Uz sarunu esmu aicinājusi ārsti homeopāti Ilzi Ābeli. Viņa cienā ar upenēm un iesāk stāstu par to, kas ir homeopātija.

Homeopātiskās zāles darbojas pēc līdzības principa. Tas nozīmē – kādus simptomus konkrētais augs, minerāls vai dzīvnieka inde izraisa, tādus tas arī ārstē. Piemēram, iedzerot vakarā pārāk stipru vai pārāk daudz kafijas, sirds klapējas, rokas trīc, domas joņo, aizmigt nav iespējams. Tātad – lai vakarā bez pūlēm aizmigtu, der kafija homeopātiskā atšķaidījumā. Un šo patiesību, izrādās, cilvēki gan zinājuši, gan izmantojuši jau pirms gadu tūkstošiem. Oficiāli par homeopātijas pamatlicēju atzīst vācu ārstu un farmaceitu Hānemani, kurš strādāja 18. gadsimta beigās, 19. sākumā.

No kā sastāv homeopātiskie līdzekļi?

– Homeopātiskos līdzekļus iegūst, īpaši apstrādājot augus, dzīvnieku valsts produktus un minerālus. Darbīgā viela tajos ir ļoti, ļoti mazā koncentrācijā vai pat saglabājas tikai kā informācija. Ir preparāti, ko izgatavo no patoloģiskiem audiem, piem., polipiem, arī nierakmeņiem, holesterīna. Tos sauc par nozodēm un lieto pēc līdzīga principa kā vakcīnas, tikai pats pret savu kaiti. Latvijā homeopātiskās zāles gatavo Rīgas homeopātiskā aptieka, ārzemēs tās ražo arī rūpnieciski

Vai ir cilvēki, kuriem homeopātija nespēj palīdzēt?

– Ir. Tāpat kā ar jebkuru metodi. Būs cilvēki, kam nepalīdzēs, jo savas slimības vislabāk varam izārstēt mēs paši. Slimības var rasties no nesaskaņām ar sevi, ar citiem, ar sabiedrību. Ja cilvēks nespēj kaut ko savā dzīvē pieņemt, krājas neapmierinātība, dusmas, aizvainojums, kas vēlāk izpaužas kā fiziska saslimšana. Ja nevar noskaidrot to, kāpēc cilvēks ir saslimis, homeopātija var palīdzēt uzlabot dzīves kvalitāti, kā tagad moderni teikt, bet pēc laika slimība kā usne uzdīgs atkal. Būtiski ir pašam sevi saprast. Citreiz ārstam izdodas starp rindiņām saklausīt to nepateikto, citreiz gadās, ka, stāstot par pārdzīvoto, cilvēkam pašam kļūst skaidrs slimības cēlonis, tad atliek tikai iedrošināt un drusciņ palīdzēt, lai dzīve sāktu ripot augšup.Ko daru, ja pacients nestāsta par sevi? Mēģinu iedot kaut ko tam klusētājam, jo klusēšana tāpat kā pļāpība ārsta kabinetā ir simptoms.

Neviena ārstēšanas metode nespēj palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri vairs negrib kļūt veseli. Vissmagāk dzirdēt: "Es nevienam neesmu vajadzīgs."

Kā iespējams noteikt, kuras zāles cilvēkam nepieciešamas?

– Iztaujājot, apskatot, pārbaudot. Tāpat kā klasiskajā medicīnā, arī homeopātijā katram simptomam ir savi preparāti. Taču atšķirība ir tā, ka klasiskajā medicīnā neprasa, vai sāp labās vai kreisās kājas potīte.

Tā dod pretiekaisuma līdzekļus, un viss. Homeopātijā svarīgi, tieši kura puse un kurā brīdī sāp. Vienas zāles sāpēm, kas visstiprākās ir naktī, citas – tām, kas no rīta, kamēr iekustas, vēl citas, ja sāpes ir vakarā, pirms gulētiešanas. Tās ir modalitātes, kurām homeopātija pievērš lielu uzmanību – kad cilvēkam kļūst sliktāk, no kā – labāk.

Zāļu piemērošanā izmantoju muskuļu testu, bez tā strādāt nemācētu. Ar to iespējams atsijāt vienas zāles dažādus stiprumus – tieši kurš no konkrētas vielas stiprumiem konkrētajā brīdī vislabāk darbosies. Ja preparāts ir īstais, rokas muskuļi paliek stingri. Tagad diezgan bieži par šo fenomenu raksta dažādos preses izdevumos. Zinātni, kas to pēta, sauc par kinezioloģiju.

