Inese Iesmiņa, Priekuļu pirmsskolas izglītības iestādes "Mežmaliņa" audzinātāja: "Bērnudārza sadzīvē, pieaugušo attieksmē pret mazuļiem nekas nav mainījies. Varu teikt, ka bērniem, kurus vecāki pa dienu atstāj mūsu gādībā, ir drošās un mīļās rokās. Arī vecāki bērnus lolo, viņi aug mīlēti. Taču ekonomiskās grūtības valstī atstājušas diezgan lielu ietekmi uz daudzu ģimeņu finansiālajām iespējām. To jūtam un ņemam vērā. Esam mainījuši noteikumus, un vecākiem ir iespējams ietaupīt maksu par ēdināšanu, ja bērns no rītiem tiek vests vēlāk un brokastis neēd vai, ja bērns ir saslimis un nevar ierasties, tad maksu par ēdināšanu neaprēķina jau no pašas pirmās dienas. Bērnudārzā rit aktīva sabiedriskā dzīve, pie mums viesojas mākslinieki. Bet nu uzklausām vecākus, kuri ieteic pasākumu skaitu samazināt, lai ietaupītos naudiņa, kas nepieciešama kultūras pasākumu apmeklēšanai." Kristīna Bernāne, Priekuļu pirmsskolas izglītības iestādes "Mežmaliņa" vadītāja: "Ekonomiskā krīze dažā ziņā, kas attiecas uz bērnu audzināšanu, ienesusi pozitīvas izmaiņas. Pieaugušie vairs nav tik aizņemti darbā. Daudzās ģimenēs vecāki biežāk ir mājās, var pabūt kopā ar bērniem. Mammas vienmēr centušās būt blakus, nu arī darbos ļoti aizņemtajiem tēviem ir laiks pastrādāt ar dēliem mājas saimniecībā vai kopīgi kaut ko pameistarot garāžā. Nav šaubu, ka tas atstāj ietekmi uz tēvu un dēlu attiecībām. Daudzi Atmodas laikā dzimušie bērni izauga ģimenēs ar vienmēr aizņemtiem tēviem."

Cēsu pilsētas vecāku domes priekšsēdētāja Sandra Putāne: "Ekonomiskā situācija, drūmais noskaņojums sabiedrībā ietekmē arī bērnus. Daudzām ģimenēm finansiālā situācija vairs nav tik laba kā iepriekš un bērniem arī nauda tiek dota mazāk. Vecāki ir norūpējušies un nepievērš pietiekami daudz uzmanības bērniem. Dažkārt vecāki pat nezina, ko bērni dara. Ir bijušas situācijas, ka uz jautājumu: "Vai zini, ka tavs bērns naktī līdz vieniem nebija mājās?" mamma atbild noliedzoši un paskaidro, ka gulējusi un to nav pamanījusi. Bet tad rodas jautājums - kādēļ guli, ja zini, ka bērns nav mājās noteiktajā laikā? Ko bērns dara, ja ir nonācis policijas redzeslokā? Kā šādi notikumi var palikt nepamanīti? Bijušas arī situācijas, kad bērns it kā bijis mājās, bet pa logu izkāpis un pa kluso aizgājis. Tad atkal ir jautājums vecākiem, kāpēc, kopā dzīvojot, vecāki nemaz nepaskatās, vai bērns ir istabā, vai aiziet gulēt? Nav jau arī tā, ka vecākiem būtu vairākas darba vietas, drīzāk darba vispār nav. Pieļauju, ka dažkārt vecāki pat nestrādā, taču ir iegrimuši depresijā un bērnus nepieskata. Novērojams, ka bērni, pusaudži kļūst agresīvāki, nereti notiek sīkā huligānisma gadījumi, piemēram, izdemolē pieturvietas, izsit rūtis. Aizvien aktuālākas skolās kļūst arī zādzības. Gadījies pat, ka klasesbiedri apzog