vot tieši par tādām mātēm kā tu iet runa!
morāles nav, tukša matereāliste, kura audzina nākošo tukšo matereālisti... nožēlojami!
un nepastāvēs nevienlīdzība vienmēr... tapēc kaa tas tā nav bijis vienmēr, laiks iet un viss mainās! tukšie patērētājsabiedrības atkritumi sabiedrībā nebūs vajadzīgi, vajadzīgi būs normāli cilvēki ar normālu apziņu un sirdi krūtīs!
Kaut kā neesmu pamanījusi, ka meiteņu drēbes būtu tikai rozā krāsā un "cacīgas". Laikam neesmu īstajās vietās meklējusi. :) Normālos veikalos var iegādāties arī sakarīgu apģērbu. Un par to, ka meitēni ap 5 gadiem grib ģērbties un uzvesties kā princesītes, pilnīgi nevajag uztraukties. Tas ir tāds periods attīstībā, kas pēc dažiem gadiem pāriet pats no sevis.
Tas ir vienkarsi smiekligi. Ja varu atlauties savai meitai pirkt labas un smukas drebes un citi ne, vai tadel man vajadzetu vinu sakt gerbt humpalas. Nevienlidziba uz sis pasaules pastaves vienmer un atradisies kads smukaks, gudraks, bagataks...Nevajag visu uztvert tik slimigi
mazu meiteņu apģērbs, tāpat kā pieaugušām sievietēm, var būt smuks, piemērots, arī rozā, bet VISCAUR ROZĀ ar bezgaumīgiem rotājumiem (kaut vai puķītēm) , piekritīsiet, ir diezgan stulbi.
ha-ha! infantilas rozā puķītes! b/d vecumā tās ir absolūti normāla parādība. daudz bēdīgāk ir plīša mopši somiņās u.c. cacisma standarti. un ja 5 gadīgas sīcenes savstarpēji demonstrē kā pareizi jāgorās Šakirai...
puikiņi stiepj līdzi sazin ko, lai tik ar šiem draudzētos. no rīta vispirms samērās mašīnītēm un sadala attiecīgi draudzēšanās (?) parametrus un tikai tad iet grupā iekšā.
Arī pašiem vecākiem ir par to jārunā sapulcēs.arī es esmu pret mantiņu nešanu un neļāvu mazam ņemt .Dārziņos tomērt ir labas spēles ,mantiņas un grāmatas.
Tas ir feini saprāta robežās, kā Tu to apraksti. Bet ir jau mammas, kas savu bērnu lieto kā aksesuāru, bet iemācīt neko nevar. Tas ir briesmīgi. Un tām tukšajām mammām izaug tādas pat tukšas meitas.
Mana meita uz bērnu dārzu ņēma līdzi kādu no mīkstajām rotaļlietām. Arī daudzi citi bērni tā darīja, lai būtu kāds "draugs" guļot pusdienlaiku.Īpaši sākumā, kamēr bērni pierod pie dārziņa, pat audzinātājas ieteica tā darīt. Vēlāk mazā reizēm ņēma arī citas mantiņas, ar ko spēlēties, bet tas es pieskatīju, lai tiešām nav tās labākās un mīļākās, kuras būtu žēl i pa smilšu kasti pavārtīt u.tml. Ja lelli - tad vajadzēja atcerēties, kādas drēbes tai bija, lai vakarā savāktu. Parasti nedevu līdzi leļlu kurpes, jo tās visvieglāk pazaudēt.
