Labs raksts, paldies :)!
Un tie kas te kvekšķ par to mūža ilgumu un kvalitāti - tak izlasiet pēdējo rindkopu, tur viss pateikts, laikam ka nelasījām visi to rakstu?
Izsmējos līdz asarām.
Mans opītis nomira 109.gadu vecumā ar pīpi viena rokā un aluskausu otrā.
Visu mūžu viņam patika labi ieraut un savu audzēto tabaciņu pīpot,ka pats teica.
Nekādas kontrasdušas,viņš vienreiz nedēļā pirtī gāja.
Ēda treknu sālītu cūko,ko pats noaudzēja un tikai žāvētu vai sālītu gaļu vispār.
Vēl dikti piparotu mīlēja.
Pats gan visu mūžu sienu pļāva,pat pēdējā dzīves gadā un arī zemi mīlēja rakt pats.
Tā teikt svaiga gaisā daudz laika pavadīja.
Seksu mīlēja trakoti,bet uzskatīja ka vajag vienreiz dienā,lai visam mūžam pietiktu un arī sanāca,jo omamma pāris gadu viņu pārdzīvoja un viņu seksuālā dzīve bija varena.
Viņa tēvs arī līdz 107.gadiem nodzīvoja un vectēvs arī līdz 105.Visi dzērāji un meitu ģēgeri un lieli paēst mīlētāji.
Mans vectēvs arī ceņšās abi ar manu tēvu,kurš kuru pārdzes,jo skaidri zin cik nolēmts.
Nu nezinu gan vai tam pareizajam dzīvesveidam ir kāda nozīme,viss redz no genētikai atkarīgs.
...un tad kādu dienu pēc ilga un mokoša darba ar sevi atbilstoši visiem šiem norādījumiem, tevi notriec tramvajs, vai uzskrien virsū kāds piedzēries autovadītājs...un pēdējā domā..."ehhh, ka būtu to zinājis, labāk būtu kārtīgi izpriecājies un izbaudījis dzīvi" :))
Nevajag sevi nomocīt ar citu dotajiem padomiem - ēst gaiļbikses, pienenes vai lupstājus. Kādam varbūt tas derēs, citam ne. Meklē savus priekus dzīvē. Vienīgais, kam pilnībā noteikti varu piekrist - domā labas domas!!! Lai izdodas!!!