Arī starp manām paziņām ir vienmēr smaidoši cilvēki. Šķiet, nu nekas taču dzīvē tā neiet, lai viņi smaidītu, — ģimenē problēmas ar otru pusīti, bērni neklausa, darbā alga nav tik liela, bet vienalga lūpas vienmēr rotā smaids un no iekšienes nāk tāds pievelkošs, gaišs spēks. Taču pazīstu arī pavisam jaunu sievieti, kurai ir gan dzīvoklis, gan labs darbs, gan automašīna, gan arī draugi, kas gatavi būt līdzās vienmēr, taču viņa allaž gaužas par kaut kādām problēmām, un uz visiem ieteikumiem, kā mainīt dzīvi, viņas atbilde ir: beidziet mani audzināt.

Mūžīgie neveiksminieki

Nav ko liegties, mūsu sabiedrībā smaidošie optimisti dažreiz liekas tādi nedaudz dīvaini. Nu, kā var iet pa ielu un smaidīt?! Taču brīžam šķiet, ka apkārt dzīvo tikai drūmi cilvēki. Psiholoģe Anita Kanele skaidro, ka šādas rakstura īpašības cilvēki visbiežāk iemantojot bērnībā un tas lielā mērā ir saistīts ar audzināšanu ģimenē. "Protams, ir rakstura īpašības, kas tiek pārmantotas ģenētiski. Taču, ja bērns augot redz, ka ģimenē ir dažādas problēmas — ne tikai vecāku strīdi, bet, iespējams, arī finansiālas problēmas, un vecāki visu laiku runā ar negatīvismu: "Neej tur, tev no kabatas var izvilkt naudu! Neej ārā, saslimsi!" — šie cilvēki aug ar apziņu, ka vienmēr un visur var notikt kaut kas slikts. Tad, kad notiek kaut kas labs, par to nav nekāda prieka! Un mīļākais izteiciens šiem cilvēkiem ir: nu, ar mani jau vienmēr tā notiek." Psiholoģe piebilst, ka šos cilvēkus var saukt par mūžīgajiem neveiksminiekiem. Bet ne jau tāpēc, ka viņiem patiešām neveiktos, tādi viņi ir savā apziņā. "Pats trakākais ir tas, ka šie cilvēki ļoti reti grib mācīties, lai mainītu sevi," stāsta Anita Kanele. "Ja kāds ko iesaka, arī šādos gadījumos pesimisti nodomā — varbūt citiem tas izdosies, bet man jau nu noteikti ne. Un viņi reti lasa arī literatūru, kas palīdzētu iemācīties kļūt pozitīvākam, bet, ja lasa, tad ar lielu skepsi, atkal secinot, ka citiem tas varbūt palīdzēs, bet viņam jau nu nekad."

Viņiem ir ļoti grūti dzīvot pašiem, un ārkārtīgi grūti ar šiem indivīdiem ir apkārtējiem cilvēkiem. Pat neveiksminiekam ir draugs optimists, kas cenšas to uzmundrināt, bet neveiksminieks parasti atņurd, ka tā jau var tikai runāt, bet labāk nekas nebūs."

Vienmēr starojoša saulīte

Pilnīgs pretstats mūžīgajiem rūgumpodiem ir smaidošie un apmierinātie optimisti. Arī šo cilvēku attieksme pret dzīvi veidojusies agrā bērnībā. Viņu panākuma atslēga bijusi nevis nauda, bet gan tas, ka bērns vienmēr ticis stimulēts. "Ja kaut kas neizdodas, neiztrūkst uzslavu un iedrošinājuma, ka nākamreiz viss būs krietni labāk," saka speciāliste. "Turklāt apkārtējie cilvēki — vecāki un skolotāji — palīdz atraisīt viņu talantus, jau no agras bērnības jautā pēc viņu viedokļa. Augot šādā vidē, veidojas pozitīvā jeb veiksminieka stratēģija. Ja arī dzīvē kaut kas notiek ne tā, kā vajadzētu, ārēji tas nav redzams —

viņi tiek ar visu galā. Iegūstot labu izglītību un sociālo statusu, viņi ātri dzīvē daudz ko sasniedz. Taču, pat ja tā nav, šie cilvēki vienalga ir ļoti pozitīvi un piesaista citus. No viņiem veidojās līderi. Šajos cilvēkos ir tā saulīte, ko dāvāt citiem."