es nevienam bērnam nēsu ļāvusi ņemt uz dārziņu nekādu mantu, neredzu vajadzību ,jo dārziņā jau ira mantiņas un mājās ir māju mantiņu. runājot par abģērbu, mūsu laiku bērni nobriest tik ātri domāšana'kad paši zin ko vilkt un ko nevikt, it sevišķi mazās meitenes īstas modes dāmas. man pašai ira 5gadīga meita un citreiz abrīnoju viņas gaumes izjūtu, mēs kopā ejam iepirkties un viņa man iesaka ko pirkt un ko nepirkt, tā ir mana mazā stiliste :D
Jaaa piilniiigi piekrītu I am next. man satrauc teishi taa pasha lieta. KO darīt kad pashai buus beerni? es pat nestaados priekshaa kaa beernaa ieaudziinaat normaalu cilvēcīgu attieksmi pret lietām, negribās bernu izaudzinat ar materiālām teiksmēm, kuram vienīgā lieta dzīvē būs nauda.
skumji lasīt. Bērnu nav - bet uztraucos par šo jautājumu anyway, ka tik trula ir mūsdienu sabiedrība, ka nesaprotu vispār, kā bērnu pasargāt no tā visa materiālistu vājprāta. Kad man būs savi sīči jāsūta dārziņā - un JAU TUR sākas - nezinu, bail paliek domājot. Jābrauc uz laukiem dzīvot, tur tomēr cilvēki man šķiet ir normālāki, kaut gan kas to var zināt..
Jā strādāt b/d šajā materiālajā laikā Ir grūti un tas pras no audz, sapratni stingru nostāju un galvenais -pašai nebūt lietu kulta upurei tad arī pratīs tos super vecākus nolikt pie vietas..
Baigi trāpīgs raksts, biju jau samierinājies, ka laikam esmu vienīgais ar šādām pārdomām. Meitai ilgu laiku neļāvu nest uz b/d neko lielāku par kabatas izmēru, lai veicinātu vienlīdzību, neievainotu dvēseles tiem, kam nav ko atrādīt un, lai nekultivētu sīču zīmuļošanos. Dārziņos taču ir mantas, lai mācās rotaļāties taupīgi, dalīties un galu galā, lai rotaļas ir cilvēcīgas, nevis viena bārbiju pucēšana vai robomamutu slaktiņi. Bet tagad ļauju, jo stiepj kalniem taču visi gan turīgie, kam mantu gādāšana ir vienīgais kontakts un uzmanības izrādīšana bērnam, gan mazturīgie un, bērnudārzniekam nav tāds raksturs, lai ar laiku neiezagtos kāds komplekss.
Mūsu dārzīņā bij stingri nolemts,ka visas līdzpaņmetās mantas no rīta tika saliktas vienā lielā grozā un bērniem atdotas tikai vakrā, kad vecāki nāca pakaļ. Pilnībā atbalstiju šo kārtību un arī bērni zināja,ka ir tāda kārtība un neiebilda. Vecākiem arī būtu jāsaprot,ka pedogogu pienākums nav iegaumēt visu 24 bērnu personīgās rotaļlietas.
Bet pa pilnam ir šo besaturīgo vecāku, kam svarīgi izrādīties ar savu bērnu kā ar mantu. Un tas ir drausmīgi. Bērni ir tikpat tukši, kā tās viņu bezgaumīgi krāsotās mammītes.Un aizliegt nest mantas jau nebūs risinājums. Tur jābūt galvā. Mantas jau ir tikai sekas.
aizliegt ņemt līdzi savas mantas nevajadzētu, taču būtu jāuzsver, ka ar mantām tādā gadījumā drīkst spēlēties visi bērni un nebūs traģēdija, ja tā tiks saplēsta, salauzta. tas var iemācīt bērnu dalīties, kā arī vēlmi saudzēt - neņemt līdzi to, kura patīk tik ļoti, ka žēl dot citiem vai salauzt. šādā gadījumā it kā bērnišķīgs skopums var arī kaut ko iemācīt. taču, manuprāt, problēma ir vecakos, nevis bērnos. ģērbt meitenes kā mazas dāmiņas, atdarinot pieaugušas sievietes, ir vecāku bezatbildība un neizpratne par to, ka tas ir bezgaumīgi. katram vecumam un vietai savs apģērbs. turklāt var jau bērnu saģērbt smuki un ērti, iztiekot bez infantilām rozā puķītēm.