« iepriekšējais 1 2 nākamais »

1. xxxxxx 2011. g. 22. jūlijā, 23:48

   Jaaa... Te cilveki kaa no Marsa nokritushi. Protams, ka attiecibas starp virieti un sievieti ar bernu nebus tadas pashas kaa bez berna. Ir citas prioritates. katram gribas atpusties un taa talak, un ta joprojam.... Nez kadu brinumu te uzrakstija

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
2. Galvenais 2011. g. 15. jūlijā, 03:01

   Lai var nopelnīt pietiekami, ka var apmaksāt bērnam kādas nodarbības pēc 3 gadu vecuma, tad laika sev un savai otrai pusei paliek arvienu vairāk. Tagad, kad meita jau gandrži pusaudze, visu var atcerēties ar smaidu. Šobrīd bērns jau savu laiku vairāk pavada ar klasesbiedreni un vecāki vajadzīgi krietni mazāk. Pieklājīgi nebēdājies vaigs ar iepriecinājumu acīs, kad paziņo, ka iesi uz filmu, kas bērnu neinteresē un viņa uz pāris stundām paliek pavisam savā vaļā. Vispār pāris pa 7 gadiem jau varēja būt "atēdies" viens no otra un sagatavot ģenerālo plānu pirms dzimšanas, nevis pēc tam skriet pie pāru konsultantiem

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
3. marry 2011. g. 14. jūlijā, 15:13

   Es līdz 25 gadiem vēl biju pārliecināta,ka bērnu man nebūs! Tāda ņemšanās,vienas problēmas un kašķi! Tagad kad man jau ir 2 bērni,saprotu,ka nekas svarīgāks un burvīgāks dzīvē nav!Galvenais sagaidīt īsto brīdi,vecumu un ,svarīgākais,īsto cilvēku,ar kuru kopā radīt šos mazos brīnumus.

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
4. mamma x 2 2011. g. 12. jūlijā, 13:40

   esmu divu meitu mamma, starpība 3 gadi starp meietnēm
   nu protams, tas pirmais laiks nav viegls, bet nu sviests - bēnam 2 gadi un kāds ir pārstrādājies, pārgursi :)
   grūtu ir sākumā, kad mazajam kolikas, un visu laiku uz rkām jānēsā, kad sāk rāpot, staigāt, jau ir krietni vieglāk, un mājas soli ar var kopā ar mazo apdarīt
   bērns tā nav nasta - tas ir prieks
   mēs ar ar savām jaunkundzēm vienmēr brīvdienas pavadam, un atpūsties braukt bez bērniem, pat prātā nenāk
   ar bērniņu vajag sadarboties, sarunāt, runāt un attiekties kā pret līdzīgu, un tad nevarēs, ka bērni ir nasta, vai grūti
   pērni tas ir prieks un laime, un ja ekonomika būti labāka i uz trešo un pat ceturto parakstītos - it tik forši tās mazās bērnu rūpes ... tas ir tas, dēļ kā tiešām ir vērts dzīvot
   ... ar mazu bērnu uz kafejnīcu neiesi, bet ar draudzenēm var sarunāt pa jūras malu vai parku kopā pastaigāt un papļāpāt
   kopā pat uz sporta klubu braucu vingrot
   ar bērniem ir forši, tikai vajag to foršo ieraudzīt un novērtēt, kas patiesībā mums ir dotd :)

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
5. Virbators 2011. g. 10. jūlijā, 14:53

   Seit daudziem ir neatbilsotoss vecums un neatbilstosa vertibu sistema, lai varetu radiit un pat domat par bernina ienemsanu
   
   Par nozelu izskatas, ka berniba neko labaku nav redzejusi...

