Vai sievietes pašas vēlas tieši šajā datumā nokļūt uzmanības lokā, saņemt sveicienus? Un kāda ir vīriešu attieksme?

Nav un ir

Latvijā ir ne mazums daudz tādu svētku, kas kalendārā nav atzīmēti kā svētku dienas, bet tomēr diezgan daudz iedzīvotāju šos datumus ievēro, atzīmē un cits citu apsveic. Piemēram, tā pati Valentīna diena, Halovīns, Tēva diena un arī 8.marts. Tam sarkanās krāsas kalendārā nav, bet tik un tā šo dienu daudzi joprojām uztver un arī atzīmē kā svētkus. Tradicionālā dāvana sievietēm – ziedi, tādēļ Liepājā visās ziedu tirdzniecības vietās laikus papildināti ziedu krājumi pārdošanai.

Kā radies 8.marts?

Tad jāieskatās vairāk nekā gadsimtu senā vēsturē. Tālajā 1857.gada 8.martā Ņujorkas tekstilrūpniecības strādnieces esot devušās pilsētas ielās, lai protestētu pret zemajām algām un 14 stundu garo darba dienu. Bet 1908.gada 8.martā Ņujorkas Sociāldemokrātiskā sieviešu organizācija organizēja masveida mītiņu, kura pamatdoma – aizsargāt sieviešu tiesības. Tūkstoši sieviešu devās Manhetenas ielās, lai pieprasītu lielāku darba samaksu, iegūtu balsstiesības vēlēšanās un aizliegtu bērniem strādāt. 1909.gadā ASV Sociālistiskā partija paziņoja par jaunajiem svētkiem – Nacionālo sieviešu dienu. 1910.gadā notikušajā 2.sieviešu-sociālistu konferencē Klāra Cetkina piedāvāja pasludināt šos svētkus par starptautiskiem un ik gadu atzīmēt kā "Starptautisko sieviešu solidaritātes dienu cīņā par ekonomisko, sociālo un tiesisko vienlīdzību".

Tiek uzskatīts, ka Eiropā šos svētkus sāka atzīmēt kopš 1911.gada, Austrumeiropā – kopš 1913.gada, bet 1977.gadā ANO pieņēma rezolūciju, kurā izteica vēlmi, lai visas valstis šo dienu (8. martu) pasludinātu par svētkiem – Starptautisko sieviešu dienu. Tātad jāsecina, ka 8.marts nebūt nav padomju laikā radusies un popularizēta svinību diena.

Mēs – par svētkiem!

Vairāk nekā desmit "Kurzemes Vārda" apjautāto sieviešu atzina, ka būtu vajadzīgi tādi svētki kā Sieviešu diena. Nereti mēdz jautāt: kāpēc svinēt 8.martu, ja līdz ar Latvijas valstiskuma atjaunošanu iespējams atzīmēt Mātes dienu? Atbilde varētu skanēt šādi: ne visas sievietes ir mātes. Kāpēc svinēt 8.martu, ja savu popularitāti ik gadu apliecina Valentīna diena? Taču tos uzskata par mīlētāju, pārīšu svētkiem, nevis tādiem, kuru centrā sieviete. Arī iepriekšējos gados Latvijā internetā veikto aptauju rezultāti rādīja, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju uzskata: jo vairāk svētku, jo labāk. Apmēram 20 procentiem viss ir vienalga, bet pie 8.marta noliedzējiem sevi pieskata mazāk par 5 procentiem.

Savulaik, pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū, Sieviešu dienas liktenis Saeimā balsošanas laikā ticis izlemts ar vienas balss pārsvaru. Precīzāk, vienas balss pietrūka, lai kalendārā parādītos sarkanais datums. Vēlāk bija vēl mēģinājumi notikušo vērst par labu, bet nesekmīgi. Varas vīri un sievas pateica nē. Bet sieviešu sveikšanas tradīcija turpināja pastāvēt.