Cik efektīvi un ātri iedarbojas homeopātiskie preparāti?

– Jo īsāks slimošanas laiks, jo ātrāk varam gaidīt atveseļošanos. Homeopātiskie preparāti uzsūcas mutē (tāpēc graudiņi ir jāsūkā) un pirmo efektu var redzēt jau apmēram pēc 15 minūtēm. Bet jāatceras, ka sevi piesaka tikai tie preparāti, kuri atbilst konkrētajam cilvēkam. Ar efektu es domāju, piem., vaigu piesarkumu, garastāvokļa maiņas utt. Kārpas 15 minūtēs noteikti nepazudīs!

Kādas slimības vislabāk padodas homeopātijai?

– Cilvēki visbiežāk homeopāta palīdzību meklē tad, kad oficiālā medicīna nav palīdzējusi, parasti hronisku slimību dēļ. Arvien biežāk nāk pacienti, kas cieš no psihosomatiskām kaitēm, tas nozīmē, ka vaina sākusies galvā – domās, pārdzīvojumos: bēdās, dusmās, aizvainojumā, apspiestības izjūtā, izmisumā, bailēs utt. Pēc tam tas izpaužas ķermenī. Piemēram, meitenei pusgadu ir paaugstināta temperatūra un nespēks. Izmeklējumos nekādas novirzes no normas nav konstatētas. Iztaujājot uzzinām, ka pirms saslimšanas viņa redzējusi ugunsgrēku, to pārdzīvo joprojām. Lietojot atbilstošu homeopātisko medikamentu, temperatūra normalizējās un pašsajūta uzlabojās nedēļas laikā. Psihosomatika ir homeopātijas plašākais lietojuma lauks.

Taču homeopātiskie līdzekļi palīdz sadziedēt arī ievainojumus, operāciju brūces, sekmīgi tiek izmantoti infekciju slimību ārstēšanā u.c.

Ar ko homeopātija atšķiras no tautas dziedniecības un zālīšu vākšanas?

– Homeopātija nav tas pats, kas zāļu tējas, jo visi augi, kas tiek izmantoti homeopātisku līdzekļu gatavošanai, tiek īpaši apstrādāti. No augiem veidoto homeopātisko zāļu iedarbība bieži ir pretēja vai ļoti atšķirīga no tēju, augu izvilkumu vai tinktūru darbības. Piemēram, asinszāļu tēju lieto asinsspiediena celšanai, bet homeopātiski apstrādātu šo augu izmanto asinsspiediena pazemināšanai.

Turpinot par fitoterapiju, jāprecizē, ka, piemēram, zāļu tējas var dzert arī pilnīgi vesels cilvēks. Kā ir ar homeopātiskiem līdzekļiem?

– Veselam cilvēkam zāles nav jādzer. Vienkārši jābauda dzīve! Iesaka, piemēram, profilaktiski lietot aflubīnu. Manuprāt, ja tiešām apkārt visi jau slimo un tu jūti, ka tūlīt saslimsi, tad ar steigu un bieži var dzert homeopātiskās zāles. Bet, kamēr viss ir labi, nevajag sevi apgrūtināt. Smadzenes uzglabā informāciju, ka es esmu slims vai es tūliņ būšu slims. Un problēma rodas. Kāpēc tas vajadzīgs?

Jā, veselība saistīta ar domāšanu. Vai ir kādas vielas, kas cilvēkiem pastāvīgi trūkst? Kam būtu jāpievērš uzmanība uzturā?

– Par to, kā mums katram trūkst, zinātnieki stipri strīdas. Atšķiras ēšanas paražas. Viens grib bulciņu, kafiju un vēl uzpīpēt, otrs ēd kārtīgas zemnieku brokastis un pēc tam ceptu gaļu pusdienās, trešais pārtiek tikai no veģetāras barības. Visiem trim organisms mēģina no apēstā sagrabināt nepieciešamos izejmateriālus. Ja cilvēks nav galīgi samaitājies, viņš ēd to, ko gribas, un viņam gribas to, ko vajag. Mākslīga vielu koriģēšana prasītu cītīgu analīžu taisīšanu, bet arī ar to nepietiktu. Medaļai ir otra puse. Kas ir norma? It kā vidējais aritmētiskais. Taču, kā uzzināt, kas ir norma tieši man vai tev – tas paliek atklāts jautājums. Manuprāt, norma ir tad, ja cilvēks labi jūtas, ir darbaprieks un labs prāts, naktī var labi izgulēties un priecīgs pamosties. Tad neko nevajag koriģēt. Mums, protams, reklāmas cenšas iestāstīt par dažādām brīnumainām pārtikas piedevām, kas it kā būtu vajadzīgas. Taču vairāki pētījumi, par kuriem esmu dzirdējusi, ir veikti diezgan pavirši.

