Vai arī tu kādreiz esi iedomājusies, ka vēlētos sev tādu dzīvi kā iemīļotās filmas varonei? Ja tā, uzzini, par kādām ilgām tas patiesībā var liecināt un kā tās īstenot!
Sieviešu klubu konsultē psihoterapeite Jolanta Cihanoviča.
Skatoties kino un sailgojoties pēc tādas pašas vai līdzīgas dzīves, kāda tajā attēlota, būtiski ir atcerēties, ka mēs neesam tādas kā konkrētās filmas varone, tādēļ arī mūsu dzīve un dažādas situācijas, ko tajā piedzīvojam, atšķiras.
Filmas neatspoguļo realitāti, un, pat ja atspoguļo, tad ne mūsu realitāti!
Tomēr mēs varam censties izprast to, kā jūtamies brīdī, kad skatāmies konkrēto filmu, un šādi apzināties, pēc kā patiesībā ilgojamies. Ļoti bieži tā ir nostalģija pēc mīļuma vai pēc tā, ka visa ģimene ir kopā.
Kad esam aptvērušas, pēc kā patiesībā alkstam,
varam apdomāt, ko katra pati varam darīt, lai arī savā dzīvē ienestu šo mīļumu un kopā būšanu!
Ļoti daudz cilvēku nez kāpēc ir pārliecināti, ka visiem pārējiem ir jāparūpējas, lai viņiem būtu labi, un tad aktīvi pieprasa, pārmet un cer, ka ar šādu attieksmi varēs saņemt tādu mīļumu un attiecības, kādas attēlo kino. Tomēr zināms, ka ar pārmetumiem varam panākt tikai to, ka attiecības pasliktinās.
Lai mūsu dzīve būtu tāda, kādu to rāda filmās, ir vajadzīgi gadi!
Vispirms mums katrai pašai ir jāiemācās par sevi parūpēties un sevi iemīlēt,
jo cilvēks, kurš mīl sevi, šo mīlestību nes tālāk.Tāpat ļoti būtiski ir iemācīties runāt par savām vajadzībām, jo bieži vien lielākā problēma attiecībās ar tuviniekiem ir tā, ka mēs kaut ko gaidām, bet nevienam par to nestāstām, to sakām «caur puķēm» vai pieprasām. Un pateikt un pieprasīt ir divas dažādas lietas!
Tādēļ tikai tad, kad iemācāmies būt atklātas ar sev tuvajiem cilvēkiem, ar viņiem runājam neaizvainojot un lielā mērā par sevi protam parūpēties pašas, mūsu dzīve kļūst viegli kontrolējama un prognozējama, un pašas to varam veidot ļoti jauku un tādu, kādu vēlamies!
Ar sevi cītīgi strādājot, to visu ir iespējams iemācīties, tomēr tās ir prasmes, kuras jāapgūst gadiem.
