Sieviešu draudzība sākas ar sapratni, ka gan vienai, gan otrai mīļotais vīrietis, bērni, māja, varbūt arī darbs būs svarīgāks par šo draudzību. Ja tā nav, draudzene agri vai vēlu kļūst par nastu. Prasīga un griezsirdīga sieviešu draudzība nav dabiska, tā gandrīz vienmēr nozīmē centienus kompensēt kaut ko citu - pirmkārt jau to, ka pietrūkst mīlestības.
kvantu teorija parādījās ka baigie murgi
milzīgs daudzums sdarežģītu matemātisku formulu
dažādi murgaini apgalvojumi
enerģija pārvēršas matērijā un otrād
algebras vietā varbūtība...
Vislabāk patiesās draudzenes parādās kad esi slimnīcā uz ilgāku laiku-kura reāli atnāks un atnesīs nepieciešamo,pie tam nevis 1 X pokazuhai,bet gan REGULāRI tevi atbalstīs.Tā lūk! Man atbira pāris draudzeņu,kuru vaimanas es savukārt tagad uzklausu,bet laižu gar ausīm un pirkstiņu nekustinu viņu problēmu risināšanā.Un ir tādas,kurām es palīdzēšu it visā-un mēs nekad neesam mērojušās zeltā vai atvīlušas viena otrai večus,tas ir tabu.
Pilnīgi Te piekrītu! Nupat esmu atnākusi no slimnīcas starpcitu. Un tagad redzu, kuras man būs draudzenes un kuras izmetīšu. Un labi, ka tāds tests bija, savādāk vēl gadus būtu nodzīvojusi, neizvērtējot kārtīgi, kur ir īstā manta un lejot caurā maisā
Draugi parādās grūtībās!! Tas ir tik nodrāzti, ka reizēm paslīd gar ausīm. Bet taisni šokējoši, cik ļoti tieši tas parādās dzīvē.
piekrītu tiem, kas saka, ka sievietes nespēj būt draudzenes. vispār cilvēki nespēj draudzēties. ja t.s. draudzība ir sievietes/vīrieša starpā, tad 99% gadījumā, vīrietim ir intīms nolūks.
tādas nesavtīgas un patiesas draudzības pastāv tikai ģimenes radinieku starpā.
starp citu- es ilgus gadus dzīvoju ar apziņu, ka vismaz viena patiesa draudzene man ir, kā nekā no otrās klases draudzējamies. bet patiesība izrādījās tāda, ka situācijā, kad vērsos pēc morāla atbalsta, sieviete, par kuru biju domājusi- nakts vidū, neko neprasot, sniegs palīdzīgu roku, vēl vairāk morāli noraka.
patiesībā draugu nav, ir vienkārši konkrēti cilvēki ar kuriem, konkrētā laika posmā ir nedaudz ciešākas attiecības.
jau sen esmu nonākusi pie secinājuma - sieviete sievietei nav draugs un nekad nebūs (ja nu vienīgi māsas, māte ar meitu u.tml.). Kolīdz ies runa par vīriešiem, karjeru tā viss pajuks. Agrāk vai velāk aiz muguras notiks aprunāšana.
Tāpēc...es labāk izvēlos tusēt ar čaļiem, ar kuriem ir jautri un kuri nerunā par to, cik kas kuram dārgs un smuks nopirkts vai kāds cits tur ir tāds vai šitāts - nekādas spriedzes - tikai jautriba :)
Tas, ko autore ir aprakstījusi, tā nav draudzība, tā ir drīzāk pazīšanās, man arī ir viena šāda paziņa, kad zinu, ka būs ar viņu jātiekās, vienmēr velku mugurā dārgākās drēbes, apkaros ar zeltu, lai redz un skauž, ka man viss ok, jo viņa dara tieši tāpat un tad ir tā, ka viena otru ievērtējam, palielamies, kas nopirkts, kur būts un viss līdz nakamajai reizei, bet ar savu draudzeni man nav jākarina zelti, nav jāvelk dārgas drēbes, ar viņu es varu būt es, bez papildus pievienotās vērtības.
Manuprāt ļoti vienkāršota un sekla pieeja jēdzienam "draudzība".
Bet tā varbūt ir kopīga šī laika iezīme viss tā pa virsu, ātri, mazliet no visa un šausmīgā tempā. Zudušas patiesas vērtības...
konkurence progresu bīda un vīrietim rezultātā tiek tas labākais ;)
kas attiecas uz rakstu, skaidrojums ir ļoti vienpusējs un tendenciozs, taču nevar arī noliegt, ka sabiedrības daļā un vidē, kurā, acīmredzot, apgrozas autore, šāds nevesals "draudzības" modelis ir o.k. ;D
Bērnībā un padsmit gados mēs ļoti daudzas uzskatām par savām draudzenēm, bet ar laiku šīs vērtības mainās. Parādās sāncensība, skaudība, aprunāšana un viss pārējais.
Kad man bija 20 gadu, tagadējais vīrs, kurš tolaik bija draugs, pateica ļoti gudrus vārdus - mazāk uzticies savām draudzenēm. Tas notika pēc tam, kad mana laba draudzene viņam bija visu ko sastāstījusi par mani, jo laikam bija iekārojusi viņu. Kopš tā laika man ir tikai viens draugs - mans vīrs. Draudzenes kļuvušas par labām paziņām. Zinu, ka daudzām labākie draugi ir geji, nevis draudzenes sievietes. Ar draugu geju visu var izrunāt un viņam nebūs ne slēptu nolūku, ne savtīgu interešu attiecībā pret sievieti.
