Kārtējo reizi pamostoties un pavadot viņu komandējumā, ielūkojos spogulī un sapratu, ka manas acis vairs nemirdz un lūpas alkst skūpstu...
Mēs esam ļoti kaislīgs, vizuāli jauns, azartisks un skaists pāris, taču viņš man nepieskaras jau ilgu laiku; pieskaras tikai ar mīļumu un ne vairāk.
Ir runāts daudz, pat piedāvāta palīdzība. Ir bijuši mēģinājumi radīt romantisku noskaņu, pusdienas, vakariņas... Ir bijušas masāžas, seksīgs izskats... Es spētu pat sarakstīt grāmatu ar priekšnoteikumiem "vīrieša iekarošanā"... Citas nav. Ir tikai noliedzoša attieksme, kas, nenoliegšu, iedzina mani cita vīrieša skavās.
No jauna sajutos iekarota un iekārota un, no rīta pamostoties, sapratu, ka manī nav nožēlas. Jo mīlēties ir kā ēst, dzert, dzīvot un, galvenais, satuvināties ar otru.
Negribu to otru un negribu arī esošo, jo tās jau ir beigas. Tikai lieku reizi der atcerēties, kas varētu būt, pirms vīram sakām: "Ai, man sāp galva..." Vīriešiem: kāda varētu būt sievas reakcija, ja kārtējo reizi nepamanām sievietes jauno apakšveļu, ko viņa varbūt speciāli sagatavojusi jums...
Un vienīgais, kas paliks pēc tā visa, ir tikai viņas matu smarža uz jūsu spilvena...