Ir vēl trešā grupa — talantīgie cilvēki, kas apzinās savus trūkumus, bet atrod veidu, kā mainīties. Viņi ir saglabājuši gan savas iedzimtās pozitīvisma ievirzes, gan paši tās attīstījuši, pat augot nelabvēlīgā vidē. Šie cilvēki vienmēr gatavi risināt problēmas. "Tiem raksturīgi izpaust savas pozitīvās rakstura īpašības un rast risinājumu," skaidro Anita Kanele. "Viņi varētu būt labi konstruktori, analītiķi vai inženieri, jo visi laiku analizē un mēģina atrast risinājumus, kā iziet no šīs situācijas. Viņi nebūs tādi, kas visu laiku staros. Kādreiz var uzdot jautājumu: kāpēc ar viņiem tā notiek, bet tie vienmēr teiks, ka viss būs labi, jo zina, kā rīkoties."

Pat lietaina diena var būt skaista

Ja sevi varat pieskaitīt pie optimistiem vai vismaz pie cilvēkiem, kas vienmēr zina, kā tikt galā ar radušos situāciju, uztraukties nav vajadzības. Taču ja esat mūžīgais drūmais... Psiholoģe norāda: no depresīvā garastāvokļa ir jāatbrīvojas pēc iespējas ātrāk. "Ilgstoša depresija rada bailes, tās savukārt stimulē zarnu traktu vai elpošanas ceļu saslimšanas. Ilgstošas depresijas gadījumā cilvēkam pat pazeminās imunitāte," par slikta garastāvokļa un depresijas ietekmi stāsta speciāliste.

Pats vienkāršākais veids, kā sākt cīnīties ar mūžam pesimistisko garastāvokli, ir paraudzīties uz savu dzīvi kā uz gadalaikiem. Jo pat neveiksminieks var pieņemt, ka pēc ziemas noteikti pienāks vasara un, pat ja tā būs lietaina, vienalga vismaz reizi dienā uzspīdēs saulīte. Katrā gadalaikā ir kaut kas skaists. Piemēram, lietus. Vai vasaras lietus nav kaut kas skaists?! Pēc tā arī lapas kļūst zaļākas, ir svaigāks gaiss. Jāizbauda katra situācija, bet, lai to varētu izbaudīt, pozitīvais ir jāsaskata. Lai to saskatītu, ir jāmaina domāšana, taču, lai to paveiktu, ir jāpasper pāris solīši atpakaļ un jāpaskatās uz to visu no malas. Vajag ar skaidru skatu paraudzīties uz sevi un nebaidīties ieraudzīt kļūdas. "Iesakiet to izdarīt kādam draugam, kuram vienmēr ir slikts garastāvoklis. Nemāciet viņu dzīvot! Jo mēs ļoti labi mākam mācīt citus, bet mums ir ļoti grūti to izpildīt pašiem."

Atsevišķi autori iesaka pie sevis atkārtot dažādas frāzes, kas uzmundrinātu. Piemēram: "Man visu laiku veicas" vai arī "Es esmu pats laimīgākais cilvēks pasaulē". Cik ilgi var sevi tā uzmundrināt? "Tas ir tāpat kā pie sevis skaitīt skaitāmpantiņus vai dzejolīšus. Mēs to varam iemācīties no galvas bez emocijām. Protams, jebkurš pozitīvs vārds ap mums rada pozitīvu enerģiju. Taču, ja tikai skaita pantiņu, bet nemēģina domāt līdzi, bezjēdzīgi var skaitīt jebko." Anita Kanele iesaka lasīt grāmatas par to, kā mainīt sevi, kā mainīt savu domāšanu. "Ja, lasot šo literatūru, jūtat, ka tas nepalīdz, varbūt var atrast kādu optimistu, kas uzmundrina, bet, ja arī tad netiekat galā, varbūt jāpārvar sevi un jāaiziet pie psihologa.".

**

Anita Kanele iesaka:

• DZĪVOT TAGADNEI. Jādzīvo šodienai, nevis jāsapņo par nākotni. Protams, cilvēkam ir jābūt nākotnes mērķiem — uzcelt jaunu māju, aizbraukt uz citām zemēm, apgūt kādu valodu. Tas nav nekas slikts. Taču nākotnes iezīmes nedrīkst traucēt tagadnei. Ir cilvēku grupa, kas tikai sapņo, lietas labā neko nedara un tad atkal žēlojas, ka nekas nemainās.

• PĒRCIET SEV DĀVANAS. Daudzi autori iesaka: ja jūtaties slikti, aizejiet iepirkties vai uz teātri, pastaigāties uz tuvējo mežu vai pavingrot sporta zālē. Dariet to, kas vislabāk patīk. Piemēram, katru dienu sev uzdāviniet pa ziedam. Tas ir mākslīgs veids, kā sev uzlabot garastāvokli, taču nebūt ne peļams. Nopērkot jaunu kleitu, kurpes, mīļlietiņas, ziedus vai aizejot uz sporta zāli, jūs pārkāpsit savam drūmumam un iepriecināsit sevi.

