Bet es pagaidām esmu nekas.:D Pat esmu noteikti noklausījies,ka veca sieviņa pāri 90 ...saka večukam,ka es nekad nepelnīšu.Pēc tam ejot uz māju..mana sirsniņa jutās tā ko nevienam nenovēlu.Ceru tā tiešām nav tiesa.Jo fiziskā veselība ..tā kā ir ,lai pelnītu,kaut nav ideāla.Bet redzu,dzirdu,varu strādāt ar rokām,iet,skriet.Paldies Dievam.Arī gudrība/intelektuālā pat/ ceru man tomēr ir.
Tikai ar psihi gadiem nav kārtībā.Vēl teica noteikti,ka man tik 9 klases.Bet man ir vidējā izglītība/kaut vakarskolā..nu un? jo desmitajā mani šķiet kaut par bomzi..viens saukāja.../cerams piedodu/...tāpat par mani noteikti ar vārdiem ņirgājās-uzbruka...neviens vien cilvēks...cerams arī to piedodu...varbūt ..tāpēc tā sanāca.plus vēl matemātika,kad beidzot aizvilkos pie savas bērnības draudzenes teicamnieces..un varēju normāli nokārtot matemātikas ieskaites..citās mācībās...kas man padevās..bija ievilktas nezcik ieskaites../nu bet ķīmijā man 7/kaut vakarskolā beidzot 12.kl./Arī bioloģijā/,ģeogrāfijā 8.
Mans brālēns ir jurists.Un viņam ir ļoti labs atalgojums.Ir savs dzīvoklis,mašīna.Ļoti daudz ceļojis...ieskaitot Izraēlu/noteikti,Kanādu.Viņš ir zem 30...bet Latvijā var teikt jau zināms jurists.Tiesa viņš tiešām ir ļoti gudrs.Un jau no skolas laikiem,noteikti ļoti daudz lasījis,kaut briļļu nav. Lai Dievs sarga un svētī manu brālēnu/un arī mani/.Neskatoties uz to,ka palielījos?kāds man brālēns.
bez mērķa visu dzīvi var blandīties apkārt. tāpēc ir tomēr jāatrod kkā tas,kas interesē. man,teiksim, 12-tās klases beigās ar nebija ne mērķa, ne vēlmes, taču beigu beigās atradu, kas man interesē.
par vecākiem- šķirties vajadzēs tā vai tā (ģimene tomēr pašai kkad būs un tur mammām un tētiem nav ko darīt). jālemj pašai kur iet mācīties, jo ir labāk visu dzīvi nodarboties ar lietu, kura Tev patīk, nevis kura Tev riebjas. atkal piemērs no dzīves-man patīk tulkošana, taču vīrs un viņa vecāki saka, ka ar tādu izglītību (mācoties LU un maksājot par studijām naudu ) darbu nedabūšu un,ka tas nav patstāvīgs darbs utt. taču es izlēmu mācītites to, ko mīlu un nodarboties ar to, kas patīk un padodās. īsts talants nesīs savus "augļus". tāpēc novēlu-atrast to,kas interesē un padodās, iet mācīties un atrast atbilstošu izglītībai darbu. :)
jaunais uzņēmējs-.autorei 2011. g. 22. martā, 08:10
Kārtējie "gudrie" vecāki trāpījušies :D Studēt, tērēt laiku un naudu nevajag tādēļ lai pēctam MEKLĒTU darbu, bet lai RADĪTU darba vietas. Tautieši, kas jums ar pašvērtējumu? Vecāki gatavi iegrūzt naudu studijās, kuras bērnam nemaz neinteresē, nevis bērna interešu un biznesa attīstībā.
Iesaku neiet studēt kur liek vecāki, jo ja pašai nav intereses, tad nauda vējā, jo šādā gadījumā visticamāk būs viens no šiem scenārijiem -vai nu tu izstāsies otrajā kursā, vai nu nestrādāsi izstudētajā profesijā, vai rukāsi profesijā un būsi nelaimīga... Vai to Tu gribi?
izdomā kas patīk, ko vēlies no dzīves un tad runā ar vecākiem un sāc darīt...
Dari, ko gribi, tikai dieva dēļ nestājies augstskolā! Brauc uz ārzemēm, sāc strādāt, apgūsti tapat kādu arodu, dabū bagātu vīru un precies, audzini bērnus... Ja jau zināšanas visos priekšmetos ne visai, ja intereses nekādas nav, ja nekas nepatīk... Nedegradē izglītības sistēmu! Tāpat jau gana daudz ir (skaitās) cilvēku ar augstāko izglītību, kuru zināšanas zināšanu un intereses par darbu nekādas.:( Atstājiet augstāko izglītību tiem, kas grib un var!!!
Nu, dabūsi tu bagātu vīru, tev paliks 35, nebūs diploma, izglītības, toties parādīsies celulīts. Nu, atradīs tas tavs bagātais vīrs 20 gadīgo lellīti, a tev ar kāju pa pēcpusi un staigā vesela! :)
Zelta vārdi - Latvijas diploms-tualetes papīra vērtībā.... Tagad mācos maģistrantūrā, tūlīt pabeigšu. Strādāju zinātnē, bet es nezinu, vai tajā arī palikšu turpmāk, bet ja palikšu, tad tiešām neiešu uz Latvijas augstskolas doktorantūru - tās ir papīra (i tas pats - tualetes), ne zināšanu vērti. Došos uz normālu Eiropas augstskolu.
