« iepriekšējais 1 2 nākamais »

1. Beiža 2011. g. 30. martā, 20:13

   Beidz sevi žēlot, nemeklē vainu bērnībā. Jādzīvo ir šodien. Vai gribi lai Tavam bērnam ir tādas pat bērnības atmiņas! Un vēl-triec ellē vīru, šī problēma izklausās pēc seksuālas neapmierinātības. Ja vīrietim ar sievieti nav saskaņas, tad cieš visi apkārtējie.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
2. esse 2011. g. 29. martā, 21:48

   Nebaidies no psihiatra. Ir zāles, kuras var palīdzēt. Pati neticēju, bet tagad ir kārtībā. Negaidi, kamēr galīgi jumts aizbrauc. Tev ir jaaudzina dēls. Latvijā ir ļoti labi psihiatri. Tev ir jāarstējās un tas jau bija sen jādara, lai neciestu Tavi bērni un bērnu bērni.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
3. pasaules_gals 2011. g. 25. martā, 23:09

   Bērnus vajag laicīgi sagatavot 2012.gada pārbaudījumam.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
4. skumjā Zane 2011. g. 9. martā, 22:06

   Man ir viss tāpat kā raksta autorei...:( Nu nezinu ko iesākt, tik jūtu, ka slīgstu arvien dziļāk un dziļāk...:( Būtu jauki, ja atsauktos autore, varbūt kopā izdodas uzvarēt dēmonu?

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
5. !!! 2011. g. 8. martā, 12:36

   www.sokratatauskola.lv ;)

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
6. Dzonis 2011. g. 7. martā, 23:13

   Sit katru dienu mani un dēlu met pret sienu un liek dzert tikai ūdeni! tikko iesita pa seju un tagad rēc!!!

   Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
7. Johans » Dzonis 2011. g. 8. martā, 08:24

   Tad ir jāšķirās un jāmūk prom.

   Ieteikt (2) Ziņot redakcijai
8. ??? » Dzonis 2011. g. 8. martā, 08:25

   Kāpēc, to pieļauj?

   Ieteikt (2) Ziņot redakcijai
9. Tarponejs 2011. g. 7. martā, 22:42

   Lai tev izdodas sasniegt garīgo līdzsvaru sevī un to sniegt arī dēlam. Tu vēl esi jauna un mamma ir dzīva, tamdēļ novēlu, lai tu spēj piedot savai mammai, tad arī spēsi piedot sev un arī nekrītīsi virsū savam dēlam un negāzīsi viņam virsū sevī uzkrātās negācijas. Piedošanas ceļš ir grūts, es pats arī šo ceļu eju un škiet ka esmu tikai kādā pusceļā, bet man palīdz gan psihoterapija, gan paziņas un arī esmu ieguvis labus draugus. Citreiz pat nejauši satikti sveši cilvēki man ir palīdzējuši. Un visi tie, kas komentāros izsakās nievājoši par šo situāciju, lūdzu, paturiet savus nievājošos vārdus pie sevis. Es ticu, ka tev izdosies tikt visam pāri, ka spēsi paskatīties uz pagātni un tagadni no cita skatu punkta un ieraudzīt arī to labo, kas ir izdevies līdz šim un tad arī radīsi spēkus mainīt nākotni uz labo pusi. Redzēsi, viss būs labi ;-)

   Ieteikt (3) Atbildēt Ziņot redakcijai
10. . » Tarponejs 2011. g. 8. martā, 17:00

    +++

    Ieteikt Ziņot redakcijai
11. vvvvv » Tarponejs 2011. g. 29. martā, 20:24

    Varu vien piekrist.Pagatnee notikusais ietekmes nakotni-ja spesi ko mainit vai centisies ko mainit(nav obligati japiedod)bet vari matei palidzet(varbut pateiks paldies) un tas dos gandarijumu.zinu no pieredzes.ari loti daudz ko nespeju piedot,bet kad parunaju ar vienu cilveku tad sapratu ka ir svarigi meginat ko mainit un tad mainisies dzives kvalitate,saksi milet gan sevi,gan bernu,gan visu parejo!ar mani tas notika,protams vel tals cels lidz pilnigam sirds mieram un depresija tik atri nepazudis,bet nav neiespejami to izdarit.musu berni-musu dzives!pirmam kartam ievies kartibu-ko tu velies,ko spej darit un ar ko velies dzivot!pazemojumu,sisanu un citadu nirgasanos nevienam nav japacies-parunaa ar socialajiem,ja pasai nav ienakumu,paludz palidzibu sabriza viriesa"pavadisana uz ardurvim" un saciet jaunu dzivi!lai izdodas!

