mans vīrietis teica tieši tos pašus vārdus, kas bija minēti, pat radās sajūta, ka viņš to visu ir uzrakstījis, bet neskatoties, ka arī viņam iepriekš bija attiecības 5 gadu garumā un to sievieti pat viņš neapprecēja, tad, lai mani apprecētu pat gads nevajadzēja.. domāju tas atkarīgs no abām pusēm un kā viņi uztver šīs attiecības, galu galā kāda ir attieksme pret tām.. Jo vnk ir jau bieži vin tā, ka vīrietis vnk sievieti grib izmantot, un neprec, lai kā arī viņa gribētu, bet publiski šīs attiecības aizstāv mums tāpat labi.. neviens jau neatdzīsies, ka sirds nereāli sāp par tādu nodevību..
Kā liecina mani novērojumi, sievietēm pēc 30, kuras nav varējušas izveidot pastāvīgas attiecības (nav pat runa par apprecēšanos) ir tāds ir kā paradoksāls 2 īpašību apvienojums - no vienas puses viņas sirgst ar nepinvērtības kompleksu, bet no otras viņām neviens kandidāts nešķiet pietiekami labs un cienīgs kļūt par viņas partneri. Esmu dzirdējis tekstus no 40-ganiecēm apmēram tādus: man dzīves laikā bija veseli 3 vai 4 kas gribēja mani ņemt, bet es ni un ni... Beigās tas iznāk tā kā attaisnojumus un mierinājums sev: esmu palikusi vecmeitās tāpēc, ka man nav vienkārši nav paveicies atrast to īsto, to, kas būtu manis cienīgs un manai "vērtībai" atbilstošs.
Ziniet šitais raksts dikti atgādina kāda studenta raksta gabalu, kura savā attiecīgos punktus pēc augstskolas programmas vai nu uzstājoties konferencē, vai ievoetojot savu rakstu mēdijos, jo dikti līdzīgi jau nu rakstīts (iekavās autora nosaukums) utt. Tālāk par pusi netiku, jo raksts nebija lasāms....pārāk samākslots, akadēmisks. Parasti tādus rakstus ievieto tie studenti, kuriem ir problēmas ko labāku izdomāt, vai uzstāties auditorijas priekšā...nožēlojami
Visbeidzot atceries, ka vienīgais, kas diktē laika ierobežojumu sievietes privātajā dzīvē, ir iespēja dzemdēt bērnus. Satikt īsto cilvēku iespējams jebkurā vecumā.
Skaisti. Un ja tā padomā taisnība... :)
Mēs tik daudz stresojam par plāna izpildi un tik maz baudam :)