   Ieteikt (3) Atbildēt Ziņot redakcijai
6. kas notiek ar jaunajām sievietēm? 2011. g. 9. jūlijā, 22:08

   Ieteikums psihologiem - nedot padomus cilvēkiem,kuriem ir nepareiza vērtību sistēma,kuri nespēj saprast paši sevi.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
7. Auklīte - jaunajai mammai! 2011. g. 9. jūlijā, 19:48

   Cienītā,māmiņ!
   Vai neesat aizdomājusies,ka nespējot dzivē novērtēt to,kas Jums šobrīd ir,nevis kā pietrūkst,Jūs izaicināt likteni un tiešām varat kļūt par invalīdi iespundētu četrās sienās?
   Lūdzu aizdomājaties par to kaut vai sevis dēļ.
   Dzīve ir dāvana,kuru tomēr veidojam mēs katrs pats un prieku iemācamies saskatīt it visā,pat lietainā vasaras dienā.

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
8. me to ! 2011. g. 9. jūlijā, 19:22

   Tev pilnīga taisnība! Un arī raksts ļoti labs, pilnīgi likās, ka lasu par sevi. Tad, kad ģimenē ienāk bērniņš, tā patiešām nav nekāda medusmaize. Ir grūti, kad esi no kāda visu laiku atkarīgs un nemaz nav laika sev. Es arī sev nosolījos, ka vairs bērnus nevēlos, vismaz līdz brīdim, kad skaidri zināšu, ka finansiāli varam atļauties aukli.

   Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
9. to jaunai mammai 2011. g. 9. jūlijā, 19:20

   P.S. tā katorga,kā tu raksti,drīz vien beigsies,jo attiecības,kuras ir slimas,nevar pastāvēt ilgstoši!
   Tikai zini vienu - laimīga tu nebūsi nekad,arī savā sociāli bagātajā ģimenē.
   Visām savām problēmām atbildi meklē sevī,ne vīrā!
   Ja nespēj to saprast,ej mācīties!

   Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
10. to jaunai mammai 2011. g. 9. jūlijā, 19:13

    Ak ar sīci viena četrās sienās!Ak no sociāli bagātas ģimenes,bet vai gudras?
    Ak depresija,skaistuma saloni,nekur aiziet,ne aizbraukt.......
    Varbūt vīrs tev arī vēl kā traucē - piemēram,liedz ar taviem vecākiem tikties,kur tava māte jau sen degunu iebāzusi jūsu attiecībās!
    Jaunā mamma,īstenībā jau nekāda mamma tu neesi,bet lupata!
    Novilkt tev bikses un tā kārtīgi sadot!!!
    
    P.S. un mīli tu sevi,nevis bērnu - SĪCI,kā pati izsakies...

    Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
11. LAINE 2011. g. 9. jūlijā, 13:02

    Joberiem tā ir totāla katastropa!

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
12. ! 2011. g. 9. jūlijā, 12:51

    tā jau ir, LV tradicionāli mammai ar visu jātiek galā pašai, radinieki reti kad palīdz un vīram interese par bērnu rodas, kad mazajam kādi 3 gadiņi.
    tā nu tās sievietes vienas mocās, tad nav ko brīnīties, ka lielš šķirto ģimeņu skaits, vai sievietes negrib dzemdēt (jeb apstājas pie viena bērna ģimenē).
    skarbs pārbaudījums sievietei un ģimenei kā tādai.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
13. mendy » ! 2011. g. 9. jūlijā, 14:53