    Ieteikt Ziņot redakcijai
12. ingrida 2011. g. 7. martā, 22:26

    Kaut kāda stulba sieviete. Es pati gan mācījos no savas mammas kļūdām, un cenšos nepieļaut tādas attieksmē pret saviem bērniem.

    Ieteikt (3) Atbildēt Ziņot redakcijai
13. santa » ingrida 2011. g. 7. martā, 23:41

    man ari tieši mammas rīcība atvēra acis ,kā es nekad negribētu, lai mani bērni aug,saņemies tak ,beidz čīkstēt.

    Ieteikt Ziņot redakcijai
14. puika » ingrida 2011. g. 8. martā, 08:18

    man māte bija aggressīva psychopāte, turklāt mana skolotāja skolā. Mani tas dzina depresijā, bet man tā depresija ir vairāk labu kā sliktu devusi - esmu padomājis daudz kādam cilvēkam vajadzētu vai nevajadzētu bū, un gribot negribot manī dusmas kā emocija šķiet faktiski neeksistējošas. ļoti reti jūtos dusmīgs. ja kāds man ko dara tad biežāk jūtos bēdīgs un neagresīvs, bet dusmīgs : ļoti reti.
    un mātei puslīdz esmu piedevis, laigan kad pie viņas aizbraucu ilgāk kā uz vienu dienu tad sāk ķērkt par visu - kas man mugurā, ko es klausos, ko es skatos, kāpēc nemācos labāk (eju vidusskolā un pēc atzīmēm gan esu klases priekšgalā) utml.

    Ieteikt (4) Ziņot redakcijai
15. ... 2011. g. 7. martā, 21:06

    Mums traucē dzīvot nevis tas, ka bērnībā mums vecāki ir nodarījuši pāri, bet gan tas, ka visu dzīvi nespējam viņiem to piedot...

    Ieteikt (8) Atbildēt Ziņot redakcijai
16. Jā tā ir » ... 2011. g. 8. martā, 08:22

    Tā jau arī ,laikam, ir tā pati lielākā problēma mums,kas cietuši bērnībā!Ir teiciens:Laiks dziedē brūces,bet šīs, laikam pilnībā nesadzīst nekad!Ik pa laikam aseņo!

    Ieteikt (3) Ziņot redakcijai
17. Linda » ... 2011. g. 8. martā, 20:47

    Tad darīsim visiem pāri, pēc tam pārmetot tam, kam esam nodarījuši pāri, ka nespēj mums piedot? Piedot, protams, ir cēli. Bet tikai tad, ja piedošanu kāds ir lūdzis un no sirds nožēlo nodarīto.

    Ieteikt Ziņot redakcijai
18. viss būs labi 2011. g. 7. martā, 20:38

    Jā,man gribas šaij sievieteij no visas sirds novēlēt,lai viņai dzīvē viss izdodas!Man viņas stāsts nav svešs.Arī es bērnībā jutos nemīlēta,pret mani mamma roku pacēla reti,bet man visu laiku neatstāja sajūta,ka viņa mīl tikai sevi.Nekad viņa neuzklausīja mūs(bērnus) ,bet mums bija jāuzklausa viņa,viņas šāpes, bēdas,kas viņai šajā dzīvē nodarījis pār un ttl..Mēs visu mūžu un arī tāgad esam,kā viņas dvēseles atkritumu grozi ,ku var ielikt visu,kas viņā sakrājies.Visu mūžu man ir licies,ka es savu dzīvi neesmu dzīvojusi,bet visu laiku, kaut netiešā veidā,bijusu spieta dzīvot viņas dzīvi.Nu jau viņa ir veca ,bet vara pār mums nav beigusies.Bet neskatoties uz visu viņa ir mana māte,kura bērnībā pati nav bijusi mīlēta un gaidīts bērns un tāpēc es cenšos viņai piedot un saprast.Galvenais aceries,kad dusmojies uz savu dēliņu,kā juties pati,kad biji viņa vecumā un centies sevi saņemt rokās.Dzīve, irsarežģita lieta,bet cik es jūtu,ja par to vari runāt,tad tiksi galā.

