Esmu šķīrusies jau sen, no sākuma biju emocionāli sagrauta, ar iznīcinātu pašapziņu, jo bijušais vīrs metodiski centās mani iztaisīt pēc savas mātes ģīmja un līdzības, noniecinot mani kā nepareizu un nevērtīgu. Pēc šķiršanās, vēl tīri jauna un smuka, bet iekšēji nomākta, es nebiju nevienam ne interesanta, ne pievilcīga. Šobrīd, kad ar savām iekšējām problēmām esmu tikusi galā, bet smukums ir visai pamatīgi gājis mazumā, es, izrādās, esmu kļuvusi gan interesanta, gan pievilcīga. Nesūdzos par uzmanības trūkumu, lai gan nemaz nekoncentrējos uz pretējā dzimuma piesaistīšanu, dzīvoju savam priekam. Viss ir galvā. Ja būsi interesanta pati sev, tad par tevi interesēsies arī citi.
Neemu resna, kompleksu nav. Šķirusies 10 gadus.
Bet sava ziņā trauma saglabājusies, viriešiem kā škirai neticu, un viss. Itkā jau visi nav maitas un tomēr... nu kapēc man vēl gadiem kautkas sēž iekšā..
Labs jautājums kapēc vispar precējos, nu nevajadzēja, tas skaidrs. A toreiz jaunībā visi precējās, bara instingts laikam...
ja vecis nemācēja novērtēt tevi, ļauj to darīt kādam, kurš to mācēs. vīrieši jūt sievietes nedrošību, tiešām vajag saņemties un kļūt pašpārliecinātai, neļauj sevi nevienam sagraut, neizdosies ar vienu, būs nākamais, nav jau vienīgais uz pasaules!!!uz priekšu!!!
Tev ir nevis TIKAI 43 gadi, bet JAU 43 gadi.
Visticamāk, ka esi tukla, nekopta azbesta vecene ar nošļukušām krūtīm un celulītu. Kura tikai to vien māk,kā no rīta līdz vakaram zāģēt otru, kurš kaut ko dara, bet pati nedari ne sūda.
43 gadi-tas nav tik daudz...vēl var daudz ko dzīvē izdarīt un atrast savu otro pusīti...tik uz priekšu...celulīts var būt arī jaunām meitenēm-tas nav galvenais dzīvē...galvenais ir tas, kas cilvēkam ir iekšās
Par cik menopauze iestājoties pēc 50 (tā Vikipēdija),
jādomā, ka autoram ir ap 40 un pašam iestājušās "kādas problēmas".
Bet Sieviete ap 40 ir interesanta visu vecumu Vīriešiem.
Piemēram, Austrālijas aborigēni (vīrieši) 20 gadu vecumā precoties ar 40-gadīgu sievieti
un laimīgi dzīvojot 20 gadus!
tu esi taa kas tu domaa.easy. man apkaart bija vieni vieniigi kjeemi, kameer uzstaadiju sevi augstaak. un par to ka vechi njem jaunaas- nu ne visām jaunajām tādi vajadzīgi ap 50 gadiem kam 60 vairs nestāv..
13-15 gadigajam vispaar nav interesanti stav vai nestav, vinjas interesejas ar dziivi un iespeejam, iespejam apkaart un savam iespeejam. Taapeec kjeras uz visadam, kas tikai kaut ko piedava.
Izklausas, kaada 20gadiiga nevainiiga Liiga dod padomus nomaktai ar dziivi 43 gadiigai neatceros, kaa sauc.
Paklau labaak mani. Man ir arii gandriiz 40 un es neesmu resna vai citadaak nepilnvertiiga. Tu tiesam nav interesanta viiriesiem. Viiriesiem tagad tik liela izveele gan interneetaa, gan ielaas, ka tavas puusmuza sieviesu paardzivojumus nevienam nav interesanti. Tagad ir pedofiilu laiks, kad 40-50 gadiigi viiriesi njem no catiem 13-15 savas meitas draudzenes un ir ar to laimiigi. Taada ir realitaate. Tu vari tikai pielagoties tai vai nogalinaat sevi.
paskaties uz visām neglītajām, resnajām un neinteresantajām, kura sir laimīgas sievas un mammas. UN tad padomā, kāpēc viņu vīrieši tieši viņas ir izvēlējušies.. Cilvēki vairumā gadījumu meklē cilvēku ar kuru kopā būt īsti un atklāti, pieņemti, saprasti.. mīlēti..
man arī negribas attiecības, esmu vienpate, varbūt arī bail, šaubos vai ilgi spētu būt kopā ar kādu vīrieti, jo man ir nepieciešama liela deva vientulības.
Vai tad tikai tā ir sieviešu problēma,es uzskatu ka tā ir arī vīriešu problēma,
Jo manā dzīvē ar ir bijis pavērsiens kur bija ģimene un pat bērns, bet dzīve ir sanācis tā ka nu esam izsķīrušies,jau vairāk kā trīs gadus.
Un lai cik tas dīvaini nebūtu nevaru uzsākt jaunas atiecības, jo esmu jau vairākas reizes mēģinājis.
Nepatikšanas "Esmu cita vīrieša necienīga" ir zināmas.
Ja ir nauda, varētu līdzēt Labs psihoterapeits.
Bet neliekas, ka rakstā minētais saprot problēmu.
Viņa apmeklējuma rezultāts izbeigtos pēc pāris stundām ...
Arī dotie padomi diez vai palīdzēs ...
Manuprāt, problēma programmējas zemapziņā.
Vajadzētu palīdzēt savu izjūtu ilgstoša izrunāšana ar Labu Draugu.
Ja tāda nav - varbūt palīdz to aprakstīšana vēstulēs ...
Un, protams, Sieviete sākas ar Māti ...
Tas jau ir daudz .. ,kad Autore ir saņēmusies un virtuāli griezusies pēc palīdzības, atbildēm (sauciet to, kā vēlaties) utt..
Manas domas:
Piekrītu tam, kad problēma ir pašā cilvēkā.. ar sevi jātiek galā.. jāmēģina "izlabot" savas nepilnības (ja pats cilvēks to redz un uzskata,kad tās traucē pašam sev) .. un tad doties "'ārā" un iepazīties ar cilvēkiem.. un TAD vēl nebūs nemaz tik viegli atrast .. Piem. es esmu šķīrusies no drauga divus gadus.. un uzskatu,ka pēdējo gadu intensīvi meklēju otro pusīti.. un nemaz TIK viegli nav atrast "savu" cilvēciņu.. :)))))))))
Bet ,lai vai kā .. pirmais ir SEVIS SAKĀRTOŠANA.. un tad būs pārējais.. Veiksmi....
Jā - tas ir daudz.
Jā - sevis sakārtošana un nepilnību "izlabošana".
Bet kā ārstē dvēseles ievainojumus?
Uzrakstīju ko zināju.
Un atrast savu cilvēku drīzāk ir Brīnums ...
Dīvaina nostāja - ja nav attiecību tātad bail. Es gan domāju atiecībām nevajag būt par pašmēķi, vot ka obligāti vajag.
Jo ja piemēram neizjūtu vajadzību, tad nafig man tur list no ādas ārā ja man tās attiec''ibas nav vajadzīgas.