ja vecāki sponsorē visus studēšanas izdevumus, kāpēc ne - vismaz būs studiju laiku draugi, kas tikuši augstās vietās :>
ja pašam jāpelna nauda priekš studijām, vai jāņem kredīts, lai tie mīļie vecāki paskatās kalendārā un paši iet par juristiem ,ja jau tur naudu maisiem visi var smelt :D
RTU telekomunikācijas, the best!
zināšanu bāze ļoti apjomīga, katrā priekšmetā pa 5 grāmatām, daudz praktisku darbu, studiju darbu, laboratorijas darbu, jāapgūst daudz programmatūru. Šī ir tā studiju programma, kurā fizika un matemātika pieskaitāma pie salīdzinoši vieglāko priekšmetu gala - jāmācās ir tā, ka smadzenes pa ausīm asiņo... bet ir labi!
vecākos tomēr jāieklausās, viņi savus bērnus pazīst vislabāk un nekad negribēs savam bērnam neko sliktu. Vismaz jāpārrunā par dažādiem variantiem. bez iekārtošanas pati uz savu roku darbu diez vai atradīsi, vecākiem varbūt ir iespēja tevi kaut kur siltā vietiņā iekārtot, kur gandrīz nekas nav jādara, bet labi maksā, ja būsi juriste.
vai, Rutiņ, kur tad ir tie feinie darbi, kur nekas nav jādara, bet labi maksā. Ja mācies to, kas tev nepatīk, nekad nebūsi labs speciālists un sliktu nevienā vietā neturēs. Profesijas izvēlē gan vajadzētu paļauties uz sevi ne vecākiem, bet acīmredzot meitene līdz šim pati neko nav savā dzīvē izlēmusi un nespēs arī turpmāk. Iedomājieties kāds jurists no viņas iznāks!! lēmumus arī ies saskaņot ar mammu?
Un, kā noprotams, tad ar sekmēm arī ir tā kā ir, tad kāpēc par katru cenu iet uz augstskolu? ir taču koledžas, kas bieži vien ir bezmaksas un dod arī 1. līmeņa augstāko izglītību, bez tam, iespējams, ka meitenei labi padodas kāds praktisks darbs un ir jēga pamācīties to. Ja patiks, tad iegūt augstāko izglītību nekas nekavēs.
Vislabākais variants, protams, ir studēt ārzemēs un tur arī palikt. Un es lieliski saprotu kā tas ir, kad nav ne mazākas nojausmas ko darīt un tam nav nekāda sakara ar slinkumu vai ko nu te kāds teica. Neklausies tādās šaurpierītēs un ceru, ka tev izdosies :)
varbūt izņemot mediķus un vēl kādus, pārējie latvijā iegūtie augstskolas papīri nozīme tik to, ka cilvēkam ar pašdisiplīnu ir kārtībā, un spēja 4 gadus no vietas aiziet uz ieskaitēm +/- sagatavojies.
Tas tikpat labi var nozīmēt, ka savas pēdējās pašdisiplīnas paliekas jams atstāja augstskolā, un tagad ir kā no mieta norāvies :>
Man arī tētis gribēja, lai studēju jurisprudenci vai vismaz ekonomiku. Arī man tas likās garlaicīgi un neinteresanti, tāpēc aizgāju uz fizmatiem. Un savu izvēli nenožēloju ne mirkli, tā kā galvenais saprast, ko noteikti nevēlies.
Kad ir atlasītas nozares, kas noteikti nav priekš tevis, tad jāizvēlas starp tām, kas paliek kā iespējamās, jo noteikti jau ir jābūt kam tādam, kas šķiet mazliet interesantāks, saistošāks. Nu nevar būt tā, ka pašam par sevi nav nekādas skaidrības, jo tādā gadījumā neviens neko palīdzēt vai ieteikt nevar...
3.kursa studente » Mitnadevet2011. g. 21. martā, 16:12
Es arī nevarēju īsti izdomāt, ko gribu mācīties, bet iestājos. Pašreiz nedaudz nožēloju un saprotu, ka tomēr vajadzēja pieņemt izaicinājumu un vienu gadu pēc vidusskolas braukt pastrādāt brīvprātīgo darbu. Tas ļoti maina cilvēka pasaules skatījumu un palīdz nolikt domas pa plauktiņiem, saprast - kas, ko, kāpēc tev svarīgs un ko īsti vēlies. Ir zināmi cilvēki, kas aizbraukuši, stāsta tikai pozitīvo.
Tie, kas gaida, ko citi ieteiks, nekad nekur nebūs derīgi. Tādi bikstāmi un stumdāmi tirliņi vien iznāk. Vispirms - iesakiet, pēc tam - atrodiet, vēl pēc laiciņa - iedodiet! Te jau izsjkatās pēc varianta, kad visas intereses ir tusiņi un dfīka gulšņāšana ar tv pulti rokās. Tad vienīgais variants ir mēģināt atrast kādu duraku, kam uz kakla uzsēsties, ja vecāki negrib uzturēt.
nevar būt nicināmas profesijas. Bet vecākiem noteikti nav taisnība, ka jurista profesija nodrošina darbu. Ja jurispodence neinteresēs, būsi slikts jurists un labu darbu tāpat neatradīsi. Turklāt Latvijā ir juristu pārprodukcija. Ja vecāki kaut ko jēgtu, ietektu Tev iet uz inženierzinātnēm.
Ja nespēj pagaidām izvēlēties, bet prom braukt nevēlies, iesaku stāties filologos- kamēr domāsi kādu profesiju vēlies apgūt, būsi perfekti apguvis svešvalodu, kas būs milzīgs pluss nākotnē jebkurā gadījumā. Veiksmi!