Tā ir tikai un vienīgi autores nožēojamā pieredze un nebūtu īpašī gudri attiecināt to uz lielāko sieviešu daļu.. man tiešām no sirds žēl, ka viņai nav noveicies dzīvē n jebkuru saskarsmi viņa uztver tikai un vienīgi ka konkurenci...
Es zināju ka visas sievietes ir tādas
Un arī vīrieši ir tādi
Bērni un sirmgalvji
Visi vienādi
Homo homini lupus est
Cilvēks cilvēkam vilks. Kā "komunismā" tā arī kapitalismā. Neviena laba ideja neiet cauri cilvēka dzīvniecikai dabai.
Viens tik un tā gribēs otru noēst, "izkonkurē",lai tikai tiktu pie "vietas zem saules", tad laist "dzīvē" citus "konkurētājus" kas turpinās savu noželojamoeksistenci šājā apburtajā lokā.
Pretīgā pērtiķu būšana.
Lai jau ātrāk tiešām uzvar Reimonda Kurzveila teorijas, vai izveidojās kaut kas līdzīgs SKYNET, tad vismaz būs iespēja kļūt par kaut ko, kas ir lābāks par gaļas gabalu ar ieprogramēto "konkurencijas" un "vairošanas" funkciju.
Vai arī lai citplanetieši palīdz kaut ko darīt, tā vairs nevar turpināties...
Man mazliet žēl, ka daudzi šo rakstu ir uztvēruši tik vienkāršotā līmenī "ja man ir, bet tev nav, tad esmu labāks". Principā jau pastāv arī tāda lieta ko pozitīvā sāncensība, kas rosina uz sevis pilnveidošanu un savu spēju attīstību. Nevis tik primitīvi - ja man nav, bet tev ir, tad es dabūšu par katru cenu vai atņemšu tev.
Un vēl atļaušos pasmaidīt - parādiet man sievieti, kura negribētu, lai viņas bērni kaut kādā jomā tomēr būtu labāki par citiem bērniem! Tikai vienas izvēlas savus bērnus izcelt ar visādām ārišķībām (smukumlietām, fīčām un tml.), citas savukārt iegulda darbu un attīsta savu bērnu spējas un talantus. Bet, tik un tā, tā ir un paliek SĀNCENSĪBA.
sievietes kaa parasti nespeej pienjemt realitaati. cik esmu noveerojis pa savu dziivi.. sieviehsu kolektiivi vienmeer ir skarbaaki, un par taadu speeciigu siev. draudziibu es airi shaubos. izneemumi ir visur, bet kopumaa taa ir.
Lasītāja, Tu man vārdu no mutes izņēmi; tāds tādu piesaista; tas ,ko autore ir sarakstījusi, par sieviešu draudzību liecina visai maz, toties par viņas vides tikumiem un cāļa smadzenēm daudz vairāk. Un nav ko te kārtējo reizi aplikt savu tautu - pieticība iet roku rokā ar veselīgu pašapziņu -esmu gana smuka, vērtīga un laba arī bez zīmolu apģērba, lielas Bārbijas un pēdējās modes telefona. Jā, labāk, ka man tas viss ir nekā nav, bet ja šobrīd nav , un nevaru pie tā tikt, ko tad? Kārties? Labāk jau padomāt, ko varu darīt lietas laba, un vai tas viss man patiešām ir tik vajadzīgs.
Tad, kad ģimenē ir iemācīta "latviskā pieticība", tad arī sākas sieviešu kompleksi, kuru rezultātā gan vīri aizskrien pie draudzenēm, gan pašām viss saiet grīstē. Es savai mazmeitai gan mācu: tu esi visskaistākā, vislabākā, visgudrākā, gluži kā tava ome!" (kurai gan vīrs pēc 30 gadu laulības joprojām tas pats, gan visās citās dzīves jomās veicas vienkārši lieliski). Un mana mazmeita, kad izaugs būs tāda pati :)
kla » sieviete-draudzene2011. g. 23. aprīlī, 15:29
tieši tā. Mana mazā meitiņa arī ir visskaistākā, visgudrākā, visjaukākā. Saku to viņai katru dienu un kaut kā neesmu pamanījusi, ka viņa paliktu arvien augstprātīgāka.
Šito jau vispār Darvins konstatēja, paši cilvēki tik nez kāpēc izvēlas tādas ļoti interesantas sacensības disciplīnas, bet tā - tas taču viss ir pilnīgi dabīgi un virza progresu, ja Tu nebūsi gultā izcila družka nokantēs veci vienā reizē, šī sacensība man patīk, pofig kas uzvar - galvenais lai proces maksimāli patīkams.
Tāds kā subjektīvisms, tāds kā ļoti šaurs redzējums par ļoti plašu tēmu. Cik dažādi ir cilvēki, tik dažāda ir draudzība starp tiem. Ja pats esi "lielībdesa", tad tādus ļaudis arī piesaisti ap sevi. Ja interesē fantastika, vēsture, kāds sporta veids utml - tādus cilvēkus ap sevi arī piesaisti. Tāpēc autoram lūgums stipri izvērtēt, vai drīkst vispārināt un attiecināt uz visiem lietas, kas pēc būtības nav iekļaujamas noteiktā rāmī.
Prasta provokācija. Blondīņu vidū jau tā ir, protams, bet, ja ir par ko runāt arī bez personīgās dzīves - par kultūru, mākslu, mūziku, grāmatām... tad nav vietas šādai glupībai.