Pūres dārzkopības centra speciāliste Inese Drudze ir viena no pieredzējušākajām pieneņu vīna darinātājām Latvijā. Viņa uzsver, ka dzeltenā krāsa un rūgtums vīnā saglabājas, bet jārēķinās, ka īstu aromātu dzēriens iegūs tikai pēc vairāku gadu noturēšanas.
Sarežģītākais – ziedi
Visdarbietilpīgākais process esot pieneņu ziedu sagatavošana. Tie jāvāc ekoloģiski tīrā vietā saulainā laikā, pilnīgi atvērušies. Der vienīgi dzeltenās daļas. Ir tikai divi varianti – ar pirkstiem izplūkt dzeltenās ziedlapiņas vai nogriezt ar šķērēm. Svarīgi apstrādāt ziedus iespējami ātri pēc savākšanas. Ziedi jāvāc grozos vai citos traukos, kas ventilējas, citādi tie ātri sasūt un sabrūnē. Uz standarta 25 – 30 litru vīna balonu vajadzīgs spainis dzelteno ziedlapiņu. Tāda daudzuma savākšanai paejot visa diena.
Saldums un skābums
Jāuzvāra ūdens ar cukuru un mazliet jāpadzesē, lai nav verdošs, bet tāds kā tējai. Ja uzlej verdošu, dzeltenu krāsu vairs nedabūt. „Vīna gatavošanai vajag skābu reakciju, tādēļ ūdens jāpaskābina ar citronskābi. Jāliek klāt un jāgaršo.
Šķidrumam jābūt diezgan asi, pat nepatīkami skābam, bet vēl iedzeramam – kā neatšķaidīta, tikko spiesta ābolu sula rudenī.
Var skābināt arī ar citrona, apelsīna, greipfrūta sulu. Mīkstumu var mest iekšā, bet mizas gan ne. Ja grib sausu vīnu, cukurs jārēķina 240 g uz litru ūdens, ja saldāku, tad vēlāk būs jāpieliek vēl. Ziedlapiņas iejauc karstajā sīrupā, apklāj un atstāj diennakti ievilkties. Svarīgi izmantot pareizus traukus. Der nerūsējošais tērauds un stikls. Ja katlam ir kāda kniede no dzelzs, kapara vai alumīnija, tad šķidrums kļūs pelēks ar nepatīkamu piegaršu,” stāsta I.Drudze. Otrajā dienā šķidrumu nokāš un ielej traukā, kur notiks raudzēšana, ziediņus vēlreiz pārlej un atstāj uz vēl vienu dienu. I.Drudze uzsver, ka sākumā nekas īpaši neesot jārēķina, vienīgi jāpatur prātā, ka vīna tilpums būs 25 – 30 litru. Izvilkumu līdz vajadzīgajam daudzumam pēc tam var papildināt ar vārītu ūdeni, kam pievieno attiecīgu daudzumu cukura un skābuma. „Vīna gatavošanā nekas nav uz gramiem, bet gan pēc garšas. Katram tā ir cita, arī ūdens atšķiras,” saka speciāliste.Raugam gribas ēst
Kad abi izvilkumi ielieti pudelē, to apmēram līdz pleciņiem piepilda ar paskābinātu cukura sīrupu. Ja grib saldāku, jāliek klāt cukurs. Lai stiprumu paaugstinātu par vienu grādu alkohola, jārēķina klāt 20 g cukura uz litru.
I.Drudze pieneņu vīnam iesaka izmantot vājāku vīna raugu. Pieneņu uzlējums ir nabadzīgs ar barības vielām, tāpēc rauga barības vielas jāpievieno atsevišķi. Tās var nopirkt gatavas, bet var lietot, piemēram, diamonija fosfātu – tējkaroti uz lielo pudeli. Var aptiekā nopirkt ožamo spirtu, bet to viegli pārdozēt. Jārēķina ceturtdaļa tējkarotes uz litru. Kad raugs būs savairojies, tas sāks ēst cukuru un veidot etilspirtu un visus aromātus. (Augļu un ogu sulās rauga barības vielas jau ir.)
Vispirms duļķains, pēc tam dzidrs
Pieneņu vīnu var raudzēt uzreiz pudelē ar šauro kakliņu, jo tas puto maz. Istabas temperatūrā raugs savairojas divās trīs dienās. Šķidrums kļūst duļķains, veidojas mazas putiņas. Tikko tas notiek, pudelei jāuzliek gaisa slēdzītis, to var nopirkt. Trauks jāliek vēsumā rūgt apmēram divus mēnešus. Kad vīns sāk dzidrināties, to nolej no nogulsnēm, izskalo no pudeles biezumus un ielej atpakaļ. Vīnu nogaršo. Ja grib saldāku, šajā brīdī vēl var pielikt cukuru. Atkal uzliek gaisa slēdzi un noliek vēl uz pāris nedēļām, lai turpina dzidrināties. Šķidrumam jābūt izteikti dzeltenam, skaistam, caurspīdīgam.
Sapilda pudelēs ar skrūvējamiem korķiem, noliek pagrabā un aizmirst vismaz uz diviem gadiem.
Uzreiz tas ir ass, skāņš, nepatīkams. Tikai vēlāk parādās īstais aromāts.Arī ceriņu
Pēc noturēšanas tas atkal jānolej no nosēdumiem. Tad to var dzert. I.Drudze atzīst, ka pēc garšas šo vīnu ne ar ko citu salīdzināt nevarot: „Tam ir medus vai augļu smarža ar nelielu rūgtenumu. Galvenais – skaistā dzeltenā krāsa.”
Ceriņu vīns tiek gatavots tieši pēc tādas pašas receptes kā pieneņu, tikai ziediņu uz 25 – 30 litru balonu vajagot mazāk – apmēram trīs litrus. I.Drudze apgalvo, ka šis esot daudz garšīgāks nekā pieneņu vīns. Gala iznākums ir bāli dzeltenā, salmu krāsā. Taču jāņem smaržīgo ceriņu ziedi, kā saka Inese – veco laiku nepildītie violetie vai baltie. „Pēc trim gadiem, kad vīns noturēts, tam attīstās ļoti īpatnējs tropu augļu aromāts. Nevar pateikt, ka tas ir no ceriņiem, bet savākt tos var daudz ātrāk nekā pienenes,” saka Inese.





