Man vēl viss plāns nav skaidrs, taču vienu zinu droši: došos apciemot labus draugus, kuri dzīvo vienā no visskaistākajām Latvijas vietām - Jersikā. Tad jau manīs, vai tur notiks viss iepriekšminētais, kas piederētos Lieldienu svinēšanai, taču vienu zinu pavisam droši - tur var sasmelties enerģiju vismaz nākamajiem diviem trim mēnešiem... Cerams, vēl atliks laika parušināties dārzā un kārtīgi sadzerties bērzu sulas. Un lai jau tie ārzemju žurnālisti brīnās par latviešu kāri uz bērzu sulām - tam tiešām nevajadzētu mūs uztraukt.

Vēl es ieteiktu pārlapot nule klajā nākušo Vairas Vīķes-Freibergas saules dainu krājumu "Trejādas saules. Meteoroloģiskā saule. Gaišā saule", kas klajā nāca šonedēļ. Eksprezidente uzsver, ka šajā sējumā mēģinājusi apkopot tos dainu motīvus, kam uzmanības centrā ir saules gaišums un spožums. Man šis dainu krājums, cik nu izdevās to pāršķirstīt iznākšanas dienā, šķiet ļoti sievišķīgs, aizraujošs un ļoti piemērots Lieldienu laikam. Tādēļ ar nepacietību gaidīšu eksprezidentes solīto beidzamo saules dainu krājumu "Mitoloģiskā saule", tā autorei vēlot veselību un izturību paveikt šo titānisko darbu. Un joprojām gribas apbrīnot grāmatas mākslinieka Ilmāra Blumberga ideju grāmatas vāka krāsu izvēlēties visai neparastā ceļā - ievadot datorā visu Vīķes-Freibergas tērpu krāsas, lai noskaidrotu, kura krāsa vispilnīgāk izsaka viņas būtību. Sievišķīgi un šarmanti, vai ne?

Tikmēr ir skaidrs, ka arī no politikas nekur nespruksim, - šoreiz uzmanības centrā nokļuvusi premjerministra Valda Dombrovska bijusī preses sekretāre Līga Krapāne, intervijā žurnālam "Ir" visnotaļ tiešos tekstos atklājot politiskās virtuves aizkulises. Šī ziņa man lika aizdomāties par to, ka acīmredzot ikvienam kādreiz pienāk brīdis, kad vadzis lūst un cilvēks saprot - lai arī atklātība var ļoti dārgi maksāt, tas ir to vērts. Un varbūt ne vienmēr jāklausa parunai "runāšana sudrabs, klusēšana - zelts".

Un, protams, kur nu vēl karaliskās kāzas! Tām nākampiektdien, 29.aprīlī, līdzi dzīvos visa pasaule. Arī Latvija, jo nu vismaz divas TV kompānijas nolēmušas svinīgo ceremoniju translēt no sākuma līdz pat beigām, vakarpusē tiem, kas tiešraidi nebūs redzējuši, piedāvājot atkārtojumu. Protams, pie mums nav monarhijas tradīciju (un tādēļ es nekādi nespēju saprast, kur meklējamas "saknes" šovam "Latvijas princese"), tomēr, šķiet, ikviena no mums kādreiz varētu būt mēģinājusi iedomāties, kā tas ir - būt princesei. Nu vismaz uz brīdi... Lai gan, ņemot vērā vienu otru Anglijas karaļnama skandālu, šāda iespēja varētu arī nešķist vilinoša. Bet varbūt atšķirībā no iepriekšējām reizēm šī pasaka beigsies skaisti? Nu, no sērijas "viņi dzīvoja ilgi un laimīgi". Gribētos taču tam reiz noticēt.