Ar sievietēm vispār ir grūti arast kopīgu valodu-viņu uzskati nāk no emocijām un sajūtām.Tākā emocijas ir nepastāvīgas arī viņu sacītais un darītais ir nepastāvīgs-vienā brīdī viss ok otrajā jau,avainojusies sēž,un tu domā wtf.Protams,visas tādas nav,bet bieži vien ir bezjēdzīgi ar viņām runāt(strīdēties)tas ir tā pat kā kauties ar savu ēnu.

pēc kārtīga dūriena vienmēr ir ok

Vislielākais šķērslis ir tajā, ko katrs no runātājiem saprot ar sarunu, jeb, precīzāk, kā katra puse ir pieradusi sarunāties (kāda veida sarunas vispār tiek uzskatītas par sarunām katram no atsevišķajiem runātājiem). Ja viena puse sarunā to vien dara, kā stāsta notikumus no savas dzīves, bet otra puse pievēršas vairāk vispārīgākiem pārdomu objektiem, tad nu te nekāda saruna nav iespējama. Tāpat klaču sitējas gadījumā un veča mašīnu remontiera gadījumā. Katram saruna nozīmē kaut ko citu. Vienam ir pierasts apspriest autiņus, bet dūda par mašīnām neko nezina, neinteresējas un neko negrib dzirdēt. Tāpat arī vecis, nezina nevienu no viņas draudzenēm. Vēl arī ir tādi sarunu biedri, kas sarunu uztver kā savstarpēju cīņu, pozēšanu, plātīšanos utt un ja otram ir vēlme uz kaut kādu mierīgu patīkamu čatiņu, tad ir muļķīgi to gaidīt. Tādas ir, piemēram, sievietes feministes, kas to vien grib, kā puisi sarunā uzvarēt, vai noķert uz kādu muļķību. Un jā, manuprāt, visforšākās ir tās, kas nekautrējas no muļķības un sarunu var uztvert kā joku, flirtu, bet vienlaicīgi ir ļoti zinošas un gudras, pat tik gudras, ka ar vieglumu un mazu ironijas piedevu var runāt par nopietnām tēmām.

" sievietei verbālā komunikācija ir attīstīta spēcīgāk nekā vīrietim" Muļķības! Vienkārši vīriešu un siviešu prāti, domau gājiens, darbojas citādi.
"viņam tikt pie vārda varētu būt grūtāk, un otrādi." Redziet, vīriešu pasaulē vārds nav tik svarīgs, rīcība gan.
"pāra sāktā saruna var kļūt emocionāla" Tikai no sievietes skatījuma..
"Tomēr ne katrs vīrietis jūtas pietiekami spēcīgs, lai runātu par emocijām, jo vīrieši pēc savas dabas vairāk ir vērsti uz darbību" Vīrieši nav tik sizofreniski domātāji..
"Tāpat problēmas sarunāties var radīt arī negatīva pieredze bērnībā, ja šādas grūtības bijušas arī vīrieša vecākiem" Kas tie par murgiem?

Talāk nelasīju. Muļkības.

Sarunas nevedas, ja katrs ir pārņemts ar savu pareizību un nemaz negrib otru dzirdēt, tikai cenšas piespiest rīkoties pēc sava prāta. Tad runas ir skaļas, bet tukšas.

Visi veči ir cūči, tāpēc arī nevedas komunikācija, nevar saprats ko viņi tur rukšķ.
hru hru hru

harmenss 2012. g. 6. februārī, 14:01

ja sarunas partneri ir liidzveertiigi, nav probleemu, ja ne, tad pirmkaart jaadomaa par shaadas sarunas jeegu vispaar...

ironiski 2012. g. 6. februārī, 12:36

Ja... un es biju iedomājusies, ka viens no iemesliem ir nevēlēšanās risināt problēmsituācijas, abpusēji izrunājoties, un otrs iemesls - sava viedokļa uzskatīšana par vienīgo un pareizo.

Man patīk feikais apgalvojums sākumā uz kura autorīte bāzē savus spriedelējumus "pierādīts, sievietei verbālā komunikācija ir attīstīta spēcīgāk nekā vīrietim."
Citu feministu raksti nav nekāds pierādijums, pierādijums ir kad tas tiek darīts ar konkrētiem skaitļiem un faktiem.

3. Pastāv vēl viens riska faktors – pāra sāktā saruna var kļūt emocionāla - šitas laikam ir tad,kad viens uz otru kliedz!Bet viens uz otru kliedz cilvēki,kuri nav vajadzīgi viens otram. Ja ir cieņa un mīlestība vienam pret otru,nekādu šķēršļu nav un nevar būt.Pat raksturu atšķirības ''nogludinās.

Cik labi ir paklusēt divatā, kad valda savstarpēja sapratne. Ja sieviete nevēlas otrā ieklausīties - tad viņa var tarkšķēt bez gala un meklēt, kuram būs interesanti paciest blakus šo vienaldzīgo būtni.

Šķērslis ir meli, neuzticība...