Stāsti par attiecībām bez laimes brīžiem un ikdiena, pilna rūpju un darba, vairs nav realitāte, bet reiz arī es tā dzīvoju...

Mosties pirmā, pagatavo brokastis, aizved bērnus uz dārziņu, skrien pa galvu pa kaklu uz darbu, paņem bērnus no dārziņa, prom uz veikalu pēc pārtikas un tad stiep to visu mājās kā darba zirgs un neaizmirsti bērnus pieturēt pie brīvās rokas; ja tādas nav - atrodi trešo. Pagatavo vakariņas, pasniedz vīram, kas pat paldies nepateiks, jo skatās hokeju, paspēlējies ar bērniem, uzkop māju, izmazgā veļu... Brīvdienās - nekādas slaistīšanās, jo māja ir jāizberž. Kad beidzot varēsi iekrist gultā, vīrs uzrūks tāpēc, ka nevēlies pamīlēties, jo esi tik pārgurusi, ka nespēj pār lūpu pārspļaut.

Pēc šāda režīma nevienam vīrietim nebūtu tiesību sūdzēties,

ka latviešu sievietes esot īgnas, ne pārāk karstasinīgas, un vēl simt un viena problēma. Taču diemžēl latviešu vīrieši to dara un vēl sūdzas par mūsu izskatu, lai mūsu pašapziņa īpaši paceltos.

Ja no tā izraujies un aizbrauc uz jebkuru citu Eiropas valsti, priekšstati par attiecībām pilnībā mainās. Vispirms jau ir patīkami satikties ar vīrieti, kas izrāda savu interesi par tevi romantiski un skaisti: ziedi, brīvdienu izbraucieni gar jūru, pārnesīs uz rokām pāri milzīgai peļķei, pasniegs kafiju ar rozi gultā.

Jā, varbūt vecmodīgi, bet -  kura gan sieviete nesajustos īpaša?

Arī kopdzīve ir pilnīgi citādāka. Viduslaiku uzskati par to, ka sievietei jādara visi mājas darbi un jāmēģina vīram izdabāt, Eiropā jau sen vairs kā nepastāv. Vīrietim ir daudz svarīgāk zināt, ka tu esi laimīga kopā ar viņu, nevis - vai šovakar vakariņās būs karbonāde. Viņš nekad tev neteiks, ka tev būtu kādi trūkumi, arī ja tu gulēsi gultā ar sarkanu degunu, šņaukāsies un būsi viscaur sasvīdusi - tu viņam būsi pati skaistākā.

Esmu sapratusi: ja sieviete nav laimīga un ir īgna,

pie tā ir vainīgs viņas vīrietis, jo tikai viņa spēkos ir viņai likt smaidīt.

Bet latviešu sievietēm novēlu smago dzīves rutīnu nepieņemt kā vienīgo iespēju!