Latvijā kultūras patēriņa analīze notiek tikai pēdējos gados, un nesen klajā nācis pētījums, kas tika veikts šā gada jūlijā. Nedēļa piedāvā nelielu ieskatu tajā, lai katrs pats varētu vērtēt, cik kulturāli esam. Aptauju pēc SIA Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pasūtījuma veica tirgus un sociālo pētījumu centrs SKDS.
Cik daudz kultūras patērējam? (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Secinājumos par kultūras patēriņu Latvijā var lasīt, ka kopumā 61% intervēto ir apmierināti ar sev pieejamajām iespējām apmeklēt kultūras pasākumus.
Galvenie iemesli neapmierinātībai ir pasākumu dārdzība un norise pārāk tālu no dzīvesvietas. Informāciju par kultūras pasākumiem Latvijas iedzīvotāji visbiežāk iegūst medijos – televīzijā (48%) un laikrakstos (44%).
Televīzijas ietekmi apliecina arī tas, ka kultūras raidījuma noskatīšanās televīzijā ir vismasveidīgākā kultūras patēriņa aktivitāte – trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju ir noskatījušies vismaz vienu šādu raidījumu gadā. Tomēr jautājumos par kultūru Latvijas iedzīvotāji visbiežāk ieklausās radinieku, draugu un paziņu viedoklī, no kuriem būtiski atpaliek nākamā grupa – mūziķi un pēc tam – politiķi.
Ietekmīgākie cilvēki – viedokļu veidotāji par kultūras notikumiem ir: Raimonds Pauls, Helēna Demakova un Vaira Vīķe-Freiberga.
12,90 latu ir vidējā summa mēnesī, ko Latvijas iedzīvotāji būtu gatavi veltīt kultūrai un izklaidei. Rīgā cilvēki ir ar mieru tērēt 14,90 latu mēnesī. Gatavībā maksāt par kultūru un izklaidi jūtamas ienākumu un dzīvesveida atšķirības.
Cilvēki, kuru ģimenes ienākumi nepārsniedz 200 latu mēnesī uz vienu ģimenes locekli, kultūrai un izklaidei nav gatavi veltīt vairāk nekā 10 latu, kamēr tie, kuru ģimenes ienākumi ir lielāki nekā 200 latu uz katru tās locekli, būtu ar mieru atlicināt summu no 15 līdz 20 latiem. Lielākas naudas summas kultūrai gatavi veltīt arī tie, kuru regulāras tēriņu kategorijas ir grāmatas, video un DVD, kino apmeklēšana, mūzikas ierakstu iegāde, arī kafejnīcu un bāru apmeklēšana.
Vai esi visēdājs?
Pētījums mūs visus ir iedalījis četrās kultūras patērētāja grupās:
- vispusīgi aktīvie,
- nosacīti "augstās kultūras" patērētāji,
- ceļotāji,
- tradicionālisti.
Interesanti arī, ka pētījums ļāvis secināt – Latvijā skaidri vērojama sociālā statusa hierarhija. Šim statusam ir raksturīgs noteikts kultūras patēriņa tips. Latvijā skaidri redzams nošķīrums starp "visēdājiem" (omnivore) un divām "vienēdāju" grupām (univore), turklāt "visēdāji" (apmēram 15% iedzīvotāju) ir augstāki statusa un "šķirisko" atribūtu (ienākumi, izglītība, dzīvesvieta) ziņā.
Pētījuma vadītājs, sociālantropologs, profesors Roberts Ķīlis "visēdājus" un "vienēdājus" skaidroja tā: "Mēs pētījām mūzikas jomu, jo visu nevarējām aptvert, un atradām, ka Latvijā ir trīs lielas mūzikas patērētāju grupas. Viena grupa ir tie, kas pārsvarā vai gandrīz tikai klausās popmūziku un tehno mūziku. Tādu mūzikas patērētāju Latvijā ir 38–39%. Otra grupa galvenokārt klausās šlāgermūziku, bet trešā – dažādu žanru mūziku: klasisko, operu, džezu, popmūziku, arī šlāgerus. Trešo grupu atšķir tieši tas, ka viņi klausās ļoti dažādu mūziku, viņi ir "visēdāji". Aptauja neatklāja grupu, kas klausītos tikai "augsto" jeb klasisko mūziku. Acīmredzot tādu cilvēku Latvijā ir daži simti, tāpēc pētījumā viņi neparādās kā nozīmīga mūzikas patērētāju grupa. Dzīvē ir tā, ka tie, kas iet uz operu, klausās arī popu, roku vai reizēm arī šlāgerus."
