Ir izveidojies trijstūris, kad puisis mīl vienu meiteni, bet viņu jau sen stipri mīl cita, pret kuru arī jauneklis nav pavisam vienaldzīgs. Jūtas starp puisi un jauno simpātiju vēl nav īsti attīstījušās, jo viņa zina, ka varētu sāpināt otru meiteni, un nevēlas to darīt. Arī puisis ir svārstīgs. Vai kādam šai situācijā jāpiekāpjas? Cik vajag iejusties otra ādā?
Pirms ieslodzījuma sešus gadus dzīvoju kopā ar mīļotu sievieti, ar kuru mums ir divi bērni. Neesam laulāti, jo vēl nebiju šķīries no savas pirmās sievas. Tā jau tas parasti ir, ka nemitīgi vēlamies visu atlikt un atlikt – tad bērni par mazu, tad līdzekļu nav, lai nokārtotu formalitātes.
« iepriekšējais 1 2 3 4 5 nākamais »