By alubavin    Alexander Lyubavin+ Add Contact

TVNET

00:02, 5. aprīlī, 2011

Ar draudzeni kārtējo reizi diskutējām - kāpēc tad, kad mums ļoti tīk kāds vīrietis, kuram cenšamies izrādīt uzmanību, bet viņš mūs atraida, mēs to tik ļoti pārdzīvojam... Kāpēc tik grūti ir samierināties ar domu, ka tu vari arī kādu neinteresēt?


  • Citos portālos

Vai tas ir tikai aizskarts ego, atraidītas jūtas vai cilvēku neizsīkstoša cerība uz pozitīvu iznākumu? Bieži nonākot šādā situācijā, mēs it kā zaudējam loģisko spriestspēju, neredza, jeb, pareizāk sakot, negribam redzēt patieso ainu tās īstajās krāsās... Kā lai mainām scenāriju, lai situācija neatkārtotos?

Linda

Atbild Karīna Andersone, Intellego konsultante psiholoģe, Latvijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācijas biedre:

Linda, vispirms jau man liekas, ka ir ļoti drosmīgi uzdot tos jautājumus, ko tu sev uzdod, un meklēt īstās atbildes. Jāsaka gan, ka arī man nav tādas vienas un vienkāršas atbildes uz Taviem jautājumiem.

Reklāma

Protams, mēs, sievietes (un esmu droša – arī vīrieši tieši tāpat), mēdzam norādīt, „ka vīnogas patiesībā ir skābas”, ja reiz nesaņemam kāroto uzmanību no mūsu simpātijas. Es nezinu, vai tas ir pilnībā slikti un nosodāmi, jo noteikti, ja spējam sevi pārliecināt, ka patiesībā viņš izrādījās muļķis un vienkārši neapzinās, ko ir palaidis garām, tas sāpes par atraidījumu mazina.

Kas šajā situācijā būtu pozitīvs scenārijs? Nemēģināt izrādīt uzmanību un savas simpātijas? Bet tā jau var palaist garām vēlamās pretreakcijas no otras puses, un cerēt un tiekties uz pozitīvu galarezultātu ir ne vien cilvēcīgi, bet arī ļoti veselīgi (ja nemēģināsim sasniegt sev vēlamo, to arī nesasniegsim).

Man grūti no uzrakstītā spriest, tieši par kāda veida uzmanības izrādīšanu ir runa, un varbūt patiešām ir vērts piestrādāt pie veida, kā parādīt savu uzmanību tādā veidā, lai atkāpties varētu ātrāk, nesagaidot sāpīgo „piedod, bet”. Pamēģini uzrakstīt uz lapas, kā parasti šis simpātiju izrādīšanas process notiek (ko saki vai dari Tu, ko viņš, kā uz to reaģē Tu utt.),

mēģini saprast, kas ir tie elementi, kas atkārtojas, un pamēģini nākamajā reizē izmainīt kaut vienu elementu savā uzvedībā – tas var pagriezt citā gultnē

arī pārējās ierastās reakcijas. Tas būtu viens veids, kā, pamainot savus ierastos uzvedības veidus, panākt arī vēlamo rezultātu (vai izvairīties no nevēlama) no pretējās puses.

Par domāšanas veida maiņu. Domāju, ka justies nomāktai vai dusmīgai, izjust vilšanos, nesaņemot gaidīto uzmanību, ir pavisam dabiski, un vairums no mums tieši tā arī justos. Ko ar to darīt? Droši vien svarīgs jautājums, ko tev ir vērts saprast, - kas ir tās domas un idejas, kas tev iešaujas prātā, saņemot noraidījumu. Kādas domas pašai par sevi Tevī aktualizē viena vīrieša noraidījums? Es viņam nepatīku, tātad... es nekam nederu? ...es nepatīku nevienam? ...esmu stulba, ka iedomājos izrādīt savas simpātijas? ...man nekas nepadodas? ...esmu neglīta... vai nesimpātiska?

Nezinu, vai kaut kas tāds Tev iešaujas prātā šādos brīžos, bet tās ir tipiskas domas, ko daudziem no mums noraidījums var aktualizēt. Un, ja situācijā, ko tu apraksti, kaut ko var un vajag mainīt, tās ir šīs automātiskās domas. Kāpēc? Jo slikti mēs jūtamies tieši šo domu dēļ, un trakākais, ka visdrīzāk tās ir kļūdainas. Vīrietis mani atraidīja – tas ir fakts.

Es tāpēc esmu nevērtīga, nesimpātiska vai neveiksmīga – tā ir kļūdaina faktu interpretācija.

Tehnikas, kā ar kļūdainajām domām tikt galā ir dažādas (un tas ir viens no būtiskākajiem kognitīvās terapijas fokusiem), bet varu Tev ieteikt, piemēram, šādos brīžos atcerēties un varbūt pat sev uzrakstīt visas tās dzīves jomas, kur esi veiksmīga, vai uzskaitīt visas tās attiecības (un ne tikai ar iekārojamiem vīriešiem), kuras ir izdevušās. Vai tiešām šāda viena neizdošanās varētu kaut ko pateikt par Tevi kopumā?

Mums diemžēl nav varas pār citu cilvēku domām, jūtām un izvēlēm, bet mēs noteikti varam izvēlēties, kā uz sevi un dzīvi skatīties pašām... Es esmu tā vērta, lai izvēlētos, kādi cilvēki man patīk... Es apzinos, ko gribu, un esmu pietiekami pārliecināta par sevi, lai paliktu pie savām izvēlēm neatkarīgi no tā, kā uz to reaģēs citi...

Varbūt pat es varu atļauties būt iemīlējusies kādā, kurš mani nemīl, jo mīlu pati sevi...

Būtu jauki patikt visiem cilvēkiem, bet tas diemžēl nav iespējams – tas, ka es kādam nepatīku, nepadara mani sliktāku, vienkārši cilvēku gaume, vēlmes un reakcijas ir ļoti atšķirīgas. Tās varētu būt dažas no domām, kas palīdz Tev iztaisnot muguru, bet noteikti Tu vari atrast pati savas. Lai Tev izdodas!


Jautā psiholoģei!

Jautā psiholoģei!

Tēma: psihoterapija

Karīna Andersone, Intellego konsultante – psiholoģe, Latvijas Kognitīvi biheiviorālās terapijas asociācijas biedre.



  • Citos portālos

Citi lasītāji iesaka


Šeit tiek apkopotas TVNET ziņas, kuras lasītāji visvairāk ir pārpublicējuši portālā draugiem.lv un facebook.com. Autorizējieties facebook un draugiem, lai redzētu, kas interesē Jūsu draugus.



Sadarbības partneri

  • noslepums.lv