Ari mans tevs nav bijis paraugtevs. Biju parak maza, lai saprastu, kas notiek, atminas vien spilgtakas par to, kad vins atgriezas, bet nav ne mazkas bildes par to, kad vina nebija ar mums.
Gadiem ejot nacas pa maziem gabaliniem izvilkt un netisam uzskriet uz jauniem faktiem. Skatoties uz manu tevu, uz mums, t.i., manu un brala dzivem, esam izaugusi sapratigi un izglitoti, tevs nekad "tur" vairs neatgriezas, jo vins guva macibu, jo vins nebija klat, kad mes piedzivojam savas pirmas reizes, guvam pirmos panakumus, jo vinam sapeja un vina cilvecigums un gimeniskums nekad netika iznicinats.
interesanti gan par ko tika iesedinats! kapec to vina sava asarainaja stasta nepiemineja? nu vispar baiga cieteja...pati sapinas ar tadu un tad raud un sudzas!!! katrs jauniba mazakas vai lielakas dullibas darijis bet tik retais lidz cietumam tiek. un tas ka pati 21 gada vecuma uz tusiniem netika- nu tas gan protams ir briesmigi. nez ka tu to pardzivoji?
Ne kura katra spetu but tada cinitaja ka shii maaminja. Visu cienju!
No sirds veelu, lai mazie kjipari izaug veseli, specigi un vinju dzives piepildiitas prieka, laimes un vairaak veiksmes kaa vinju vecaakiem.