Ak, mana fobija… (3)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Jūs domājat, ka ir smieklīgi baidīties no ziediem, spoguļiem vai krist panikā, ieraugot mazītiņu spalviņu? Tad kāpēc neviens nesmejas par cilvēku, kuram slēgtā telpā nodevīgi dreb ceļgali vai viņu pārklāj auksti sviedri no domas vien par tumšu, tumšu istabu? Gudri vīri, kuri devuši vārdu katrai mūsu fobijai, apgalvo, ka viltīgās bailes mūsu zemapziņas dzīlēs var slēpties gadiem ilgi, draudot reiz izlauzties uz āru.

Pirms dažiem desmitiem gadu cilvēce cieta “tikai” no 300 fobijām, tagad šis skaitlis ir pārsniedzis 1000 robežu. Šādu mērķtiecīgu “vairošanos” eksperti saista ar progresu. Pateicoties reklāmai, mēs sākām baidīties no mikrobiem (verminofobija), šovbiznesam jāsaka īpašs “paldies” par bailēm no sava ķermeņa nepievilcīguma (dismorfobija), ieroču ražotājiem – par bailēm no kodolieročiem (nukleonitofobija), bet zinātniskajam progresam - par bailēm no zinātniskiem terminiem (hellenologofobija) un datoriem (kiberfobija). Ak, cik to daudz! Daudz vērtas ir arī bailes no gariem vārdiem – ipopotomonstroseskipedalofobija...

Intelektuāļu slimība

Speciālisti fobijas raksturo kā psihiskus traucējumus, kuru ietekmē cilvēks negribot izjūt slimīgas bailes, kas liek viņam izvairīties no pilnīgi drošām situācijām vai objektiem. Viņi uzskata, ka šādi traucējumi visbiežāk attīstās ļoti emocionāliem cilvēkiem ar bagātu iztēli. Bez tam angļu psihoterapeits Frederiks fobijas nosaucis par “gudru cilvēku muļķību”, jo bailes visbiežāk iemājo cilvēkos ar augstu intelekta koeficientu.

Cilvēks, kuram nepiemīt fobija, nespēj iedomāties, ko “slimais” jūt stresa situācijās. Tie ir galvas reiboņi, neprātīgi sirdspuksti, redzes un dzirdes traucējumi, vemšana, visa ķermeņa drebuļi, spēcīga svīšana, problēmas ar urīna saturēšanu, nāves priekšnojauta vai sajūta, ka cilvēks tūdaļ sajuks prātā.

Kas tas ir?

No kurienes rodas šī nelaime? Pirms kāda laika zinātnieki uzskatīja, ka fobijas ir šizofrēnijas pazīme. Bet arī mūsdienās psihiatri nespēj uz šo jautājumu dot tiešu atbildi. Vieni uzskata, ka to rašanās iemesli ir psiholoģiski, citi uzskata, ka tie ir bioloģiski. Daudz ticamāka atbilde ir abi viedokļi kopā.

Speciālisti – psihoanalītiķi iedala fobijas trijos veidos: kopējās - kad cilvēks baidās no kāda priekšmeta vai objekta (zirnekļi, bērni, plikpaurība), situatīvās - bailes no dažādām situācijām (slēgta vai atklāta telpa) un sociatīvās - bailes kaut ko darīt publiski (kļūt par apsmieklu vai bailes no auditorijas).

Paldies mammai un tētim...

Katram cilvēkam ir savas fobijas saknes. Tas var būt kāds negatīvs notikums mūsu pašu vai paziņu pagātnē, piemēram, avārija, pēc kuras jūs paniski baidāties braukt ar automašīnu. Vai tuvi cilvēki uzbāzīgi demonstrēja mūsu priekšā savas bailes, piemēram, mamma, ieraugot peli, gandrīz zaudēja samaņu. Mēdz gadīties, ka pēc šausmu filmas noskatīšanās jūtīgi cilvēki sāk paniski baidīties no tumsas vai spokiem. Bieži fobijas rodas pastāvīga stresa un psiholoģiskas spriedzes dēļ. Bet visbiežāk “ļaunuma sakne” tomēr slēpjas aizmirstās bērnības situācijās – kaut kas jūs ļoti nobiedējis, izraisot milzīgu emocionālo stresu. Rezultātā mēs par notikušo varam pat aizmirst, bet pēc daudziem gadiem un pat pēc desmitiem gadu noteiktās situācijās bailes var uzrasties kā pirmo reizi. Notikumi turpinātu slēpties zemapziņas dzīlēs un turpinātu traucēt atrast mūsu baiļu pirmavotu, ja nebūtu speciālistu, kuri ārstēšanas nolūkā izmanto hipnozi. Tikai tad atklājas visas bērnības šausmas.

