Es 25 gadus nezināju par savas otras puses ''sirdsdraudzeni'' diemžēl, nejauši uzzināju, protams, ka man tas bija ļoti aizvainojoši, veselība arī tika sabeigta, neieredzu šitādas ''draudzenes''

domāju,ka tomēr nevar

vot draudzeni nelaistu savaa gjimenee par tuvu, varbuut tapeec ka nav man nemaz taadas uzticamas draudzenes. mana labaakaa draudzene ir mana maasa kurai ir sava gjimene un nepastaav iespeeja ka maasa nocelj viiru, bet otra puse ir taada, ka viira draugi man netraucee mees kopaa atpushamies, skatamies filmas, svinam sveetkus, jo es gluzhi vienkaarshi vinjus nesaskatu kaa seksuaalos partnerus un krapshanas risks nepastaav. manliekas ka tieshi shis ir tas moments kas uztrauc ka var izjukt gjimenes ja draugi iefiltreejas par dzilju

Ģimenes cilvēkiem draugi ir ģimenes draugi.

Vīra draugs ir mans vispatiesāksais draugs, jo tikai viņš vienmēr kad vīra nav mājās, paliek pie manis pa nakti lai man nebūtu vienai bailes.

Var gan, un pat ļoooti tuvi draugi...

Nenovēršamais piedziedājums katras sadaļas beigās- maz ticams, ka tava vīrieša draugi varētu būt arī tavi draugi, lai kādu motīvu dēļ viņi arī nebūtu kļuvuši par tava vīrieša draugiem! Tā nu gan ir psiholoģīte...
Patiesība no reālās dzīves visbiežāk ir tāda, ka normālā ģimenē par normāliem draugiem kļūst tie, kas spēj būt ģimenes draugi. Un ar jaunības draugiem nav nepieciešama dramatiska attiecību saraušana apprecēšanās dēļ, bet dzīve pati visu izkoriģē- jaunības draudzības visbiežāk saglabājas tajos gadījumos, kad kopīgu valodu spēj atrast arī tie, kas kļūst par jaunības draugu dzīvesbiedriem.
Nu, bet par to, cik vēlami ir abu dzimumu neprecēti draugi, mums stāsta daudzās anekdotes un asarainie dzīvesstāsti, kas tiek sūtīti uz interneta portālu sieviešu lappusēm...

kopīgi draugi ir ok, tikai tad jāatturas no savas otras pusītes "trūkumu aprunāšanas"- tam jāpaliek tabu, Vai nu labu vai neko...

Jā, kāpēc gan ne? Nevajag uz to tā nostādīt sevi, ka no visiem ir jāuzmanās, jo nav labu nodomu! ;)