Esmu kopā ar savu puisi jau vairāk nekā divus gadus. Pirms pāris mēnešiem mūsu attiecībās bija posms, kad gandrīz izšķīrāmies, iestājās tāda kā krīze, atsalums vienam pret otru. Neredzējām jēgu, lai paliktu kopā. Sarunājām, ka padzīvosim atsevišķi, līdz sapratīsim, ko vēlamies – būt kopā vai ne. To trīs nedēļu laikā biju ļoti nomākta un mūsu kopējais draugs bieži nāca pie manis uz mājām, bija izpalīdzīgs un uzklausīja. Iznāca, ka mēs pārgulējām. Pēc tās reizes skaidri sapratu, ka vēlos būt kopā ar savu draugu, nevienu citu.
Tagad atkal esam kopā, attiecības ir labas, bet mani moka sirdsapziņa, ka tad, kad bijām pašķīrušies, es viņu krāpu ar citu vīrieti. Vai ir vērts to cilāt un izstāstīt draugam, vai labāk šo gadījumu paturēt pie sevis?
*
Ja neprasa, paturiet pie sevis
Delikāta situācija, it sevišķi tādēļ, ka notikušajā iejauktais vīrietis bija (ir?) kā jūsu, tā jūsu drauga draugs.
Vai jūsu draugs zināja, ka atsaluma laikā jūs bieži tikāties ar abu kopējo draugu? Vai draugs jums ir kaut ko vaicājis par īpašo draudzēšanos ar viņu? Kādas jūsu triju attiecības ir tagad? Ja draugs par to neinteresējās un viņu šis jautājums nemoka, liekas, ka nekādu labumu jūsu pašreiz labajām attiecībām nenesīs tas, ka, atvieglojot savu sirdsapziņu, pastāstīsiet viņam par notikušo. Ja neviens cits to nepiemin, arī jūs varētu paturēt to pie sevis. Taču, ja draugs sāk par to interesēties, melot tomēr neieteiktu.
