Etiķa nosaukums vinegar (itāliski – aceto) cēlies no franču valodas vin aigre, kas nozīmē – skābs vīns.
Etiķis ticis izmantots vismaz piecus tūkstošus gadu, ja ne ilgāk, jo tas rodas dabiskā procesā no jebkura šķidruma, kas satur cukuru un kam klāt piekļūst gaiss. Tas ir neatņemama sastāvdaļa salātu un mērču pagatavošanā. Laba vīna etiķa (wine vinegar) pamatā ir labs vīns, kas parasti norādīts augstākas kvalitātes etiķiem. No baltvīna iegūst baltu, no sarkanvīna – tumšu etiķi. Ir divi vīna etiķa gatavošanas veidi. Siltumā etiķis rodas daudz ātrāk, bet zaudē specifiskās aromāta nianses, kas iztvaiko. Aukstumā (ap 21 grādu pēc Celsija) etiķis no vīna tiek iegūts daudz lēnākā un dārgākā procesā, toties ir kvalitatīvāks. Iesala etiķis galvenokārt tiek ražots Ziemeļeiropā un Apvienotajā Karalistē. Tas visbiežāk tiek mākslīgi krāsots un garšas ziņā atšķiras no vīna etiķa. Sidra etiķis, kas īpaši iecienīts ASV, tiek ieteikts dažādās diētās un šķaidījumā ar ūdeni ir pamats dabiskajai medicīnai, kas iesākās Amerikā. Destilēto etiķi pirmie sāka gatavot skoti. Stipruma dēļ tas izmantojams marinēšanā. Austrumos etiķi ierasts taisīt no turienes populārākajiem alkoholiem. Japānā un Ķīnā sastopams rīsu etiķis, ko ieteicams izmantot pie suši un citiem austrumu ēdieniem. Aromatizētie etiķi tiek gatavoti ar augļu, puķu ziedlapiņu, garšaugu un garšvielu pievienošanu. Tos var pagatavot mājās; no veikalos nopērkamajiem visiecienītākais ir estragona etiķis. Pēc Toma Stobarta grāmatas Herbs, Spices and Flavourings (Augi, garšvielas un virces)