cits citu. Zinu, ka ir gadījumi, kad bērni uz ielas nepazīstamiem cilvēkiem vaicā naudu, cigaretes. Iespējams, pusaudži tagad izklaidējas mazāk nekā pirms kāda laika, bet pēdējie reidi liecina, ka tā nebūt nav. Nezinu, kur viņi ņem naudu. Iespējams, viņi neizmanto pusdienu naudu paredzētajam mērķim, bet taupa to izklaidēm. Daudzi bērni neapmeklē pulciņus, bet ne jau tādēļ, ka tam nepietiktu naudas, bet lielākoties tādēļ, ka negrib. Pulciņu maksa jau nemaz nav tik augsta. Bet, ja bērnam nav citas nodarbes, kā tikai mācību stundas no astoņiem rītā līdz vieniem dienā, visa pēcpusdiena ir brīva. Lielai daļai mācības nav prioritāte, un tā arī rodas situācija, ka šie cilvēkbērni klaiņo un izdara arī palaidnības. Iesaku vecākiem pievērst vairāk uzmanības bērniem un arī sev. Jautājuma uzdošana bērnam, vai viņš izmācījies, nav saruna. Tas ir vienkārši garāmejošs jautājums, kas uzdots pienākuma pēc. Ar bērnu ir jārunājas, jāsadarbojas. Iesaku arī izsvērt, kādā situācijā ģimene nonākusi, jo katrai bezizejai ir sava izeja. Domāju, ka būtiski pieņemt darba piedāvājumus. Kaut tie ir simts lati mēnesī, taču tā ir nopelnīta nauda. Tas ir daudz labāk nekā sēdēt mājās, neko nedarīt un gausties. Diemžēl daudzi izvēlas šo variantu. Taču negribu teikt, ka viss būtu tik drūmās noskaņās. Ir ļoti daudz ģimeņu, kuras spēj saglabāt pozitīvismu, kurās attiecības starp vecākiem un bērniem tiek koptas. Ir ļoti daudz bērnu, kuri ar prieku iesaistās sabiedriskajās aktivitātēs un izprot, cik svarīga ir izglītība."

Organizācijas "Glābiet bērnus!" Liepas nodaļas vadītāja Skaidrīte Brence: "Ja klausāmies, ko runā sabiedriskajā telpā, tad nākamgad ikvienu skars vēl lielāka krīze. Kā nevalstiska organizācija ikdienā ļoti saskaramies ar tām ģimenēm, kuras nezina, kā tikt galā ar ikdienas problēmām, arī pārtikas un apģērba nodrošināšanu bērniem. To, kuri nāk pie mums, kļūst aizvien vairāk. Un patiešām vairāk paliek tādu ģimeņu, kurās bērns jūtas ne līdz sātam paēdis. Šogad mūsu organizācija novadā - Liepas, Veselavas, Mārsnēnu un Priekuļu pagastā - izdalīja tonnu bērnu vitaminizētas pārtikas, ko saņēmām no "Nestle". Tā ir bērnu pārtika, bet ēda arī vecāki, izmantoja ēdienu dažādošanai. Pēdējā laikā saņemam pārmetumus, ka pārāk cilvēkus lutinām, ka bērniem jāsaprot, ka dzīvē pašiem ir jāgādā par sevi. Es lielos un mazos aicinu turēties pie zemes. Nedrīkst dzīvot tikai no citu labvēlības un atbalsta. Katram pašam jādomā, kā izdzīvot. Pagastā zemes netrūkst, un kurš gan cits, ja ne vecāki bērniem mācīs sēt un audzēt. Un tas jau ir pamats dzīvē - pašiem par sevi gādāt... Esmu novērojusi, ka bērni kļuvuši ķildīgāki, nežēlīgāki nekā agrāk, vairāk sevī ierāvušies. Viņiem ir daudz brīvā laika, viņi nav nodarbināti, un nav jābrīnās, ka sastrādā dažādus trakumus."