    Ieteikt (3) Atbildēt Ziņot redakcijai
19. sim 2011. g. 7. martā, 16:42

    Sameklē labus draugus un meklē atbalstu viņos!

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
20. hm 2011. g. 7. martā, 14:20

    Es šai sievietei vēstulē novēlu visu to labāko! Var just, cik smagi viņai ir, taču no sirds vēlu to labāko. Vēl viss var mainīties!!!! Dod Dievs viņai spēku!

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
21. . 2011. g. 7. martā, 14:17

    Es ticu,ka Tu esi stipra.,pirmais solis jau ir sperts uzrakstot šo rakstu.Lai tev veicas!Es ticu,ka Tev viss izdosies un es ticu,ka Tu esi laba mamma!Un kura gan no mums nekļūdās,mazie dažkārt mēdz tā kārtīgi pārbaudīt mūsu pacietību.Dažkārt bērni ar savu uzvedību mēģina pievērst sev uzmanību.Pamēģini tajās reizēs,kad bērns kaut ko sadarījis, nevis dusmoties uz viņu,bet gan samīļot.Palasiet kopā kādu jauku grāmatu,parotaļājaties....Bet par mammu,viņas rīcība ir nepiedodama,sūti viņai domās savu mīlestību un centies nedomāt par to slikto,ko viņa tev ir nodarījusi..Tev ir jādzīvo sava dzīve tagad,lai pagātne paliek,jo to jau izmainīt nevar neviens...
    Var būt mēģini aiziet kaut kur izklaidēties,izvēdināt galvu.,var būt pamēģini kādu jaunu nodarbi,ko nekad neesi darījusi,kaut vai kādu rokdarbu-netā ideju ir daudz, kur smelties,un vēl jaukāk,ja ko var izdarīt kopā ar savu bērnu-gan līmēt,krāsot,kaut ko saveidot)....Var būt,ja jūti,ka uznāk dusmas,aizej uz kādu citu telpu,kur vari nomierināties un paskatīties uz to visu ar citām acīm...
    Lai Tev veicas!!!!!

    Ieteikt (3) Atbildēt Ziņot redakcijai
22. Linda 2011. g. 7. martā, 14:14

    Ko iemāca pēršana un sišana? To, ka problēmas un konfliktus var risināt ar fizisku izrēķināšanos. Un tad brīnās, kur rodas varmākas un slepkavas.

    Ieteikt (9) Atbildēt Ziņot redakcijai
23. ... » Linda 2011. g. 7. martā, 16:06

    pati saprati ko pateici?:)

    Ieteikt Ziņot redakcijai
24. ... » Linda 2011. g. 7. martā, 18:40

    Sapratu. Vēl kādi jautājumi?

    Ieteikt (5) Ziņot redakcijai
25. :) 2011. g. 7. martā, 13:36

    (Es raksru nelasiju)
    
    Ja audzina puiku, tad šim kārtīgi pāris reizes būs jāiedod bietē, vai nu viņš kļūs par izlutinātu, visvarenu, uzpūtīgu perdeli. Garantēju...

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
26. Princesssa » :) 2011. g. 28. maijā, 15:09

    Cirve.....izlasi,skalditaja Tu....

