Īsumā

• Vai ir vērts mēģināt atjaunot bijušās attiecības?
• Lietas, kas jāievēro, ja to mēģināsiet.

« iepriekšējais 1 2 nākamais »

1. Liene 2011. g. 11. jūlijā, 15:44

   Ir veerts,ja miili to cilveeku,un vinss tevi:)Agraak,taadus,kas vienkaarshi patika uz to laiku,par katru siikumu pasuutiiju,un nekad to nenozheeloju,un tas nesatrauca.Bet laiku atpakalj sanaaca paartraukt attieciibas ar manu miiloto cilveeku,jo bija apnikushi muuzhiigie striidi u.tt,taakaa puisis mani lloti miil,tad centaas mani visaadi atguut,peectam,kad sarunaaju vinnam visaadas riebekliibas,tad vairaak vai mazaak netrauceeja mani,tik sveetkos apsveica...bet taakaa es bez vinna nespeeju,tad mazpazaam saaku vinnam atbildeet,atsaakaam tikties,es gan iesaakumaa pateicu,ka buusim tikai draugi,nekas nopietns mums buut vairs nevar,bet,nu ja miil,tad kaadi tur vienkaarshi draugi:)Tagad ir pagaajis,jau kaads pusgads peec ssii notikuma,dziivojam jau kopaa,tas atkal ir kautkas jauns,jaaiemaacaas sadziivot u.tt,bet manupraat tieshi tas viss arii paraada to,ka miili otru cilveeku,ja nesskiries deel katra siikuma,ir jaaspeej arii piedot,mazliet piekaartoties otram.
   Sievietes biezzi suudzas,vinss to,vinss ssito,bet passas uz sevi pat nepaskataas,piemeeram,es neparko saaku taisiit dusmiigu seju kaa vinss pateica,ka atnaaks kaadi draugi paseedeet,es vienkaarshi sapuutos un viss,protams,ka vinnu tas apbeedinaaja un sadusmoja,jo tie ir vinna draugi,un kas tad tur slikts.
   Peectam vienklaarshi apdomaajos un sapratu,ka es tiessaam dusmojos neparko.Un viss,liidz ar to par to striidu vairaak nav:)Gruuti ar taadu raksturu kaa man:D
   Paldies manam virietim,ka vinss man ir:)

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
2. KIKI 2011. g. 17. jūnijā, 11:43

   PIEKRĪTU APGALVOJUMAM : skatoties dēļ kā ir izšķīrušies!!!
   ir iespējami tik daudz varianti , kļūdas, nesaprašanās, neizrunāšanās...un to visu var vienmēr labot!

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
3. Saule 2011. g. 10. jūnijā, 15:51

   Mēģināju, nesanāca. Nav vērts!!!! Nevajag atgriezties pie bijušā!

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
4. fcuk 2011. g. 9. jūnijā, 09:33

   Ieraudzīju virsrakstu un nošokējos: nav vērts lasīt tādus rakstus, jo katrs gadījums ir citādāks un visstulbāk ir iespaidoties no šādiem rakstiem.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
5. zzz 2011. g. 9. jūnijā, 08:36

   eu, es nesapratu, attiecības ir priekš fun nevis priekš .. nezinu ar ko domāts virsrakstā "vērts". Arī esmu padzīvojis kopā pus gadu ar bijušo, nesanāca, bet vai tāpēc tas nebija to vērts? Domāju ka bija, bija fun, bija savādākas sajūtas un pārdomas kā parasti, bet tāpēc jau mēs arī dzīvojam lai apgūtu ko jaunu nevis iesēstos siltā vietiņā un kā dārzenis pavadītu visu dzīvi.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
6. Pārgudrais 2011. g. 9. jūnijā, 08:25

   Ja kādam garšo otrreiz uzsildītas pusdienas, tad kāpēc gan nē!:)))

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
7. es 2011. g. 8. jūnijā, 22:57

   nē..nē un vēlreiz nē!!

   Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
8. Booby 2011. g. 8. jūnijā, 22:33

   Viss ir atkarīgs no šķiršanās iemesla! Ja krāpšana, visticamāk, krāps vēlreiz, ja ikdienišķi sīkumi, tas šķiršanās pat ir vajadzīga, lai saprastu, ka tas nav bijis pietiekami labs šķiršanās iemesls. Nevajag atkal esot kopā kaut ko gaidīt, cerēt, tapēc, ka tieši tas var būt atkārtotas šķiršanaš iemesls.
   Par to zupas sildīšanu - nu..ja tā labi garšo un dod sāta sajūtu, tad kapēc ne? Mēģiniet vēlreiz, vienalga kā, jo izšķirties jau var vienmēr, saiet kopā un piedot ir grūtāk..

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
9. krissis 2011. g. 8. jūnijā, 20:27

   Es domāju nav jēgas mēgināt tāšas ķļūdas ko tu vienreiz esi pieļāvis. Man vismaz tā bija kā gribēju atsākt savas attiecības ar savu pirmo mīlestību.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
10. .. 2011. g. 8. jūnijā, 15:47

    labak vispar nesakt attiecibas atrak par 20 gadiem..citadi puikiniem tik loti gribas izskraidities pie pec iespejas vairak meitenem, kamer ir daudzas meitenes kas 16 gados jau doma par to, ka velas stabilu dzivi uzreiz pec skolas..labak tad nesmereties ar tadiem maitam kas lec ara no biksem bet pagaidit tos paris gadus..un vispar..ideals paris ir ja puisis ir 3-4 gadus vecaks

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
11. vau 2011. g. 8. jūnijā, 15:32

    Brāķis ir brāķis un to savāc tik humpalnieki:))

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
12. Ilva 2011. g. 7. jūnijā, 22:59

    Reiz pieķēru savu vīru onanējot. Pametu viņu. Uzreiz.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
13. Sandriss » Ilva 2011. g. 7. jūnijā, 23:49

    Labs joks... ;)

    Ieteikt (2) Ziņot redakcijai
14. murgs » Ilva 2011. g. 8. jūnijā, 01:51

    Reiz pikjeeru savu sievu man nedodot. Izdariiju to pashu.

    Ieteikt (2) Ziņot redakcijai
15. ppp 2011. g. 7. jūnijā, 22:16

    lūrēju tos Raiņa "Pūt vējiņus" (obligātā filma skolā...booring, garlaicība) un iedomājos, cik viegli zaķiem bija apprecēties tālajā 12. gadsimtā piemēram, kad sieviešu īpatsvars bija ļoti mazs - uz mājām atbrauc čalis un brutāli savāc, un šīs pat nejūtas izmantotas - tādā pārlaimībā, ka ir pat vairāki veči no kā izvēlēties... un labākais ir tas, ka precētie pāri nekad nešķirās, bet dzīvoja kopā visu mūžu! kad vecis nosprāga - čiksai palika visa viņa māja un nauda.

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
16. Sol 2011. g. 7. jūnijā, 20:38

    1) Tu bišku esi jūtu pārņemts, 2) tu idealizē attiecības, 3) tavas jūtas taisa gaisa pilis attiecībā uz nākotni. Tev šķiet, ka tas, ko tu tagad domā ir kaut kas pamatīgs, bet situācija ļoti mainīsies līdz ar sasniegumiem, kas vīrietim dod iespēju iegūt teju vai jebko. Ej studēt augstskolā, izvirzi mērķus, sasniedz tos un tas, par ko tu tagad sapņo, nāks kā dabīga lieta komplektā.

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
17. Sol » Sol 2011. g. 7. jūnijā, 20:40

    Tas, kas uzrakstīts komentārā, bija domāts cilvēkam ar niku "puisis".

    Ieteikt Ziņot redakcijai
18. . » Sol 2011. g. 8. jūnijā, 13:45

    Nekas nav jūtu pārņemts! Kāpēc viss tiešām nevarētu būt skaisti? Nevis es tur nolaidu un tur - bla,bla...

    Ieteikt Ziņot redakcijai
19. . » Sol 2011. g. 8. jūnijā, 13:46

    Es neesmu tas puisis, bet piekrītu viņa domām.