    taisniba! es viena rupejos par bernu bez apstajas, bez brivdienam, bez atputas, pat nakti, kad berns uzmostas, un man jatiek vienai gala ar bernu, kad sakas vina niki un stiki, nu jau 2 gadus viena visu to daru, jo citas iespejas nav, vira kungs, neesam precejusies, neuzskata par savu pienakumu to darit, jo tapat jau jutoties , ka viss dzive ir mainijies u jutoties katastrofali, es milu savu berniti, bet nevaru paciest, ka virs neko negrib palidzet, jo dzivojam tacu kopa un tas ir ari vina berns. tad vel sausmigi sadusmo tas, ka kads te velas, lai sievietes dzemde 2 un vairak bernus! prieks kam?! lai nervus sabojatu?! man skiet, jau tagad man vajadzes psihologa terapiju, jo stradaju ar bernu bez atputas, un ta pusstunda vai stunda, ka kuru reizi, kad berns gul, ir lai kautcik darbus pa maju padaritu, tik daudz kas jadara un visu berna izraisito nekartibu sakartotu un satiritu un parupetos par to, lai ir bernam ko darit vai ko est, kad vins pamodisies atkal. ta nu tas ir, internetam diena sanak kadas 10 minutes.varbut kadreiz 20 minutes, nu es vel turos... turos... jo citas iespejas jau nav. diemzel, dzive ta iekartots, ka sievietei par visu jagada un bezrupigais virs vel noblaujas, kapec zeke nav sasuta, ka sezu majas, nav ko darit. ....

    Ieteikt (2) Ziņot redakcijai
14. mendy » ! 2011. g. 9. jūlijā, 14:56

    nerunasim vispar par kautkadu atputu vienatne ar draudzenem, asaras birst par to domajot, tas viss ir garam.... beidzies... varbtu, kad mazais izaugs pec gadiem, varesu atkal sev kautko atlauties atputai.. gruti... gruti...

    Ieteikt Ziņot redakcijai
15. jaunā mamma 2011. g. 9. jūlijā, 12:41

    ai`večiem to nesaprast kā tas ir, kad visa dzīve mainās par 100%!
    
    no sociāli bagātas dzīves esmu attapusies 4 sienās ar sīci. tur depresija piezagsies jebkuram, lai arī cik ļoti mīlētu savu bērnu!
    
    esmu aizmirsusi kā tas ir: iepirkties, palutināt sevi skaistuma salonos, iziet ar daudzenēm, spontāni kaut kur aizbraukt/aiziet, aiziet uz kino vai teātri, vingrot sporta klubā...to sarakstu var papildināt vēl un vēl.
    mana lielākā laime ir izrauties no mājas vienai, kaut vai uz 15 minūtēm!!!!
    vīrietis tik uzskata, ka es te mājās neko nedaru...un man būtu no laimes tik jāsmaida.
    besī ārā...kad tā katorga vienreiz beigsies.
    lieki piebilst, ka attiecības ar vīru ir pilnīgi sagājušas sviestā.

    Ieteikt (1) Atbildēt Ziņot redakcijai
16. minna » jaunā mamma 2011. g. 9. jūlijā, 20:15

    ...neķer kreņķi ...paņem sīci "padusē", ratos, - ej sabiedrībā. Uz kino vai teātri tā spontāni nevarēsi aiziet, pagaidām, bet tas viss ir pārejoši - sīcis izaugs un atkal varēsi darīt, ko vēlies. Bet tagad viņam esi vajadzīga tiešu Tu.

    Ieteikt Ziņot redakcijai
17. skabarga » jaunā mamma 2011. g. 10. jūlijā, 14:35

    Cik Tev gadu?

    Ieteikt (1) Ziņot redakcijai
18. rūgtā patiesība 2011. g. 9. jūlijā, 12:32

    ar katru nākamo paaudzi vairojas bomžveidīgo iedzīvotāju daļa, kas nespēj mācīties skolā un nespēj strādāt 8 stundas

    Ieteikt (4) Atbildēt Ziņot redakcijai
19. galateja 2011. g. 8. jūlijā, 22:54

    ..bet vispār kopumā lasu komentārus un brīnos - kur tik daudz egoistu uzradies un pa zemes virsu staigā...........ja jūsu vecāki tā būtu domājuši, neviena no jums te nebūtu, kas komentus drukā.....

    Ieteikt (5) Atbildēt Ziņot redakcijai
20. fela » galateja 2011. g. 9. jūlijā, 00:26

    :D man kkā smieties gribas par šo komentāru.
    
