes. Reti kad drauga–krāpnieka atmaskošana notiek apstākļos, kurus nav nepieciešams paskaidrot.

Mīļākajai nekas nav jāpierāda – viņa skaidri zina: vīrietis viņu krāpj. Ar sievu.

Un šī skaidrība sarūgtina sievieti. Un lietas būtība pilnīgi nemaz nemainās, ja arī viņa pati nav brīva.

Tajā pašā laikā vīrieši–mīļākie nav tendēti būt greizsirdīgi uz vīriem. “Es izjūtu pret viņu tādu kā vīriešu līdzjūtību,” savās pārdomās dalījās Olafs, vienas precētas dāmas mīļākais. “Bet līdzjūtība ir tāda kā... no augšas. Jo es taču esmu galvenais – skaistulis un uzvarētājs. Jo ar mani viņa gultā dara tādas lietas, par kurām viņš pat nesapņo. Viņa mani mīl.” To, ka tādā veidā viņš varētu zaudēt savas sievas mīļākajam, Olafs pat nepieļauj – viņam ar pašvērtējumu viss ir labākajā kārtībā.

Tur jau arī ir tā būtiskākā atšķirība. Vīrietis šajā situācijā ir zirgā: uzlika ragus, kaut ko sev pierādīja. Kopumā viņš ir “krutāks”.

Bet mīļākā – viņa pastāvīgi jūtas kā zaudētāja. Jo kur citur, ja ne mājās pie krāptās sievas viņš atgriežas pēc abu tikšanās, tieši sievai saka “mīļotā”, tieši viņai vīrietis melo, saglabājot ģimenes labklājības vīziju, un šajā visā paliek cerība. Ar sievu dodas ārpus mājas, sieva viņu atbalsta grūtajās dzīves situācijās.

Bet kas atliek mīļākajai? Pasniegt dāvanas, kuras patrāpīsies sievai acīs, un katru reizi rīkot greizsirdības scēnas, kad viņš iet laukā no istabas, redzot, ka zvana viņa otrā puse.

Abpusējās spēlītes

Runājot par greizsirdības izpausmēm, kad partnera vaina ir acīm redzama, – o, te abi ir labi. Vienreiz kādā ballītē mans čoms, savai draudzenei redzot, sāka sist kanti kopīgai paziņai: “Ak, Ivetiņ, cik jums ir aristokrātisks sejas ovāls.” Atbildot šim gājienam, viņa pavadone sarīkoja diezgan juteklīgas dejas ar kādu viesi. Vakara beigās – cik gan ir fantastiski šādus skatus vērot dzīvajā, nevis kino! – sieviete izlēja viņam virsū atlikušo kafijas kannas saturu. Bet viņš ķērās klāt tās bizei.

Bieži vien greizsirdība pārvēršas spēlē, paņēmienā, kā sasildīt attiecības, par ieroci izmantojot skandālus, kuri balstīti uz drošiem un izdomātiem pamatojumiem. Tādiem kā: “Kas atstāja matu sprādzi mašīnā?” (Pati taču to aizmetu.) Vai: “Kas tas par jaunu džeku tavā Facebook? Un kāpēc viņš tik bezkaunīgi komentē tavas peldkostīma bildes?” Vai: “Ja tā maita tev piezvanīs vēlreiz, tavs telefons netīšām sašķīdīs pret sienu.”

Meitenes tīšām provocē, izraisot savu draugu greizsirdības lēkmes un stāstot par to, kā jaunā kleita darbā izraisījusi sajūsmu, kā vecais pielūdzējs atkal atzinies mīlestībā un kādu komplimentu viņa saņēmusi pludmalē. Tas liek aizdomāties: acīmredzot viņai pietrūkst vīrieša uzmanības. Kāpēc vīrieši tā nedara? Vaina, visticamāk, slēpjas tajā, ka tā tad būs atzīšanās. Lai arī kādu faktu apskatītu, tu būsi vainīgs jau par neķītrām domām vien. Kurš gan ticēs, ka sabiedriskajā transportā tu blenz uz līdzbraucējas pēcpusi tikai tāpēc, lai izraisītu draudzenē greizsirdību? Nu beidz, tu noteikti gribi šo meiteni no tramvaja. Tu jau tā esi gatavs flirtam jebkurā brīdī, neskatoties ne uz ko, tad kādēļ lieku reizi vērst savas meitenes uzmanību uz šo faktu?

