Man ir aizdomas, ka meita man sākusi melot. Viņa mācās 6. klasē, parasti izstāsta visu labo, kas skolā bijis, bet slikto nesaka. Kad satieku skolotāju, uzzinu, ka dažos priekšmetos atzīmes ir sliktas. Negribas uzreiz bērnam uzklupt, bet kā lai daru viņai zināmu, ka vairs īsti neticu? Un kā rīkoties, lai viņa man stāstītu visu?
Līga Ruperte, psihoterapeite:
Mīlestība nav atkarīga no atzīmēm, bet tās ir svarīgas
Mēs visi labprātāk izvairītos no nepatikšanām, ko varētu radīt kailas patiesības atklāšana vienā vai otrā situācijā. Pieaugušajiem ir spēcīgāka kontrole pār impulsiem, arī pār impulsu teikt to, kas konkrētajā mirklī būtu izdevīgāk, viņi ir spējīgāki paredzēt savas rīcības sekas – ka nepatiesība nāks gaismā un nepatikšanas būs divkāršas. Viņi arī ietekmējas no ētikas un morāles noteikumiem par to, kas ir pareizs, kas nepareizs, kas labs un kas slikts. Bērniem tas veidojas pieaugot. Viņiem ir arī maģiska domāšana – par spīti praktiskiem pierādījumiem viņi var reizēm pastāvēt uz savu taisnību, turpināt domāt, ka notiek tas, ko viņi vēlētos, noliegt patiesību, kas ir skaidri redzama.
Ja bērni aug pozitīvā vidē, viņi visu laika gaitā iemācās, lai gan cits pieaug ātrāk, cits lēnāk.
Ļoti svarīgi ir apzināties, kā jūs uzņemat meitas atklātību. Ja tas, ko viņa saka, nav tas, ko jūs vēlētos dzirdēt, vai spējat to mierīgi pārrunāt, uzzināt iespējamos iemeslus nebūšanām, piedāvāties palīdzēt (ja iespējams)? Varbūt jūsu pieeja ir galvenokārt nosodoša, tāda, kas bērnā rada bailes un kaunu?
Uzklupšanas vietā varētu meitai pastāstīt, kā un kur uzzinājāt, ka blakus priekam par viņas labajām atzīmēm ir iemesls arī nelielām raizēm, jo ne visas atzīmes ir tik labas kā tās, par kurām viņa jums stāsta. Varētu pārrunāt, kuros priekšmetos varbūt ir grūtības un kas tās rada, prasīt, vai drīkstat palīdzēt. Un iedrošināt meitu, ka jūsu mīlestība nav atkarīga no atzīmēm, bet tās ir svarīgas, jo atspoguļo,
vai viņa iemācās to, kas ir nepieciešams, lai varētu turpināt izglītību.
Varbūt meitai būtu vieglāk pastāstīt arī tādas lietas, par kurām viņa zina, ka jūs nepriecāsieties, ja viņa zinātu, ka, pirmkārt, jūsu mīlestība ir pastāvīga, ka jums ir ļoti svarīgi zināt, kas notiek viņas dzīvē, ka jūs uzklausīsiet mierīgi un iecietīgi un mēģināsiet palīdzēt. Sakiet, ka jums meita ir ļoti svarīga, ka jūs sekosiet tam, kas ar viņu notiek, un atradīsiet citus ceļus, kā to uzzināt, ja ir iemesls domāt, ka viņa nestāsta patiesību. Svarīgi arī, ka meita saprot, ka jūsu mērķis nav okšķerēties visās viņas darīšanās, bet kā mātei jums ir pienākums raudzīties, lai meita turas uz pareizā ceļa.