Būtu jāceļ godā pašmāju dārzos izaugušais – dārzeņi, ogas, augļi. Mūsu kāpostā, piemēram, C vitamīna varētu būt vairāk nekā ilgi noliktavā glabātajā citronā, bet par ogļhidrātu (t.i., cukuru) bumbu lamātajā kartupelī ir daudz kālija utt. Pavisam vienkārša gudrība – dabā ap mums aug viss mūsu pastāvēšanai nepieciešamais.

Kad labāk izvēlēties homeopātiju, kad vērsties pie klasiskās medicīnas?

– Ideālais variants būtu tad, ja to izlemtu ģimenes ārsts. Ja viņš pārzinātu gan vienu, gan otru.

Bet, tā kā apstākļi nav tādi, tad...?

– Tad varētu teikt, ka vienkāršākās homeopātiskās zāles būtu jātur mājas aptieciņā un ar tām jāsāk ārstēt šķaudīšanu, klepošanu, sāpes kaklā. Lai smagā artilērija – antibiotiķi – paliek rezervē tiešām nopietnām lietām. Ar homeopātiju jādraudzējas tiem, kuriem ir alerģiskas reakcijas pret medikamentiem. Tā ieteicama grūtniecēm. Klasiskajai medicīnai pievērsties var jebkurā laikā – ja nepieciešams, jāizmanto gan ķirurga skalpelis, gan antibiotikas. Taču, ja var iztikt, labāk iztikt, jo ar ķīmiju mēs stipri dziļi un nopietni iejaucamies organisma dabīgajā līdzsvarā.

Cik ilgstošs ir homeopātijas zāļu kurss?

– Tad, kad tev regulāri aizmirstas zāles iedzert, tev tās vairs nav vajadzīgas. Ir jau visādi kuriozi bijuši – zāles, kuras nevajag, piemēram, pazaudē. Kurss jāatkārto tad, ja cilvēks atkal jūtas slikti

Kāpēc citas zāles ir pilienos, citas graudiņos?

– Nu, citiem labāk garšo šņabis, citiem cukurs. Nopietni runājot, zāles var uztaisīt gan tabletēs, gan ziedēs, gan svecītēs, gan aerosolos, ir arī injicējamas. Visas zāļu formas ir pieejamas arī homeopātijā.

Pastāstiet, kas jūs pamudināja pievērsties homeopātijai!

– Dakteris Ādolfs Briška, braucot uz Pelčiem, teica: "Es tevi pierakstīju homeopātijas kursos!" Agrāk bijām runājuši, ka it kā vajadzētu. Pēc kursiem ģimenē izveidojās situācija, kad vajadzēja homeopātiju lietot. Pati esmu gadiem skaitījusi pilienus vai graudiņus, ko izrakstīja pieredzējusi kolēģe docente Inese Joksta, un pārliecinājusies par šo zāļu spēku. Ap 2001. gadu pamazām sāku homeopātiskās zāles ieteikt pacientiem.

Vai ir kāds veselīgs ieteikums lasītājam vasaras vidū?

– Viss jādara ar mēru – gan saulē, gan ūdenī jāuzturas ar mēru. Nevajadzētu pārsālīt ne ar ēšanu, ne dzeršanu, ne ar fiziskām aktivitātēm. Pat, ja ļoti gribas. Ja visa ziema ir pavadīta pie datora, organismam uzreiz nevajadzētu uzlikt maksimālo slodzi. Es labi redzu, ar ko tas beidzas. Atnāk pie manis ar kādu sūdzību, bet izrādās, ka cilvēks vienkārši pārāk strauji sācis veselīgi dzīvot.

Sāp vēders, jo esam par daudz saēdušies ogas un zaļumus?

– Jā, vai, piemēram, izlasa dziednieces padomu grāmatā, ka jādzer upeņu un jāņogu sula. Cilvēks ņēmis to pie sirds un kārtīgi – pa glāzei. Beigās atnāk ar izplaucētu rīkli. Piemēram, Mārtiņš Sirmais demonstrē nevārītu murķeļu salātus. Citiem no tā nekas, bet kādam tā var izrādīties pēdējā maltīte.