    Ieteikt Ziņot redakcijai
27. tobis 2011. g. 7. martā, 13:25

    Šķiet, ka psihoterapēti paši problēmu izdomā un uzkūda bērnus, lai būtu ko ārstēt vēlāk!
    Kad bērnībā dabūju kāvienu, tad zināju par ko. Un ne pret vecākiem, ne pret vecvecākiem pat doma nebija sacelties. Tagad liekas, ka par maz bija to kāvienu, jo tad mazāk būtu apdauzījis degunu dzīvē.
    Bet nu bērnus burtiski zombē pret vecākiem un māca tikai neklausīt un pumpēt tiesības. Kur viņi tādi ies izauguši? Un kopdzīvē taču tāds pats būs pretī - nozombēts egoists.

    Ieteikt (7) Atbildēt Ziņot redakcijai
28. w » tobis 2011. g. 7. martā, 16:21

    ...un savas neizdarības cēloņus meklē tikai nelaimīgā bērnībā vai seksuālā izmantošanā. Tad jau mums valstī viss resnais gals ir seksuāli izmantots, jo šodien ne ar ko netiek galā....

    Ieteikt (2) Ziņot redakcijai
29. maldies » tobis 2011. g. 7. martā, 20:12

    Varbūt ,tev, tāda audzināšana derēja,bet vairums ,normāliem cilvēkiem, tas nav pieņemams-sišana.Pati zinu no sevis,daudz ,daudz vairāk var panākt ar mīlestību.

    Ieteikt (5) Ziņot redakcijai
30. =/ » tobis 2011. g. 8. martā, 08:24

    Tad dauzi savus bērnus un vairo aggresiju. Esmu gana bērnība apdauzīts par jebkādiem debīlismiem (piem, tēvs ko pazaudē, nodauza mani zilu, tad voala! atrod pats sava pakarta metelja kabatas mekleto bet man pat piedod nesaka(neteiksu tiesi gadijumam ja vinjs lasa lai neatpazist mani)) beigas kad vinjs pateica ka neesmu vinja dels (pagajusa gada vasara) tad es vinjam pasam iemaucu pa seju vairs nevarēju izturēt. tagad pie vinjiem vispār nebraucu, lai dzīvo savā ''laimīgajā'' laulībā divi psychopāti (vinji pat viens uz otru vislaik ārdās par jebkādiem sīkumiem).
    
    Ejiet agresori piekaujiet pasi sevi. es nevēlētos būt jūsu dēls.

    Ieteikt (4) Ziņot redakcijai
31. Eriks 2011. g. 7. martā, 13:04

    Bernus ir jamaaca , bet Dakteris berzins izdzen visus nikus un stikus! Jo ar to mani macija jau kops berniibas, jo tas ved uz pareizaa cela.

    Ieteikt (3) Atbildēt Ziņot redakcijai
32. susurs » Eriks 2011. g. 7. martā, 19:14

    Domā, ko Tu saki! Kāds Dakteris Bērziņš! Sist bērnu par to, ka viņš vienkārši ir? Profilakses pēc? Lai tikai tiek ,,uz pareizā ceļa"? Cik saprotu, Tev bērnu nav un pats bērnībā baigais palaidnis esi bijis. Zini, visvairāk cieš tie, kuri neko sliktu nav izdarījuši....

    Ieteikt (2) Ziņot redakcijai
33. Komentārs 2011. g. 7. martā, 12:31

    Psihoterpija un zāles ir visefektīvākais šai situācijā. Vēl jau ir variants mesties reliģijā, dianētikā, ūdeņraža pārskābes dzeršanā. krišnaītos, kabalā u.t.t., bet to neiesaku. Atrisināt šo situāciju var tikai garš (un diemžēl dārgs) psihoterapijas process.

    Ieteikt (5) Atbildēt Ziņot redakcijai
34. sonatochka » Komentārs 2011. g. 7. martā, 18:52

    Process bus gars, piekritu, tikai, dieva del, bez psihoterapeitiem. Man liekas, jaatrod kads dzivesgudrs cilveks, kurs butu ar mieru uzklausit un palidzet. Ari zales dzert nevajadzetu, jo tas jau nonem simptomus, bet nerisina problemu.

