tie vīrieši ir tik pasīvi un aizspriedumaini, kad savējam ierosināju pameiģināt kautko jaunu, respektīvi strap on seksu šis nobijās un teica nē, pat strap on jau biju nopirkusi, gāja laiks un satiku vienu citu vīrieti, palēnām nonācām līdz gultai uz šis ar prieku ļāva uz viņu realizēt manu fantāziju un pats jau no tā ieguva prostatas orgasms.

Nesaprotu kāpēc mīļākais ir atvērts, bet vīrs nav.

vīriešiem ir suņa daba un gribas dažādību, bet tikpat labi var aizvērt acis un iedomāties savu fantāziju sexa laikā nevienam neko nesakot, ir taču dažādi veidi kā nekrāpt... Es uzskatu,ka ir jābūt godīgam, jo tāpat sirdzsapziņa liks par sevi manīt un radīsies šaubas otrā. Un kur paliek bībele- šķīstums, prieks darīt labu, uzticība. Kapēc vīrieši nespēj novērtēt to, kas viņiem ir un ļaujas instinktiem? kapēc zaudē interesi- sievietei ir jābūt pietiekami radošai lai uzturētu dzirksteli un piestrādātu no savas puses, bet ja acu priekšā pavīd sakats kā viņš ņem priekšā to otru...un nav iespējams vairs mīļot un glāstīt, ir baigi jāpiespiežas...
Jo tiklīdz uzticības vairs nav tur ir praktiski neiespējami ko glābt.

nu tā arī nav labi,lai vai cik slīpēts ir bijis mans partneris pagātnē,vienmēr nojautu,ka viņš laiž pa kreisi, vai nu pieķeru vai arī viņa draugs dzērumā izmuldas,tagad protams ir cits, gudrākais ir ar vēsu prātu par to nedomāt,iegrimt savās lietās un kad ir pierādījumi tad aiziet kā uzvarētājai. nekad nēesmu sūdzējusies par vīriešu uzmanību,drīzāk mani venmēr precēti vīrieši grib par mīļāko, bet to nedaru principa pēc,jo negribētu būt tās laulības jaucēja. Ir kontroles mehānismi ko var par brīvu uzstādīt datoros "sistem surveilance 5.5"
noguglēt un uzlikt vīra datorā un tad pačekot kas un kā.

Labs raksts.

Rakstā pieminētais Josifs Brodskis ir miris 1996 gadā.

Mīlēt otru, nepazaudējot savu brīvību un neierobežojot viņa brīvību - tur greizsirdībai vienkārši nav vietas.
Cilvēks ar savām domām un rīcību piesaista sev tādus cilvēkus, ar kādiem šis cilvēks var "izpausties". Ja kādam vajag izpaust savu greizsirdību, tad viņa ceļā gadīsies tāds, kas dos iemeslu tādām emocijām.

esmu loti skaista sieviete ar brunam acim un melniem matiem, svesi viriesi vai juk prata manis del, bet manejais lidz ko ierauga kaut kadu blondini, gariem, baltiem matiem, aizmirst vispar par mani, vina skatiens neparprotami tiek versts vinai, es aiz dusmam varu vienkarsi sajukt prata. bet vins neatbild kadel lurejis uz vinu:(

es esmu gudrs, skaists veiksmīgs, bet sieva laiž pa kreisi ar kautkādiem fitnesa treneriem

Nekā tamlīdzīga ! Esmu skaista, gudra, veiksmīga, pašpietiekama, bet mans vīrietis ir kā sivēns, kuram ik pa brīdim gribas izvārtīties mēslos. Kad redzu, kāda slampa izkāpj no viņa auto, varu tikai brīnīties.

Mans vīrs ir mans un es esmu sava vīra sieva. Mana māja, mans bērns. Cik var muldēt par kaut kādu privātīpašnieciskumu. ???
Mīļoto negribas zaudēt, negribas dalīties ar kaut kādu tur mīļāko. Slikti ir jājūtas tieši mīļākajām un mīļākajiem, jo būt zaglīgam, melīgam nav nekas labs.
Greizsirdība ir normālas jūtas. Ja mīļotais ir krāpnieks, tad jāšķiras. Nevajag parakstīties uz mūžīgu sevis šausīšanu, ka neesmu laba, seksīga, saimnieciska. Ja kāja slīdējusi, tā slīdēs atkārtoti. Lai iet, kur labāk. Parasti jau neaiziet, bet ģimenē ienāk neuzticēšanās un nekas vairs nav kā agrāk.

greizsirdība ir paša cilvēka nepārliecinātība par sevi.

Cedgars Epeļs 2011. g. 21. aprīlī, 04:24

Cosmopolitan ir žurnāls par to, kā pareizi uzsēsties.

Cilvēks, kurš kaut reizi mūžā ir īsti mīlējis, ir arī kaut reizi mūžā bijis greizsirdīgs. Greizsirdība mērenās devās ir dabīgas jūtas. Es nerunāju par maniakiem un nelīdzsvarotejiem. Greizsirdība ir bailes pazaudēt, tas jā. Bet ja tu nevienu reizi mūžā neesi baidījies pazaudēt to, kas tev pa īstam dārgs, tad tu nevienu neesi mīlējis vai arī neesi patiess.