Pagātnes rēgi

Būt greizsirdīgai uz pagātni – tas ir raksturīgi galvenokārt sievietēm. Apsūdzot vīriešus līdzīgās emocijās, meitenes vienkārši pārnes savas īpašības uz viņiem. Viņas ir vairāk tendētas uz atmiņām. Daudzas impulsīvas jaunkundzes izjūt kaut kādu iracionālu greizsirdību, ja runa ir par draugu bijušajām sievietēm. “Bet cik laika un naudas viņš tērē savai meitai? Viņa bijusī sieva vienkārši izmanto bērnu, lai piesaistītu sev,” izlasīju Annas vēstuli kādā psiholoģijai veltītā interneta lapā. Ak, Anna, Anna, viņa taču jau ir piesaistīta, to apliecina meitas dzimšanas fakts. Vajadzētu pārdzīvot, ja būtu otrādi – viņš bērnam nepievērstu uzmanību. Bet tā – lādzīgs puisis, priecājies par to!

Tajā pašā laikā vīrietis par bijušo vēlas zināt to, ka viņai nekas nekaiš, ka viņa ir kopā ar labu, kārtīgu cilvēku un... turpina mīlēt viņu – mērgli un nelieti. “Protams, es vēlos, lai viņa nodibina ģimeni un tiek mīlēta,” šaurā lokā spriež plaši pazīstams meitu mednieks Igors, “bet sirds dziļumos ir zemiska vēlme, lai viņa visu mūžu būtu manī ieķērusies. Nevar būt, ka viņas jaunais čalis būtu labāks par mani!”

Neredzamais konkurents

Bieži vien mēs esam greizsirdīgi nevis uz izdomātiem vai esošiem sāncenšiem, bet vispārīgi – uz visu pasauli. Esam greizsirdīgas uz vīriešu draugiem. Kādas paziņas citāts: “Un tā vienmēr –

piedzeras un aiziet – zvērēt uzticību, apskauties un brāļoties.

Un, ja kas notiktu, dzīvokli pārdotu, mani izdzītu, bet sirdsdraugam palīdzētu. Kā lai sadzīvo ar tādu?”

Nereti sievietes izjūt greizsirdību arī pret sava vīrieša hobiju. Ar mani kopā strādāja Jūlija, baikera Valentīna sieva. Viņi izšķīrās pēc viena gadījuma, kad TV demonstrēja sižetu par baikeru akciju. Valentīnu intervēja, un uz jautājumu, vai viņa brīvības filozofijas izpratne netraucē attiecībām ar sievu, tas atbildēja – ja radīsies tāds konflikts, viņš apseglos uzticamo baiku un dosies tālēs zilajās.

Jūlija jau tā visas kopdzīves laikā jutās nevis kā manta (“Tu? Nē. Bet baiks – tā ir manta!” smējās Valentīns), bet kā skaists manekens aizmugurējā nīstamā moča sēdeklī. Tāpēc uzreiz pēc sižeta noskatīšanās viņa ieteica Valentīnam doties tālēs zilajās uz neatgriešanos.

Un lai tālēs dodas visi mednieki, makšķernieki, zirgu un baložu piekritēji, kā arī visu to sērfingu, bordingu cienītāji. Nopietni,

ar tādām vīriešu kaislībām, ja tās sniedzas pāri saprāta robežām, diezin vai būs iespējams cīnīties.

