Mana meita mācās 9. klasē, un, cik zinu, skolā viņa starp klasesbiedriem nejūtas īpaši iederīga, uz mājām arī draugus neaicina, izklaidēties nekur neiet.
Mums abām ir ļoti labas attiecības, taču par šo tēmu viņa ar mani runāt nevēlas, saka – viss kārtībā. Tomēr mātes intuīcija saka priekšā, ka meitai kaut kā jāpalīdz, viņa ir pārāk noslēgta pret citiem un klusa.
Līga Ruperte, psihoterapeite:
"Vispirms gribas pavaicāt, kas liek domāt, ka jūsu meita jūtas slikti. Vai viņa vienmēr ir bijusi tāda kā tagad?
Bērni un jaunieši ir atšķirīgi – citiem sabiedriskā dzīve ir ļoti aktīva, citi labāk jūtas, turoties savrup. Jauki, ka jums ar meitu ir ļoti labas attiecības. Šo apstākli varētu izmantot, mēģinot iepazīties ar viņas uztveri par dzīvi, draugiem, interesēm, skolā piedāvātajām aktivitātēm un to,
kas viņu iepriecina un ko viņa vēlētos citādāk – bez kritikas un spiediena, lai meita darītu to, kas jums liktos vēlams.
Vai viņa uz skolu iet labprāt un ir sekmīga? Kur viņai veicas, kas viņai palīdzētu justies kompetentai? Sarunas vērstas uz to, ko jūs viņā saskatāt pozitīvu. Tas varētu varbūt palīdzēt iepazīties vairāk arī ar iespējamajiem iemesliem, kāpēc šobrīd meitas sabiedriskā dzīve nav īpaši aktīva."