    Ieteikt (2) Ziņot redakcijai
35. Art 2011. g. 7. martā, 11:43

    Man bija kas līdzīgs..Mazotnē gan nē, bet no kādu 8 gadu vecuma regulāri dabūju kāvienu par šādam un tādam lietām - apēsta visa maize, cukurs izbiris uz galda ..tas viss tika pavadīts ar tekstiem - kaut tu nosprāgtu, nolādētais. Katru dienu, un par visu.Man uzticēja mazos mājas darbus, bet beigās demonstratīvi tika pārmazgāti trauki un grīda ar naidpilniem tekstiem, ka nolādētais neko nejēdz un nemāk. Ja iegāju virtuvē, kamēr mamma istabā, atskanēja bļāviens, lai neko neaiztieku un kratos no turienes ārā. Un tā līdz 13, 14 gadiem, kad pirmoreiz izrāvu mammai siksnu no rokām, kad atkal nāca virsū.Es domāju, mamma pati sevi arī ienīda par to,ko dara,jo nāca lūgt piedošanu pēc katras siksnas sesijas. Tobrīd man piedot bija grūti, es norobežojos, kā no rīta gaju ārā, tā vakarā tikai nācu pagulēt, pēc vidusskolas uzreiz pārvācos pie draugiem. Sapratu, ka mātei bija grūti vilkt to sadzīves slogu jaunajā neatkarīgajā valstī un visas negācijas nāca pār manu galvu. Māte arī sevišķi neilgojās pēc manis, kopš esmu prom no viņas mājām..Sazvanamies ja nu reizi 2os mēnešos, un tad arī - nav par ko parunāt- ir komunikācijā kaut kāda barjera, ka man negribas stāstīt, kas jauns un kā iet.Problēmas risinu pats, bet ja mammai jāpalīdz palīdzu.. Jā, ari man saka, ka seja vislaik esot dusmīga, kaut es tā nemaz nejūtos, jā, es bieži uz lietām, kas nepatīk, reaģēju asi[ka pēc tam pašam kauns] bet tas nekad nav bijis pret cilvēkiem, ko mīlu - otro pusīti un labākajiem draugiem.
    P.S. Lai arī māte Tev atstājusi pamatīgu zīmogu prātā un sirdī, es zinu,ka Tev izdosies!Paskaties - Tev taču šobrīd apkārt ir cilvēki, kas Tevi mīl un kurus Tu mīli! Un lai vai kā būtu bijis - māte Tev ir viena. Vari neuzbāzties, ja redzi,ka viņa negrib Tavu sabiedrību un/vai palīdzību, bet atlaid tās dusmas par pagātnes nodarījumiem...

    Ieteikt (8) Atbildēt Ziņot redakcijai
36. /// » Art 2011. g. 11. martā, 19:57

    kā var māte savam bērnam teikt nolādētais??? Jēziņ, un tādās saucas par MĀTĒM....es tavā vietā šo "māti" aizmirstu uz visiem laikiem.

    Ieteikt Ziņot redakcijai
37. Jānis Fon Ulmis (Džonass) 2011. g. 7. martā, 11:35

    75 % Latvijas jauniesi berniba ir saskarusies ar vardarbiibu !
    Tik pat labi man ari vajadzeja pakarties,tikai tapec ka berniba bija meslu bedre..?!
    Zini ari es uzaugu tik pat ka viens,vecakiem bija nosplauties ko daru jo taja laika glazite bija svarigaka,un pec ta visa roku palaisana!! Esmu ari ziemas laika ara gulejis,dzivojis tikai no ta kas darza un pagraba atrodas :D
    Tak nosplaujies uz viso to kas bijis!!
    Pacel galvu un ej uz prieksu,!!
    Jacinas jacinas un velreiz jacinas ;)
    Man tas loti palidzeja,esmu izaudzis par kartigu virieti-ne staiguli un alkaholiki!

    Ieteikt (12) Atbildēt Ziņot redakcijai
38. :) » Jānis Fon Ulmis (Džonass) 2011. g. 7. martā, 12:52

    Jaciņas, jaciņas un vēlreiz jaciņas.. man patīk tās mazās siltās jaciņas. :D

    Ieteikt (4) Ziņot redakcijai

« iepriekšējais 1 2 nākamais »