Sieviešu klubam vairāk stāsta socionikas eksperte Jolanta Krēsliņa.

Cilvēku nav iespējams pārtaisīt!

«Vissvarīgākais, kas jāpatur prātā, dzīvojot partnerattiecībās, ir tas, ka

mēs nevaram izmainīt otra cilvēka būtību.

  Vislabāk to iespējams izprast, iztēlojoties, kādas esam mēs pašas – visu to, kas mūs aizrauj, kas mums patīk un sagādā prieku, kā arī to, no kā labprātāk atsakāmies, – un tad iedomājoties, cik slikti justos, ja kāds censtos mūsu būtību mainīt.

Tieši tāpat šādā situācijā jutīsies arī otrs, turklāt, cenšoties savu partneri izmainīt, nelabvēlīgi ietekmēsim viņa psihi,» skaidro Jolanta Krēsliņa.

Attiecības un zināšanas socionikā

Tā kā socionika ir zinātne par cilvēku raksturiem un savstarpējām attiecībām, arī dibinot ģimeni, ļoti noderīgi būtu par to uzzināt vairāk, iepazīstot visus 16 sociotipus un noskaidrojot, kuram no tiem piederi pati un kuram – tavs partneris.

«Šīs zināšanas vēlams gūt ar vēlmi izprast to, kāds ir izvēlētais dzīvesbiedrs, vienlaikus paturot prātā to, ka tieši tāds viņš būs visu atlikušo dzīvi,» atgādina socionikas eksperte.

Saderīgās attiecībās šķiras reti!

Ko darīt, ja, iepazīstot savu un partnera personības tipus, secināt, ka to starpā neveidojas harmoniskas attiecības, kas ir veiksmīgas ģimenes pamats?

Kā uzskata socionikas eksperte,

šajā gadījumā svarīgi saprast, cik ļoti esam gatavas pieņemt otru un cik gatavs piekāpties ir mūsu izvēlētais partneris.

«Šķirto laulību statistika mūsu valstī ir ļoti augsta, tādēļ pārus, kuri vēl tikai veidojas, mudinu apmeklēt socionikas konsultantu vai arī pašiem mēģināt noteikt savu tipu saderību.

Kādēļ? Kā apgalvo daudzi speciālisti, pirmos trīs gadus pārī valda hormonu mīlestība, bet tikai pēc tam ieraugām to, kāda ir otra cilvēka patiesā būtība. Tad, ja plānojam veidot ģimeni un slēgt laulību, ļoti būtiski, lai pārī starp abiem partneriem būtu komfortablas attiecības, jo saderīgās attiecībās cilvēki šķiras ļoti reti.

Savukārt tās, kurās pāri izšķiras pēc piecu, desmit vai pat divdesmit gadu ilgas kopdzīves, lielākoties bijušas divu nesaderīgu cilvēku attiecības.  Nereti tās beidzas brīdī, kad izaudzināti bērni un partneri saprot, ka viņiem vairs nav nekā kopīga.

Īpaši tas raksturīgs gadījumos, kad ģimenes attiecībās bijušas kādas aizraušanās. Piemēram, ja bērns trenējies kādā sporta veidā, kas kļuvis par visas ģimenes hobiju, var teikt, ka ģimene vairākus gadus darbojusies kā komanda, kas tiekusies uz mērķi. Kad tas sasniegts, tātad bērns ir izaudzis un atstājis vecāku mājas,

pieaugušie saprot, ka abi ir ļoti atšķirīgas personības, kurām kopā vairs nav interesanti, un izvēlas šķirties.

Tad, ja šādā kopdzīvē pavadīti divdesmit gadi, varētu būt sāpīgi apjaust, ka pirms gadiem būtu vajadzējis izvēlēties sev citu dzīvesbiedru,» mudina aizdomāties Jolanta Krēsliņa.