    Ieteikt Ziņot redakcijai
20. diemžēl 2011. g. 7. jūnijā, 17:48

    Apprecas pilnīgi sveši cilvēki un tikai pēc laulības sāk dzīvot kopā.
    Tas ir brīnums, ka tik daudzi to turpina visu mūžu.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
21. Liekulis 2011. g. 7. jūnijā, 17:24

    no liktena neizvairities..., katram savs dzives cels ejams, ja tie krustojas jauki:)

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
22. es 2011. g. 7. jūnijā, 17:11

    otro reizi derīga ir tikai uzsildīta kāpostu zupa.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
23. Bermuda 2011. g. 7. jūnijā, 16:42

    Otrreiz tajā pašā upē nevar iekāpt, un nevajag......

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
24. upe » Bermuda 2011. g. 8. jūlijā, 20:37

    vienā un tai pašā upē var iekāpt gan vienreiz, gan otrreiz, gan simto reiz, tik iepriekšējais ūdens ir aiztecējis, vai tad tāpēc labā upē vairs nepeldēsies?

    Ieteikt (1) Ziņot redakcijai
25. me 2011. g. 7. jūnijā, 13:09

    Ir sievietes, kurām ir nežēlīgs paradums barot savus bijušos ar nepamatotām cerībām, zinot, ka viņu nevajag, bet arī nelaist vaļā - "es tevi joprojām, mīlu, bet ....". Un pasūtīt labi tālu. Cilvēks turpina dzīvot ar cerībām, tai pašā laikā mocoties neziņā, vientulībā, nespējot īsti koncentrēties uz pārējo dzīvi. Nav nekas briesmīgāks kā dzīvot neziņā, atraidītam, ar ievainotu pašapziņu.
    
    Tas bieži vien otram nozīmē ilgstošo atrasties puspakārtā emocionālā stāvoklī. Kaut kādā brīdi cilvēks tā var vienkārši nolūzt. Reizēm arī fiziski. Pieņemu, ka līdzīgi paradumi mēdz būt arī vīriešiem.

    Ieteikt (7) Atbildēt Ziņot redakcijai
26. Ag_me » me 2011. g. 7. jūnijā, 13:55

    Ir arī sievietes un vīrieši (pareizāk, viņu patreizējie dzīvesbiedri), kas ir iedomājušies, ka bijušie jau nu noteikti grib atpakaļ, un tad sākās visādas debīlas scēnas, kurām nav ne mazākā pamata.

    Ieteikt (1) Ziņot redakcijai
27. me » me 2011. g. 7. jūnijā, 15:10

    Tā ir liela māksla un drosme spēt otru palaist vaļā arī sirdī un emocionāli. Arī iekšējās inteliģences jautājums, kas gan Latvijā mēdz būt reta parādība. Vismaz jaunākajos laikos

    Ieteikt (1) Ziņot redakcijai
28. mmm » me 2011. g. 8. jūnijā, 10:02

    pilnīgi tev piekrītu.

    Ieteikt Ziņot redakcijai
29. D 2011. g. 7. jūnijā, 11:12

    Kamdēļ atsākt attiecības ar cilvēku, kuru esmu atzinusi par nederīgu?

    Ieteikt (3) Atbildēt Ziņot redakcijai
30. i » D 2011. g. 8. jūnijā, 11:00

    ..jo neviens nedod garantiju, ka iepriekš Tu neesi kļūdījusies ;)
    Emociju un aizvainojuma varā pametu savu draugu, pēctam prasījos atpakaļ... kaut kā neizrunājoties atkal sākām satikties.. izturēju mēnesi, atkal aizgāju... biju pārliecināta, ka tā ir pareizi... pagāja mēneši, bet puisis turpināja neuzbāzīgi aicināt vakariņās un nākt ciemos, kad slimoju, sūtīt sms vēlos vakaros... neviens no mums necentās aizmirst to, kas bija, un tā nu mēs, draugi būdami, sākām beidzot runāt un pārrunāt... Un, kad tiku uzaicināta uz Ziemassvētku balli būt par viņa "balles karalieni", viss notika, kā liktenis to bija plānojis :) Nu jau ilgāku laiku dzīvojam kopā, esam joprojām iemīlējušies un nu jau gaidam ģimenes pieaugumu... negribu domāt, ka šo visu varēju neiegūt... :)

    Ieteikt (4) Ziņot redakcijai

« iepriekšējais 1 2 nākamais »