Kur tu dzīvo, ja nepazīsti labas, normālas ģimenes ? Es savukārt zinu tikai dažas nestabilas.Tādas, kur kāds no ģimenes šļūc. Mūsu sabiedrībā to par goda lietu neuzskata.
Precētie dzīvo ilgāk, kārtīgāk, veselīgāk. Ģimenes cilvēki iedveš lielāku uzticību un cieņu arī no darba devēju puses. Daudzi domā, ka ģimene ir atmirstoša, bet nekas labāks par to sabiedrībā netiek piedāvāts. Tad nu iedomā, ka ārpusģimenes attiecībās jādzemdē bērni, jādzīvo tikai savam priekam, nenesot atbildību. Stiprās ģimenēs aug stipri bērni.
Beta, no kuras planētas Tu esi ? Ja Tev ir 20-25, tad vēl dzīvē daudz kas jāapgūst...,bet man 45, un nezinu nevienu "stipro" ģimeni. Ja kāds no ģimenes tā domā, tad viņš negrib zināt vai nezina patiesību... Skarbi, bet tāda tā realitāte.
atceros savas nekad neprecētās tantes, kuras nodzīvoja krietni virs 80, un agri mirušās precētās radinieces, viss ir pilnīgi otrādi. Mazāk stresa ir neprecētajām, ja vien nav ideāla ģimenes dzīve.
Pareizi! Būt laimīgam (un šis vārds ietver daudz ko!) - ilga mūža pamats. Precētiem arī tagad iet kā pa celmiem, un daudzkārt pie vainas ir vājais raksturs, nododoties alkoholismam u.c. negācijām. Tad arī sākas skandāli, neapmierinātība it visā, kas saista partnerus utt., utt.
Divatā un vispār ģimenē tomēr labāk. Viens otru var atbalstīt, rūpēties. Ja cilvēki dzīvo mīlestībā, tad katra diena ir normāla. Vientulība, nomāktība, stresi grūtāk panesami vienatnē.
Domāju ka sievietes dzīvo ilgāk bez visiem pētījumiem.Viņas vienas prot dzīvot..turpretī vīrieši vieni tikai prot uzdzīvot...tātad prognozes jau paredzamas,jo pēc ilgiem uzdzīves gadiem var notikt jebkas!!!Un kopdzīvi obligāti vajag vīriešiem,lai ir kur atgriezties,pareizāk pie kuras atgriezties..viņi nabadziņi reti kurš ir spējīgs dzīvot viens,tā nu tas ir.Zinu no pieredzes,no apkārtējo pāru kopdzīves un dažādiem nostāstiem.
Es iesniedzu nesen šķiršanās prasību, jo tādā laulībā man būtu kirdik jau pēc vēl viena gada - nervu sistēma būtu čupā un kāds no mums abiem sēdētu par slepkavību. Tātad daudz kas ir atkarīgs no precību kvalitātes.
Redzēs kā man izdosies otrajā laulībā, lai gan pret laulībām kā tā'dam man ir iestājies riebums....
katrs cilvēks, ko tev liktenis piespēlējis kaut ko mums iemāca, kādam labu, kādam sliktu. ja esi gudrs cilvēks, tad tikai mācīsies no savas pieredzes, nevis lādēsi laulības. Tāpēc jau ir tik daudz krāpšanas, neuzticības, ka mēs jau bērnībā saviem bērniem neiemācam ģimenes vērtību - nozīmi. Citās valstīs uz to gan tiek likts īpašs akcents! Man tagad ir 35 gadi un es patiešām novērtēju ģimenes vērtības, kādreiz domāju - priekš kam precēties, bet nu es to saprotu!
Nu tas jau būtu loģiski,tikai tiešām jāsaka..Laimīgi precējušies,kā jau te daudzi komenti ir teikuši,jo ja sanāk apprecēt palaistuli,vai arī otrādi,kad vīrs par daudz staigā pa prieka mājām,tad nekā laba tur nav!