No krīzes attiecībās nevajadzētu baidīties – gluži otrādi! Skaties uz to kā augšanas sāpēm un iespēju pilnveidoties jaunā kvalitātē. Galu galā adaptācija jauniem apstākļiem ir pavisam normāls process. Ļoti daudzi pāri pat neapzinās, kas īsti ar viņiem notiek un kāpēc pēkšņi līdz bērna dzimšanai idilliskajās attiecībās ienākuši strīdi un nesaprašanās. Viņi meklē vainu viens otrā, bet tas nepavisam nepalīdz, jo te nekādu vainīgo nav!

Mans pirmais padoms: ieplānojiet laiku pārī!

Pēkšņi izrādās, ka laiks, ko iepriekš esat pavadījuši tikai divatā, ir jādala uz trim. Turklāt vismaz pirmajos mēnešos jūsu abu kopīgais laiks ir mazākā daļa no visa, teiksim, 10%. Risinājums? Nepaļaujieties uz to, ka gan jau mums sanāks parunāties vai – kad sanāks, tad sanāks.

Vismaz reizi nedēļā ieplānojiet laiku pārī!

Tās var būt pāris stundas vai viena, bet – tikai divatā!

Teiksi: kā tik mazu bērniņu var uzticēt kādam citam? Var! Piemēram, kad mazulis guļ pusdienas diendusu, sarunā, lai kāds ar viņu tajā laikā pastaigājas! Bērniņam nekas nenotiks, toties jūsu attiecībām šīs pāris stundas var būt vitāli svarīgas!

Kādā sarunā ģimenes psihoterapeits Sandis Ratnieks pastāstīja, ka ļoti daudzi pāri šķiras pēc tam, kad bērnam aprit 1 - 2 gadi. Kāpēc? Tieši tādēļ, ka zīdaiņa vecumā vecāki paraduši koncentrēties tikai uz mazuli, un visas sarunas grozās tikai ap viņu un sadzīviskām lietām, aizmirstot to, ka

viņi ir ne tikai mamma un tētis, bet arī vīrs un  sieva.

Kad bērns sāk staigāt savām kājām un vairs neprasa tik daudz uzmanības, pēkšņi izrādās, ka vecākiem vairs nav par ko runāt. Tātad mans pirmais padoms: ieplānojiet laiku pārī!

Otrais padoms: arī māmiņai ir vajadzīga brīvdiena!

Vēl viena lieta, ar ko īsti tomēr nebiju rēķinājusies: ka mana dzīve mainīsies TIK ļoti! Biju pieradusi pati būt savas dzīves noteicēja: kad gribu, tiekos ar draudzenēm, kad gribu – guļu brīvdienās līdz pusdienlaikam, kad gribu – eju pie friziera un lakoju nagus. Turklāt biju pieradusi būt sabiedrībā. Bet te pēkšņi tas vairs nav tik vienkārši! Pirmajā mēnesī viss bija labi, jo vīrs izmantoja parasto un vēl tētiņa atvaļinājumu, bet, kad viņš atgriezās darba, pēc kāda laika šķita: vai tiešām mana sievietes dzīve ir beigusies?!

Labi: es esmu mamma, esmu sieva, bet

mani resursi taču arī nav bezgalīgi - kā tad ar mani pašu?

Kauns atzīties, bet no mana sliktā garastāvokļa dabūja ciest vīrs un, protams, tas negatīvi ietekmēja mūsu attiecības. Kad viņš prasīja, kāpēc, īsti nevarēju paskaidrot. Kaut kādā ziņā jutos "apdalīta", jo viņš vismaz gāja uz darbu un bija cilvēkos, bet mans dzīves ritms bija absolūti citādāks nekā strādājošajām draudzenēm. Loģiski jau visu sapratu, bet sajūtas...

Mēs tomēr atradām risinājumu! Vienojāmies, ka sestdienas ir manas brīvdienas! Atstāju atslauktu pieniņu un varēju darīt, ko vien vēlos. Starp citu, tad, kad "oficiāli" bijām vienojušies par brīvo laiku, ko varu veltīt tikai sev, man nemaz tik ļoti negribējās būt projām no mājām. Galvenais bija psiholoģiskā apziņa,

ka arī man ir laiks tikai un vienīgi sev.

Nu es vairs nekasījos ar vīru!

Arī šajā gadījumā nevajadzētu paļauties, ka māmiņai būs laiks sev, kad sanāks, jo tad gluži neviļus parasti citas lietas izrādās svarīgākas. Nē, tas ir jāieplāno un pie vienošanās stingri jāturas!

Trešais padoms: meklējiet jaunas iespējas!

Zināmus pārdzīvojumus sagādāja apziņa, ka ir lietas, kas mainījušās neatgriezeniski. It īpaši - iespēja rīkoties pilnīgi spontāni, piemēram, vairs nevarējām aiziet uz teātri, nopērkot biļetes tajā pašā dienā. Tomēr arī šai situācijai  atradām risinājumu. Vienā vakarā apsēdāmies un uz lapas sarakstījām lietas, ko esam zaudējuši. Pēc tam izrunājām un

uzrakstījām to, ko varam atgūt un kas jādara, lai to sasniegtu.

Plus: kādas jaunas lietas varam darīt. Jo tas, ka nevaram kā agrāk, nenozīmē, ka nevaram citādāk un varbūt vēl labāk!

Ceturtais padoms: nebaidieties no pāru konsultanta!

Visbeidzot: ja jūs nespējat tikt galā saviem spēkiem,

nekautrējieties meklēt pāru konsultanta palīdzību!

Tas neliecinās, ka esat vāji un nespējat tikt paši galā. Tas tikai pierādīs, ka jūsu attiecības jums joprojām ir svarīgas! Laimīgus bērnus izaudzina laimīgi vecāki!

Piektais padoms: pazīsti pēcdzemdību depresiju!

Vīram liekas, ka sieva kļuvusi kašķīga un pati nezina, ko grib, bet sievai - ka vīrs nu itin nemaz viņu vairs nesaprot. Taču reizēm

nesaskaņu cēlonis nebūt nav attiecību problēmas, bet gan pēcdzemdību depresija.

Internetā ir atrodami dažādi testi, kas ļaus atpazīt šīs kaites simptomus. Ja tie skāruši arī Tevi, meklē profesionālu palīdzību!