    Paklausoties "mūsu vecākos", man liekās, ka lielākā daļa no mums ir "nelaimes gadījums" vai "nezināšanas gadījums" un'tie vispār bija citi laiki un cita domāšana, kā arī citi tempi un cits attīstības līmenis. Kā lai šajos laikos cilvēks izdzīvo, ja nebūs gana egoistisks un tālredzīgs?. Ar tālredzību šajā jautājumā es domāju bērnam sniedzamo "laimīgo bērnību ar ideālo audzināšanu" un finansiālās iespējas par kurām es kā vecāks esmu atbildīga sabiedrības priekšā. Ja es neesmu pārliecināta, ka varu radīt un izaudzināt tādu cilvēku, ko sabiedrība "pieprasa" + mana ideālā vīzija, tad...prieškam man radīt bērnu?
    
    Jo vairāk zin, jo mazāk gribās. Tā doāju es un daudzi mani vienaudži no manas sociālās vides.

    Ieteikt (8) Ziņot redakcijai
21. Rolands Eizentāls 2011. g. 8. jūlijā, 22:18

    Nevajag bērnu ja nevar celt! Tas ir taisnība ,ka bērnam piedzimstot Jums vairs parasti nav savas dzīves!Zini un nemaz neuztraucos ,ka izmirst,jo tā ir tikai varas propoganda,katram cilvēkam ir sava dzīve! Un tur valsts ir tikai grābēja nevis palīdzētāja,viņa sadala mums atņemto naudu.

    Ieteikt (3) Atbildēt Ziņot redakcijai
22. Daina 2011. g. 8. jūlijā, 18:33

    Kad biju zīdainis par mani biežāk rūpējās tieši tētis - viņš vienmēr gribēja ņemt mani rokās un pirmais skrēja, ja ieraudājos. Kad paaugos, es daudz biežāk arī biju tēta darbā, nevis mājās pie mammas. Skolas laikā tikai tētis mani veda uz skolu un no skolas arī savāca, viņš gāja uz vecāku sapulcēm, viņš mani veda pie daktera u.t.t. - kaut gan strādāja pilnu slodzi darbā no astoņiem rītā līdz sešiem vakarā un vienmēr likās mazliet noguris.
    Tagad man pašai 19 gadi, es nespēju iedomāties, ka man kādreiz varētu būt tāds "vīrietis" kāds minēts šajā rakstā - ja to vispār var nosaukt par vīrieti!

    Ieteikt (3) Atbildēt Ziņot redakcijai
23. .. » Daina 2011. g. 2. augustā, 11:50

    tev ir bijis labs tētis=)!!

    Ieteikt Ziņot redakcijai
24. karlis 2011. g. 8. jūlijā, 18:08

    Mūsu skolā pusei vecāki bija šķīrušies.

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
25. fela » karlis 2011. g. 9. jūlijā, 00:01

    Citos dārziņos akmeņu ir vairāk.

    Ieteikt Ziņot redakcijai
26. diemžēl 2011. g. 8. jūlijā, 16:34

    daudzas ģimenes izjūk pēc bērna piedzimšanas,
    prieks, ka ir viens, kas ir izturējis, pārējie ir lūzeri un tā viņiem vajag un lai vācas uz Īriju

    Ieteikt (2) Atbildēt Ziņot redakcijai
27. Alias to ShadowVoice 2011. g. 8. jūlijā, 15:59

    Tu nu gan domā kā vecene!
    Rakstā minētie padomi visiem neder!!!
    Tie vairāk vērsti uz sievieti - vārguli,sievieti - ķīseli,sievieti - mātes lindrakos aizķērušoos,sievieti,kura NAV personība!
    Pastāv ABPUSĒJA sapratne!

    Ieteikt Atbildēt Ziņot redakcijai
28. a » Alias to ShadowVoice 2011. g. 8. jūlijā, 17:00

    kurš ta te ir ķīselis?
    Abpusēja sapratne nav tikai sapratne no sievietes puses.

    Ieteikt (3) Ziņot redakcijai

« iepriekšējais 1 2 nākamais »