Neatkarīgi no tā, vai zini pavisam maz vai – gluži otrādi – ļoti daudz par psiholoģiju, ir noderīgi iegūt pamatzināšanas, kas palīdzēs brīžos, kad kāds no taviem tuvajiem būs panikā vai pamatīgi niknosies uz kaut ko.
Krīzes intervence sastāv no pieciem vienkāršiem soļiem:
1. Izveido saikni jeb psiholoģisku kontaktu ar cilvēku krīzes stāvoklī. To darot, uzturi acu kontaktu un izrādi rūpes par viņu. Izmanto maigu balss toni. Ja domā, ka persona var būt bīstama, ieturi drošu distanci un pats/-i parādi neapdraudošu neverbālo uzvedību (piem., nesakrusto rokas, nerādi ar pirkstu uz šo cilvēku).
2. Izpēti situāciju. Noskaidro, kas, kad, ko, kāpēc, kur un kā darījis. Kāpēc cilvēks ir šādā stāvoklī?
3. Meklē risinājumus! Palīdzi šai personai domāt savus risinājumus, apkopo viņas domas. Iesaki kaut ko tikai tad, ja indivīds pats nevar neko izdomāt.
4. Uzņemies rīcību. Asistē personai krīzes situācijā, piemērojot risinājumu praktiski.
5. Seko līdzi! Norunājiet laiku un vietu, kad rīt vai parīt satiksieties, lai tu redzētu, vai ar šo cilvēku viss kārtībā un vai viņam/-ai nav nepieciešama papildu palīdzība un atbalsts.
Ja jūti, ka nespēj palīdzēt pats/-i, zvani krīzes «karstajam telefonam», izstāsti situāciju un lūdz padomu! Vēl labāk, ja zvana pats cilvēks, kam šī krīze atgadījusies.
Avots: www.rigabrain.lv.