Jums bail no tumsas? Iespējams, piecu gadu vecumā vecāki, nolikuši jūs gulēt, aizgāja uz stundiņu pastaigāties, bet jūs pamodāties tumsā, saucāt mammu, kura neatsaucās... Jums bail no ūdens? Pajautājiet radiniekiem, vai kāds jums bērnībā nav mācījis peldēt pēc shēmas “iemet tālāk no krasta un dziļāk, uzreiz iemācīsies peldēt”! Varbūt peldēt jūs toreiz tiešām iemācījāties, bet, būdams nopietns onkulis vai tante, briesmīgi baidāties tuvoties ūdenstilpei. Katram ir savi iemesli. Var baidīties pat no skapja. Viena šāda meitene ar savu “problēmu” nonāca vizītē pie ārsta. Nohipnotizējot viņu, speciālists noskaidroja, ka bērnībā tēvs atvedis mājās mīļāko, bet meitene ātrāk pārnākusi no skolas, tādēļ dāmai nācās slēpties tuvākajā skapī. Kad trešās klases skolniece piegāja pie skapja, viņa izdzirdēja kaut kādu troksni, nobijās un pagriezās pret tēvu, kurš kļuva bāls un viņam pat rokas sāka trīcēt. Meitene līdz nāvei pārbijās – lūk, arī cēlonis. Meitenes fobija izzuda, kad psihologi ieteica neuzticīgajam tēvam atzīties.

Ar ko saslimi, ar to arī jāārstējas

Patstāvīgi nodarboties ar fobiju ārstēšanu ārsti neiesaka. Cilvēks, mēģinot sevi izprast, var pavisam apjukt un ieslēgties četrās sienās, lai būtu pārliecināts, ka nesaskarsies ar to, kas viņu it kā apdraud.

Daži speciālisti, lai atbrīvotos no fobijas, iesaka saviem pacientiem ieskatīties tieši acīs savām bailēm. Bet pamēģiniet pateikt cilvēkam, kuram piemīt arahnofobija, ka, lai izārstētos, viņam jānobučo zirneklis! Daudz drošāk ir bailes “pieradināt”. Uz to pašu zirnekli sākumā var skatīties no liela attāluma vai uz attēla, tad jau tuvāk, tad var vērot stikla burkā, bet pēc tam varbūt sadraudzēsieties ar “nakts murgu” tā, ka varēsiet pat paņemt to rokās. Katrā gadījumā vispirms labāk vērsties pēc palīdzības pie psihologa vai psihoterapeita, kurš piemeklēs individuālu ārstēšanu. Tā var būt brīvu asociāciju metode, iedvesma, hipnoze un pat medikamenti.

Jūs vēl aizvien baidāties?

Fobija ne vienmēr ir slimība. Tikai tad, kad tās dēļ izjūk pierastā dzīves kārtība, kad cilvēks konkrētās situācijās nespēj sevi kontrolēt, ir vērts aizdomāties par ārstēšanu. Mēs visi no kaut kā baidāmies – no suņiem, pērkona, augstuma, tumsas. Šajos gadījumos ne vienmēr rodas nopietni fobijas simptomi. Tas skan dīvaini, bet bailes cilvēkam ir nepieciešamas, lai orientētos konkrētās situācijās un attiecīgi rīkotos, kad kaut kas apdraud mūs vai mūsu tuviniekus un kad jāpieņem lēmums – uzbrukt vai bēgt. Baidieties veseli, tikai nekļūstiet līdzīgi panafobiem, kuri baidās praktiski no visa!

Slavenību fobijas

Arī slavenībām, tāpat kā parastiem cilvēkiem, nedod mieru visdažādākās fobijas. Smukulītis Breds Pits, piemēram, paniski baidās no plikpaurības (peladofobija) un ļaunas acs (ommatofobija). Skaistulei Kimai Besindžerei tik ļoti riebjas sveši pieskārieni (afenfosmofobija), ka viņa nedēļām ilgi var neiziet no mājas. Vēl viena slavenība, Madonna, tik ļoti baidās no grumbām, ka tas jau kļuvis par ratinofobijas iemeslu.

Napoleons, kurš daudzās gleznās redzams balta zirga mugurā, slimoja ar hippofobiju (bailes no zirgiem) un pastiprinātu leikofobiju (bailes no baltās krāsas). Grūti iedomāties, kā māksliniekam izdevās Bonapartu uzsēdināt uz balta zirga...

Divmetrīgais Pēteris I nespēja atrasties telpās ar augstiem griestiem (ekofobija), tāpēc meistariem nācās “reālajiem” griestiem piekārt speciālu aizkaru. Bet tās nav vienīgās nelaimes, kas mocīja nabaga Pēteri. Imperators slimoja arī ar spaceofobiju (bailes no savas mājas un tukšām telpām) un akarofobiju (bailes no kukaiņiem).

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu