Ar saviem radiem es tik bieži netiekos. Kad ieminējos draugam, vai viņš uz šīm iknedēļas tikšanām nevar iet viens, viņš kļuva dusmīgs un teica, ka tam, kas ir svarīgs viņam, ir jābūt svarīgam arī man. Tomēr, kad tiekos ar viņa radiem, tie tāpat visu laiku runā par savām iekšējām ģimenes lietām. Kā panākt, lai draugs mani saprot un nevelk līdzi uz šīm tikšanām?

Līga Ruperte, psihoterapeite:

Bez domstarpībām par to, kas dzīvē svarīgs

Jā, ir sarežģīti, ja partneriem ir atšķirīgi viedokļi par to, cik liela tuvība ar vecākiem vēlama. Saprotu, ka jūsu ģimenē savstarpējās tikšanās nav tik biežas kā drauga ģimenē, līdz ar to jums tās liekas nepierastas, par nomācošas.

Šeit būtu vietā padomāt, cik nopietnas ir jūsu attiecības ar draugu un kādi ir jūsu nākotnes plāni. Ja jūs būsiet vai varbūt pat esat daļa no viņa ģimenes,

tad ir svarīgi atrast kādu vidusceļu – rīcību, par kuru jūs abi varat vienoties.

Vēl svarīgāk – jāatrod risinājums dzīvesveidam, attieksmei pret ģimeni, par kuru jums ir atšķirīgi viedokļi. Kopdzīve, ja tāda iecerēta, būtu grūta, ja valdītu nopietnas domstarpības par to, kas dzīvē ir svarīgs un kas nav.

Varbūt palīdzētu, ja draugs vispirms saprastu, ka jums tik bieža tikšanās ar ģimeni ir nepierasta un ka tikšanās reizēs jūs dažkārt jūtaties neērti, jo nezināt par ģimenes iekšējām lietām, par kurām pārējie visu laiku runā. Ja jūs to pārrunātu, varbūt viņš pats piedāvātu kādu risinājumu, kā, piemēram, abiem tikties ar viņa ģimeni retāk, tikšanās reizēs izvēlēties vispusīgākus sarunu tematus, lai arī jūs varētu piedalīties. Varbūt arī kādreiz viņam aiziet pie ģimenes bez jums. Katrā ziņā

būtu labi, ja jūs par visu varētu runāt, uzklausot viens otra viedokli

un tā pamatojumu, vienam otru neapvainojot un tiešām mēģinot iejusties otra ādā.