Ne mazāk interesanti ir arī Latvijas un Eiropas Savienības (ES) valstu iedzīvotāju kultūras patēriņa ieradumi. Lielākās atšķirības starp Latviju un ES vidējiem rādītājiem ir koncertu un kino apmeklējuma ziņā. Latvijā koncertus apmeklē 42% iedzīvotāju, kas ir par 17% vairāk nekā ES 15 dalībvalstīs un par 7% vairāk nekā jaunajās ES dalībvalstīs. Ievērojama atšķirība pastāv starp ES 15 dalībvalstu (53%) un Latvijas (27%) vidējo kino apmeklējuma rādītāju. Latvijas iedzīvotāji arī mazāk nekā ES dalībvalstu un kandidātvalstu iedzīvotāji apmeklē arheoloģiskas vietas (4%, salīdzinājumam ES 15 valstīs – 12%, bet jaunajās ES dalībvalstīs – 6%).
Virs vidējiem abu ES valstu grupu rādītājiem Latvija ir arī bibliotēku (38%, par 10% vairāk nekā ES 15 un par 7% vairāk nekā jaunajās ES dalībvalstīs), teātra (34%, par 8% vairāk nekā ES 15 un par 10% vairāk nekā jaunajās ES dalībvalstīs), savas valsts muzeju un galeriju (32%, par 4% vairāk nekā ES 15 un par 6% vairāk nekā jaunajās ES dalībvalstīs), baleta vai dejas izrāžu (13%, par 4% vairāk nekā ES 15 un par 3% vairāk nekā jaunajās ES dalībvalstīs) apmeklējuma ziņā.
Savukārt mazāks vēstures pieminekļu apmeklējums par Latviju (45%) ir tikai Lietuvā (41%) un Francijā (35%). Līdzīgi kā Latvijā, kurā uz arheoloģiskām vietām iet vien 4% iedzīvotāju, tikai nedaudz populārākas tās ir Igaunijā (5%), kā arī Čehijā un Lietuvā (abās valstīs 6%). Otrs mazākais apmeklējums ir baleta vai dejas izrādēm, uz kurām dodas tikai 7% Vācijas iedzīvotāju, taču Latvijā šis rādītājs ir 13%, kas ir otrais augstākais deviņu valstu vidū aiz Igaunijas (14%).
Dziesmu svētki vai līgošana?
Muzikāli pasākumi un dažādi mūzikas dzīves notikumi pārliecinoši (tos minējuši 43% respondentu) ierindojas starp būtiskākajiem kultūras notikumiem Latvijā pēdējo gadu laikā, tostarp izceļot gan Dziesmu svētkus (18%), gan Jauno vilni (13%), Eirovīziju (10%), Opermūzikas svētkus (5%) u.c.
Retāk (13%) cilvēki kā būtiskus kultūras notikumus atzīmējuši dažādus svētkus, festivālus un pasākumus. Starp tiem spilgtāk atmiņā palikuši Francijas pavasaris (7%) un Rīgai 800 (2%). Vēl retāk nekā būtiski kultūras dzīves notikumi minēti dažādi ar teātra (4%), kino, mākslas (3%) un literatūras (2%) jomu saistīti pasākumi.
Visbiežāk, t.i., puse no aptaujātajiem, minējuši sasniegumus mūzikas un dejas jomā: Dziesmu un deju svētkus (24%), Eirovīziju (14%) un Marijas Naumovas uzvaru tajā (11%), kā arī Jauno vilni (8%) un kora Kamēr uzvaras (4%). 12% respondentu pie nozīmīgākajiem sasniegumiem pēdējos 15 gados pieskaita dažādus svētkus, jubilejas un festivālus, tai skaitā Rīgai 800 (9%).
Vaicāti par tiem kultūras notikumiem, kuros respondenti ir piedalījušies pēdējo trīs gadu laikā, starp plašāk apmeklētajiem ir Dziesmu un deju svētki, kam, stipri atpaliekot, seko tādi pasākumi kā pilsētu svētki (3%), Jaunais vilnis (2,9%) un Raimonda Paula rīkotie Jāņu pasākumi (2,3%).
Savukārt, vaicāti par kultūras notikumiem, kurus cilvēki noteikti gribētu apmeklēt nākotnē, piemēram, tuvākā gada laikā, – izvēle ir diezgan krāsaina. Biežākās izvēles ir: ārzemju grupu/izpildītāju koncerti un/vai kāda teātra izrāde (16%), Jaunais vilnis un/vai Dziesmu un deju svētki (10%), operas iestudējumi (9%), latviešu mūzikas koncerti (8%), izstādes un/vai cirks (4%), kāds brīvdabas pasākums, kino, krievu mūzikas koncerts un/vai Imantdienas (3%). Kopumā skatot, vislielākā interese atkal ir par mūzikas un dejas pasākumiem (49%), dažāda žanra uzvedumiem (27%), mazāk par svētkiem un festivāliem (8%), kino un mākslu (5%).