Laikam ritot, ir notikušas izmaiņas 8.marta svinēšanas tradīcijās. Tās vairs nav tik vērienīgas, nav arī manāma svētkiem tik raksturīgā, nenotveramā gaisā virmojošā gaidīšanas noskaņa. Bet labā ziņa – pavisam 8.marts nav aizmirsts un, kā pārliecināti sacīja dažas uzrunātās sievietes, turpmāko divdesmit gadu laikā diezin vai tā saucamā Sieviešu diena tiks pilnīgi nodota aizmirstībai. "Ja vīrieši aizmirsīs, mēs atcerēsimies..." – skanēja kāds komentārs.

Veroties pagātnē, vēl un vēlreiz jāpārliecinās, ka viss plūst un mainās un galu galā īstajā laikā nostājas savā vietā. Vecākā gadagājuma ļaudis vēl atceras, kāda pašā komunisma celšanas karstumā bija varas attieksme pret Līgo svētkiem, par Ziemassvētkiem vispār nerunājot. Neraugoties ne uz kādiem aizliegumiem, tie tomēr saglabājušies. Kā būs ar 8.martu? Pagaidām izskatās, ka šie svētki tomēr vajadzīgi. Sievietēm noteikti.

Bet vīriešiem?

Neviens no šās nedēļas sākumā uzrunātajiem vīriešiem nepauda krasi noliedzošu attieksmi pret 8.martu un sieviešu apsveikšanu. Bija tādi, teiksim, vienaldzīgie, kas atklāti atzina, ka nevienu sievieti negrasoties sveikt, neuzskatot to par vajadzīgu. Viens no viņiem, nevēloties atklāt savu vārdu, sacīja: "Man šī diena neizsaka neko, un man ir pilnīgi vienalga, vai tā ir svētku diena vai ne. Ja būtu sarkanais datums un nevajadzētu iet uz darbu, es, protams, priecātos. Ik pa laikam dzird runājam, ka sievietēm vajadzīgi uzmanības apliecinājumi, ziedi viņām jādāvina un vēl kaut kas. Bet kādēļ? Kādēļ sievietes kaut kā īpaši jāizceļ? Arī vīrieši strādā, audzina bērnus, rūpējas par ģimeni, uztur to. Mana sieva gan būtu ļoti pārsteigta, ja es viņai sāktu dāvināt ziedus. Laikam domātu, ka kaut kas nav riktīgi, ka esmu laidis pa kreisi un nu mēģinu atpirkties..."

Vēl kāda vīrieša viedoklis. Informācijas tehnoloģiju administrators Andris Šranks: "Cilvēks ir sociāla būtne, un, ja ir svētki, viņš labprāt svin kopā ar citiem, jo, kādā vilku barā esi, tā jāgaudo! Sievietes var sveikt ne tikai 8.martā, bet arī citos datumos. Kaut gan, ja ne no šā ne no tā pasniegsi kādai ziedus (nav runa par mīļoto sievieti, dzīvesbiedri!), pieļauju, ka būs jāskaidrojas, kādēļ tāda rīcība. Sieviete var pārprast. Atceros, agrāk, padomju laikā, 8.marts bija laba iespēja, legāls iemesls ar ziediem izrādīt uzmanību tām meitenēm, kuras patika. Kā citudien tā vienkārši iesi klāt un dosi puķes?

Kā vīrieši jūtas, dāvinot ziedus? Viss atkarīgs no tā, vai tas notiek pēc brīvas gribas. Domāju, ka vīrieši jūtas kā cilvēki, kuri dod prieku, un tas ir patīkami. Dod, jo viņiem pašiem tas patīk."

Ko par 8.martu domā sievietes?

Inita Pelnēna, Pilsētas domes Juridiskās daļas vadītāja:

Man šī diena saistās ar svētku sajūtu, jo mēs, domē strādājošās sievietes, zinām, ka, tāpat kā katru gadu, darbabiedri mūs apsveiks. Un tas ir ļoti patīkami! Esmu novērojusi, ka šajā dienā sievietes darbā ierodas vairāk saposušās, visi vairāk smaida, valda priecīga, gaiša noskaņa. Mēs, sievietes, jūtamies ievērotas, un ir patīkami gaidīt to brīdi, kad tiks pasniegti ziedi. Būtu jauki, ja sievietes un vīrieši tomēr neliegtu sev prieku atzīmēt 8.martu. Nevajag jau daudz, lai būtu svētki.

