Cilvēkiem, kuri nekad neprecas, ir lielāks priekšlaicīgas nāves risks nekā precētiem vai šķirtiem, liecina žurnāla "Journal of Epidemiology and Health" pētījums.
Kalifornijas universitātes speciālisti izpētījuši gandrīz 67 000 pieaugušo amerikāņu reģistra un miršanas apliecību datus no 1989. līdz 1997. gadam. 1989. gadā teju puse no minētajiem pieaugušajiem bija precēti, bet gandrīz desmitā daļa — atraitnis vai atraitne. Astotā daļa — šķīrušies, bet trīs procenti pieaugušo dzīvoja šķirti. No atlikušajiem pieci procenti dzīvoja kopā neprecēti, bet aptuveni piektā daļa pieaugušo nekad nebija precējušies.
Līdz 1997. gadam secināts, ka pētītie amerikāņi visbiežāk mirst no vecuma vai slimību dēļ, taču speciālisti arī atklāja ilgstošas laulības un ilgas dzīves kopsakarību: pētot cilvēkus ar līdzīgu veselību, noskaidrots, ka par 40 procentiem vairāk priekšlaikus mirst dzīvesbiedru zaudējušie nekā dzīvojošie ilgstošā laulībā. No 1989. līdz 1997. gadam arī novērota biežāka oficiāli šķirto un šķirti dzīvojošo cilvēku nāve. Pētījums parādīja, ka ne reizi neprecētie priekšlaikus mirst par 58 procentiem biežāk nekā laulībā dzīvojošie. Īpaši augsts agras nāves risks ir vecpuišiem — ne reizi neprecētajiem vīriešiem vecumā no 19 līdz 44 gadiem atklāts divas reizes lielāks nāves risks nekā precētajiem. Tāpat ne reizi neprecētie cilvēki var ciest no sociālās izolētības un radinieku atbalsta trūkuma. Iespējams, viņi vairāk nodarbojas ar nedrošu seksu un mirst no inficēšanās ar HIV, apgalvots teorijā. Taču neprecētajiem kopumā ir veselīgāks dzīvesveids: viņi mazāk dzer, biežāk nodarbojas ar sportu un ir tievāki.
