"...ja čalis klusē 3 dienas tad tam ir iemesls un kamēr paši to nesapratīs tā tas būs"
Tādiem (čaļiem) klusētājiem būtu jāsaprot, ka viņu partneres (lielākoties) nav gaišreģes!!! Ja paši tos klusēšnas iemeslus neteiks, tad ir neprātīgi cerēt, ka tiks saprasti pareizi. Klusēšana problēmu iekonservē nevis to risina.
Arii es peec horoskopa esmu auns. Abi esam auni. Ja sadusmojos, tad uz paaris stundaam vai dienu, bet vins var kluseet dienaam ilgi. Un man tas tracina, jo prasu par ko vins dusmo, tad klusee, nerunaa pilniigi neko. Taka man pasai ir jaziilee, par ko sadusmojies. Vienbriid jau domaaju viss, bet paiet diena , divas un nevaru iztureet to kluseesanu. Tad nu meeginu pieliist un uzdot jautaajumus, bet nekaadas atbildes. Baidos vinu pazaudeet, jo negribu palikt viena, man vajag kaadu blakus. Vinu jau paziistu ilgi, tapeec esmu iemiileejusi. Ja vien vareetu buut tik spiitiiga un iztureet to kluseesanu. Zinu tas ne pie kaa laba neved. Nekad nespeeju izprast vina spiitiibu kluseet.
1) Attiecības veidojas starp vismaz diviem cilvēkiem...un kādi ir cilvēki tādas izveidojas attiecības;
2) Katrs mēs esam atbildīgi tikai par savu rīcību,savām domām un savu uzvedību...un knevajadzētu otram likt rīkoties kā vēlies TU konkrētā situācijā...ja vari pieņem otru tādu kāds viņš ir...ja nē šķiraties...
...es izšķīros
tas ka pēc strīda kāds klusē ir normāli, bet ne tik ilgu laiku
šajā gadījumā tu jau lūdzies atsākt normālas attiecības, tātad tu netieši atzīsti, ka esi bijusi vainīga strīdā ,apdomā vai tā patiešām ir.
Kāds nu kuram pārim izveidojies attiecību stils.
Arī man (esmu meitene) ir bijusi vēlme izolēties, tiesa gan - ne uz tik ilgu laiku, bet tomēr. Un mani no tā atradināja drauga nemitīgi pozitīvā dzīves uztvere - viņš neapnicis visu dienu varēja dziedāt dumas, pašizdomātas dziesmiņas par to, ka es ar viņu nerunāju, jo esmu baigi dusmīga utt., tāpat arī pavaicāt "Vai vakariņas ēdīsi?" Un tad uzsvērtā tonī "Ā, pareizi, tu taču NERUNĀ AR MANI!" Un izēst visu viens pats, skatoties TV vai spēlējot spēlītes. Nu jau vairs labu laiku šādu taktiku nepielietoju - jo manā gadījumā tā irabsolūti nelietderīga, pazemojoša nodarbe!
vislabākās zāles pret šo sērgu ir klusēšanas ignorēšana, jo tam otram ir taču tiesības arī paklusēt, vajag ļaut otram to darīt, pieņemt to, nevainot un nemeklēt vainu sevī, jo pēc tādas garas klusēšanas klusētājs varbūt jau sen ir aizmirsis, kāpēc viņš klusē. iespējams tā ir aizsargreakcija vai vienkārši reakcija uz kaut kādu informāciju. nav vērts pat lauzīt galvu, kas tās ir par izpausmēm. vienkārši katram ir tiesības izpausties. un problēmas rodas tad, kad mēs gribam otru pārveidot.
Reizēm paklusēt vajag jo ne vienmēr ir jēga strīdēties ar sievietēm .Nu ,bet džeki muļķi runāt vajag un deļ strīda sākt dzert vispār stulbums...sačakarēsi tikai savu veselību.
Nav ko kasīties ja nav tad nav labāk sakrāmē somu un čau..aizsūti visas tālāk un lai tās čīkstules meklē savus laimes kalnu kalējus.
Es meedzu nerunaat, lai dusmaas vai aizvainojumaa nepateiktu to, ko nemaz nedomaaju. Izsleedzu telefonu un vaaros pati savaa sulaa. Kad paariet, un paariet man ljoti aatri, tad viss atkal ir normaali. Bet nezinu, cik patiikami taas paardesmit minuutes vai dazhas stundas ir tam otram cilveekam..
Te jau runa ir nevis par dažām stundām, bet dienām. Un tas vairs nav cilvēcīgi pret otru! Ja nezini, ko teikt, negribi dusmās kaut ko izspļaut, esi aizvainots, tad tā arī pasaki - negribu runāt un to nedarīšu kādu laiku, kamēr pats/pati būšu visu apdomājis/usi. Viss. Un lai runāt gribošais gaida. Bet tā vienkārši - nerunāt - ir stulbi! Un ļoti nežēlīgi.
Mans brālis ar mani kaut kur divus gadus ...var teikt ne vārda nerunāja..mēnešiem pat vienu vārdu ne.Un praktiski visu laiku mums esot vienā dzīvoklī,praktiski katru dienu esot zem viena jumta.Ar citiem runāja.
dažreiz labiem cilvēkiem Dieviņšnav devis iespēju runāt. Labāk nebūtu devis iespēju runāt ļauniem cilvēkiem, jo tie ar savu runāšanu sēj naidu visapkārt
nevar tik viennozīmīgi spriest.
nav zināms par ko ir strīds un kādi abiem ir raksturi. dažreiz aizvainojums ir pārāk dziļš, kas varbūt skar pat pašapziņu. un otrs cilvēks, piemēram, sievete ir viena no tiem tipiem, kas noprot uzklausīt, bet toties prot ļoti lieliski izbļaustīties un pārmest. ja vīrietis ir gudrs un savaldīgs, viņš strīda laikā neizbļaus muļķības un tā vietā saņemsies, lai paklusētu.
dažreiz ir tā, ka runāties tīri fiziski negribās un atliek vien pagaidīt kamēr viss norimstās.
mjaa es zinu kaa ir taados klusēšanas briižooos cik tas var buut mokoši.
un nezinu pat ko tev dariit, jo kluseessana tiešaam ir ljooti biistama lieta. jo tu nevari iedomaaties ko tas cilveeks visu laiku domaa savas domas, un parasti tas ko vinjs domaa nav pats labaakais, paarsvaraa jau kall kaadus atriebiibas plaanuus. : D
Dazas komentetajas raksta ka pielietojot klusesanu panak ka beigas virietis pats pielien-neiztur.Loti ceru ka taa nedarat katru reizi,jo ja liksiet virietim ilgstosi piekapties-vinam radisies apnikums,lidz ar to rodas ari sansolji attiecibaas!
Bez stridiem nesaprotam kas ir laime but kopa.Piebildisu sen zinamu lietu-pecstrida sekss ir pats labakais!