Anda Albuže, Liepājas teātra aktrise:

8.marts man ir vienaldzīgs, tāds pats kā citas dienas. Padomju laikā teātrī bija šādi tādi svētku uzvedumi. Ja skatītāji būtu, tādus varētu veidot arī tagad. Ja kāds mani sveic ar ziediem, tas ir patīkami, bet tādēļ jau nav jāgaida Sieviešu diena.

Daiga Čabovska, deju trenere:

Svētki vienmēr rada neikdienišķu noskaņu, bet, lai tā būtu, par to jāparūpējas pašiem. Vienmēr būs kāds, kuram vienaldzīgi būs tie vai citi svētki – Jāņi, 18.novembris vai 8.marts. Ja man jautā, kāda mana attieksme pret Sieviešu dienu, tad saku: ļoti jauka. Lai ir svētki!

Vineta Štālberga, salona "Nautika" direktore:

Sieviešu dienas svinēšana vairāk saistās ar atmiņām par aizgājušiem laikiem, un šīs atmiņas ir labas, patīkamas. 8.marts kā svētku diena būtu jāsaglabā, jo ne jau katra sieviete ir māte vai var un grib aizskriet uz kādu Valentīna dienas ballīti. Manuprāt, Sieviešu diena daudziem un daudzām tomēr ir gaidīti svētki ar savām tradīcijām. Kā var cilvēkam atņemt to, kas viņam svarīgs? Sievietes noteikti prot novērtēt vīriešu izrādīto atzinību. Varbūt vīrieši to neapzinās... Noteikt 8.martu par brīvdienu droši vien nevajag, bet sieviešu sveikšanas tradīcija šajā dienā būtu jāsaglabā.

Žanete Eglīte, viesnīcas "Amrita" reklāmas projektu vadītāja:

8.martu uztveru kā vieglu svētku dienu, ne tik nopietnu, ģimenisku un svarīgu kā Mātes diena. Domāju, ka 8.marts sievietēm lieku reizi dod iespēju apzināties, cik viņas ir jaukas un skaistas būtnes, un saņemtie sveicieni no vīriešiem to vēl akcentē. Jā, tas ir patīkami. Esmu novērojusi: ja Valentīna dienā kafejnīcas, restorānus apmeklē pārīši, tad 8.martā ierodas mazāki vai lielāki sieviešu pulciņi, lai savā kompānijā atzīmētu šos svētkus. Un tas ir ļoti jauki!

Kristīne, uzņēmēja:

Man pret 8.martu ir vislabākā attieksme, un, manuprāt, muļķīgi tos šodien pasniegt kā padomju laika vai puslūzušo tulpju svētkus. Pirms gadiem divdesmit mēs savā darbavietā 8.martu svinējām ļoti jauki, darbabiedri apsveica savas kolēģes, un nebija nekādas pārdzeršanās, ko bieži vien tagad uzsver. Arī tagad dzer visos svētkos! Ģimenē šos svētkus atzīmējam. Bija un ir patīkami, ka vīrs mani joprojām apsveic. Viņš arī dēlam to iemācījis. Izrādīt uzmanību sievietei nekad nav lieki. Sieviešu dienas noliedzēji saka, ka puķes mums varot dāvināt kaut vai katru dienu. Jā, var, bet vai tad cilvēks, piemēram, savu dzimšanas dienu svin vienalga kurā gada dienā, vai Ziemassvētkus – 18.novembrī? Nē. Katriem svētkiem ir sava noteikta diena. Es no sirds priecājos par katru 8.martā saņemto apsveikumu.

Daži padomi vīriešiem 8.martā:

– Ja jums šajā dienā nav nekādas vēlēšanās sarūpēt ziedus un apsveikt savas sievietes, kolēģes, māsas, mammas, draudzenes, tad nedariet to. Sievietes sapratīs. – Ja esat starp tiem, kas ziedus dāvinās, dariet to ar patiesu prieku. Sievietes sapratīs un novērtēs. – Ja vēlaties kādai sagādāt anonīmu pārsteigumu ar apsveikuma kartīti, tālruņa īsziņu vai pie automašīnas stikla pieliktu puķi, dariet to. Sievietes sapratīs. – Ja šodien daudzu sieviešu acīs pamanāt prieku, tad atceraties – šodien ir 8.marts!