Sveiki, mani sauc Egija, es dzīvoju Īrijā. Mans stāsts būs par elles uguņainu dzīvi...

Atbraucu es uz Īriju pirms pieciem gadiem. Sāku strādāt un pēc neilga laika iepazinos ar vīrieti no Pakistānas. Viss sākās ļoti laimīgi: viņš mani aplidoja; šķita, ka esmu septītajās debesīs. Pat ij vairs nevarēju iedomāties, ka šajā pasaulē var būt vēl kāds labāks vīrietis. Tad pienāca diena, kad viņš mani bildināja, un nupat jau būs pagājuši divi gadi, kopš esam precējušies. Protams, pēc mūsu kāzām viņš dabūja papīrus – atļauju uzturēties Eiropas Savienībā. Līdz tam brīdim viss bija kā pasakā...

Bet tad... Pēc pavisam neilga laika viņš mani sāka strostēt kā tādu suni un pārņēma kontroli pār visu. Es strādāju, bet savu naudu vispār neredzēju, jo tajā dienā, kad saņēmu algu, mans konts tika uzreiz iztukšots, jo viņš kontrolēja arī manus ienākumus. Mans "vīrs" neļāva man sūtīt naudu savai ģimenei uz Latviju, sakot – ja reiz esi ar mani precējusies, tev jāaizmirst sava ģimene, jo tava ģimene tagad esmu es. Tā gāja mēneši. Viņš kļuva vēl riebīgāks:

bez atļaujas nedrīkstēju iet laukā no mājas,

nedrīkstēju neko pirkt bez viņa piekrišanas. Ja to izdarīju, man nopirkto nācās nest atpakaļ uz veikalu.

Kad manā ģimenē notika nelaime, "vīrs" mani nepalaida pat uz mājām. Viņš ir ieslodzījis mani četrās sienās, visu savu brīvo laiku pavada ar draugiem, bet es esmu nostumta pilnīgi malā. Viņš visu laiku mani ignorē. Es jau astoņus mēnešus gaidu, kad viņš mani aizvedīs pie ārsta (man ir problēmas pa sieviešu līniju), bet visu laiku saņemu atbildi – pagaidi, vēlāk.

Vienu dienu, neko nesakot, piecēlos agri no rīta, lai aizskrietu uz pastu un aizsūtītu naudiņu savai ģimenei. Viņš to uzzināja pēc stundas, un pēc tam no tā, kas notika, man bija tik paniski bail, ka pat nezināju, kur likties... Viņš salauza manu bankas karti un kliedza: ar kādām tiesībām esmu nosūtījusi naudu uz mājām!...  Jautājums ir – kā viņš vispār drīkst kontrolēt manu algu?

Esmu pārvērtusies par neko, viņš man neko nepērk, es staigāju pa pilsētu kā izlīdusi no kartupeļu lauka... Viņš pat neļauj man reizi nedēļā lietot veļasmašīnu, pasakot – mazgāt drēbes vienreiz mēnesī ir pilnīgi pietiekami... Ja man nav naudiņas un es viņam palūdzu kaut vai to pašu vienu mārciņu, saņemu atteikumu ar atrunu, ka viņam neesot naudas. Bet – ja cilvēks strādā, kur tā nauda paliek?

Visi mani draugi, kas man bija, viņa vainas dēļ no manis ir novērsušies;

viņš manu dzīvi ir pārvērtis par elli.

Raudu katru dienu, jo man sāp, nežēlīgi sāp, taču viņš par to tikai pasmejas un pasaka, ka esmu galīgi stulba, jo neklausu viņa likumiem... Vairākkārt esmu teikusi, ka neesmu no Pakistānas un ka man viņa likumiem un norādījumiem nav jāklausa, taču par šiem vārdiem viņš mani sita.

Man patiešām ir reāli bail, jo viņš sāk draudēt, ka mani nogalināšot, ja es izdomāšu bēgt; ka viņam ir vienalga, ja pēc tam būs jāiet cietumā, taču – manis vairs nebūs...

Mīļās meitenes, lūdzu, nepārvērtiet savu dzīvi par elli! Dzīvojiet, kā dzīvojāt līdz šai dienai, un tad jūs būsiet daudz laimīgākas, jo šīs tautības vīrieši (pakistāņi) ļoti labi māk sevi parādīt pirms kāzām, bet pēc tam pārvērtīs jūsu dzīvi par elli, jo – viņiem nav nekādas cieņas pret Eiropas Savienībā dzīvojošajām sievietēm...