Savukārt vīrieši izjūt greizsirdību pilnībā pret visu, kas atrodas ārpus viņu pasaulītes. Pret darbu, fitnesa klubiem un dejām, lielu aizraušanos, pret draudzenēm un ceļojumiem... Tirāns, kurš vēlētos noslēpt savu mīļoto augstajā pilī, mīt katrā.

Mans draugs Mariss stāsta par savu iekšējo tirāniņu: “Īpaši esmu greizsirdīgs uz dzejnieku Josifu Brodski. Saproti mani pareizi, tā nav šizofrēnija, viņai ļoti patīk Brodska dzeja, viņa bieži to lasa, citē, kaut ko par viņu stāsta. Vai tas ir normāli? Es saku: aiziet, ierīkojam tavam večukam saliekamo gultu, lai tik brauc šurp. Viņš ir interesantāks par mani, šis Brodskis? Neticēsi, pat izlasīju! Dzeja viņam kaut kāda tizla.” Viņai ir citas intereses, svarīgākas par mani – lūk, šīs greizsirdības kodols. Mums ir bail par kāda pārākumu, tā indējot gan savu, gan tuvinieku dzīves.

Greizsirdības būtība ir viena – bailes pazaudēt. Bet ar bailēm ir grūti sadzīvot. Un ir vienādi paņēmieni, ar kādiem abu dzimumu pārstāvjiem no tās atbrīvoties. Pirmkārt, būt pārliecinātam par sevi, mīlēt sevi. Tad pat krāpšanas ziņa nesalauzīs – tu neesi sliktāks par sāncensi, nedz mīlestība, nedz tās beigas neko neliecina par tavām īpašībām, tikai par jūsu abpusējām jūtām. Otrkārt,

nav jābaidās šķirties no tiem, kam nevari vairs uzticēties.

  Treškārt, nav jākrīt atkarībā no mīļotā cilvēka, nav jādzīvo viņa dzīve, tikai savējā, kurā otrs ieņem svarīgu, bet tikai daļu.

Ja greizsirdīgs ir vīrietis, tad...

...viņam pašam arī ir grēki. Mēs vienmēr vērtējam pēc sevis, vai ne? No nevainīgas situācijas viņš izfantazēja nezin ko – tas nozīmē, ka pats nelaistu vējā izdevību.

...mīl? Labi jau labi – nesadomājies. Var būt greizsirdīgs arī, ja nemīl, bet uzskata par savu īpašumu.

...viņam ir jāpievērš lielāka uzmanība. Nopietni, greizsirdīgiem piemīt īpašība ar laiku pārkāpt visas robežas. Īsts vīrietis neizrādīs greizsirdības pazīmes, jo īstam vīrietim nav sāncenšu. Ja tev tiešām varēja vēl kāds iepatikties – ej pie viņa, muļķa sieviete. Ja reiz izrāda greizsirdību un tu ļaujies, tas sāks iepatikties, un tas jau var slikti beigties.

Ja greizsirdīga ir sieviete, tad...

...no sākuma to var noprast tikai pēc sapīkuma, klusuma, asarām. Vienlaicīgi viņa atsakās nosaukt iemeslu. “It kā pats nevari uzminēt, neģēli!” Bet tu reāli nevari uzminēt. Informāciju var iegūt, izmantojot izlūkošanas metodi: “Tu ko, Katrīnas dēļ? Tas taču bija pirms desmit gadiem, es viņu nepazinu, pasmaidīju nejaušības pēc.”

...nekādā gadījumā nedrīkst padoties, piemēram, atzīties krāpšanā. Tas būs fināls. Lai arī viņa plivina mājās atrasto svešo krūšturi, izglābties varēs ar pilnīgu noliegšanu. Nekā nebija, un viss. Un krūšturis nav mans.

...viņa atriebsies vīrietim par savām ciešanām, pat ja pati tās izdomāja. Pieķers līdzīgā gadījumā un izdzers visas asinis.

...viņu nomierināt varēs tikai uzmanība. Nelielas dāvanas, lielas dāvanas, nepiedienīgi lielas dāvanas.

...mīl. Tas jā.