Kamēr bērni mazi, tikmēr pirmām kārtām jārēkinās ar viņu interesēm, nevar mājās ievest cilvēku, kura sapratne par audzināšanu nav pieņemama. Nelaime tāda, ka pieaugušie bērni arī mēdz uzstādīt savus noteikumus, ar ko mātei vai tēvam tikties un veidot kopdzīvi. Atceros, kādās dusmās krita mans pašas tēvs, kad mans vectēvs bija atradis sev draudzeni un gribēja pārcelties dzīvot pie viņas. 'Vecais muļķis!'-tas bija tas labākais, ko varēja dzirdēt šajā sakarā un vectēvs, neizturējis dēla pārmetumus, tā arī palika vientuļš līdz mūža galam.

Mia Kalne 2011. g. 9. septembrī, 13:47

Ja es uzzinatu, ka mana braala meitene ieprieksh ir bijusi ar melno vai pakistani es bruutu pret taadu k.ci.

Numerologi,reikisti un citi papisti,ir tie labākie attiecību speciālisti!

Mīlestība Pagātne Tēvs
Mans tēvs bija strādnieks, kas strādāja ķimiski kaitīgo theniski lejamo baterju pildīšanas darbus.
Viņš purvā bija iestādījis puķes, kas bija brīnišķīgi dzeltenā krāsā kā sievietes galva ar frizūru, puķu kāti un lapas bija brīnišķīgā tumši zaļā krāsā. un no puķēm nāca mitrums un labestīgs starojums. Viņas bija ēdamas nemaz bez ērkšķiem un indēm. Tās nezināja pasaules ļaunuma bet tikai dabas skaistumu. Tām bija patīkami pieskarties. Bet tādu vairs nav jo mēs esam erotiski sadisti, kam vajadzīgs ļaunums, lai būtu indīgas, ērkšķi un ciešanas. Labo nav tie ir miruši bet bez viņiem nevar iztikt un zeme grimst milzīgā krāsainu toksīnu apreibinošā kokteilī.

Vairāk vai mazāk pagātne ir mums visiem. Pat satiekoties pusaudžu vecumā, parasti aiz muguras jau ir pirmā bērnudārza mīlestība... Ir negodīgi otram atgādināt par savu pagātni, pie kuras viņš nekādā veidā nav vainīgs (izņēmums varētu būt, ja tagadējais dzīvesbiedrs ir t. s. iepriekšējās laulības "izjaucējs"). Un vēl- te viss samests vienā katlā- iepriekšējie dzīvesbiedri, bērni. Nedomāju, ka psihologi to nezina, ka ir iespējams nodalīt- attiecības ar bijušo kā savu bērnu tēvu/ māti vai kā ar vīrieti/ sievieti. Kāpēc kādam būtu jārēķinās ar tavu pagātni? Ja nevar ar to noslēgt emocionālos rēķinus, tad ir jāapmeklē psihoterapeits, nevis savas problēmas jāuzveļ otram cilvēkam

šitās mai.as staigātājas, bērnus sataisa no kaukādiem pļēguriem un mačo un bieži pat dzērumā, pēctam viņas pamet, un tad meklē, tādus, kas audzinās viņas bērnus, kaukādus noteikumus vēl izsaka.
Kura gan jaunības trakumā domā par nākotni, ka tikai nokniebties un tad domā.
Padzīvotu kādu gadu vairāk kopā un tad redzētu vai no tāda gribētu bērnus.
Neiet runa par citiem gadījumiem, dažādi iemesli.

Kur ķerta tāda statistika ?Tātad 71 % neprecēto ?
Bez pagātnes nav nākotnes. Taisnība, ka veco vieglāk aizmirst vai pārdzīvot negatīvo, veidojot jaunas attiecības.

man 54 un domkrats stāv kā priede