• MŪZIKAS TERAPIJA. Būtu labi, ja mūžīgajam pesimistam būtu kāds paziņa optimists, kas viņu stimulētu mainīties. Pat ja tāda nav, arī tad ir iespējams saņemt pirmo stimulu, kas liek kustēties un iziet ārā no savas alas. Palīdzēt var stimulējoša mūzika! Es iesaku klasiku. Tiesa, ne "Melanholisko valsi", kas varētu radīt papildu skumjas. Katram ir sava gaume, taču galvenais, lai mūzika rada iekšēju vajadzību pēc kustības un vēlmes iziet ārā.

• GALVENAIS — DARBĪBA. Galvenais, kas uzlabo garastāvokli, ir darbība. Daudzi bieži vien ķeras pie mājas tīrīšanas, kaut arī māja ir absolūtā kārtībā. Tas ir ļoti labi. Jo, kārtojot mājas, kārtojas arī domas.

***

Kas jums palīdz justies labi?

Roberto palīdz Dievs, ģimene un meitenes

Dziedātājs Roberto Meloni saka: "Tāda ir mana nostāja — ja esi sabiedrībā, ir jāsmaida, lai citiem būtu patīkami, jo pasaulē jau tāpat notiek daudz sliktu lietu. "Kad ir slikts garastāvoklis, man patīk palikt vienam. Bieži vien eju uz baznīcu un domāju. Mēdzu iet arī uz sporta zāli vai peldbaseinu. Ja man tiešām notiek kaut kas tāds un jūtos pavisam slikti, varu aizbraukt uz mājām Itālijā pie savas ģimenes vai arī šeit pie savas latviešu ģimenes. Un, protams, man palīdz meitenes! Ja man ir slikts garastāvoklis, cenšos ātri tikt no tā vaļā." Visvairāk dziedātājam omu sabojā slikts laiks — kad ir apmācies. "Tāds parasti ir novembrī, kad sniega vēl nav un ir migla. Vēl mani uztrauc, ja apkārtējiem ir problēmas."

Kupiansky palīdz sarunas ar sevi

Modes mākslinieks Kupiansky sabiedrībā vienmēr smaida un gatavs savus draugus izjokot. Tāds viņš vienmēr esot bijis. Jau skolas laikā klasesbiedriem un skolotājiem nav bijis miera no tā visa. Kupiansky sevi pie optimistiem kopš dzimšanas nepieskaita, jo gadoties brīži, kad jebkurā lietā viņš varot saskatīt arī slikto. "Īpaši garastāvoklis man mainījās, kad atmetu smēķēšanu. Visu laiku biju lielā stresā, bet smēķēt neatsāku. Tagad man to nemaz negribas," saka Kupiansky un piebilst: "Kad sāku smieties vai bārstīt jokus, dažreiz ir grūti sevi apturēt." Taču drūmajos dzīves brīžos viņam vislabāk palīdzot sarunas ar sevi. "Iekšēji aprunājos ar sevi, salieku domas pa plauktiņiem, un garastāvoklis mainās." Visbiežāk Kupiansky oma mainās darba dēļ. Tā esot lieta, kas mūsdienās satraucot visvairāk cilvēku. "Mājās un ar draugiem jau nav nekā tik neprognozējama. Taču man darbs patīk, tāpēc problēmas atrisinās viegli. Galvenais ir neņemt to galvā."

Kurusova jau piedzimusi optimiste

Šova "Dejo ar zvaigzni" uzvarētāja, vienmēr smaidošā dejotāja Aleksandra Kurusova teic, ka tik smaidīga un optimistiska esot no agras bērnības, un visi apkārtējie brīnoties, kā tas jaunajai dejotājai izdodas. "Neko tādu nemaz nedaru. No dabas esmu tāds cilvēks. Ja ir kādas problēmas, es tās uztveru ar vēsu galvu. Varbūt tā ir mana attieksme. Uzskatu tā — ja cilvēks domā, ka viss ir labi, tad tā arī būs." Aleksandra smaida: slikts vai drūms garastāvoklis viņai ir pavisam reti, bet tādos brīžos viņai patīk pastaigāt pa veikaliem. Oma uzreiz uzlabojas. Viņa labprāt arī paklausās kādu klusu, pozitīvu un pat nedaudz romantisku mūziku. "Dejošana man ir kā darbs, bet tas mani priecē un dod lielu gandarījumu, kā arī daudz pozitīvu emociju." Aleksandrai ļoti nepatīk zobārsta apmeklējums, un pavisam nesen viņai bijusi smaga operācija. Kā sevi uzmundrina? "Ai, viss, kas notiek, notiek uz labu! Tā ir mana devīze.".