«Vairs nezinu, ko darīt, - dusmu lēkmes uznāk ļoti bieži. Kad tās beidzas, es saprotu, ka esmu kļūdījies un ļoti nožēloju. Mums ir maziņš bērniņš, kuram uz to visu jānoskatās, taču tas mani neattur. Tāda sajūta, esmu psihiski nelīdzsvarots,» portālā mammam.lv/tetiem.lv raksta kāds jaunais tētis.
«No rīta kārtoju māju. Sataisīju tējas, mazgāju pudelīti, līdz ienāca mans mīļais zaķukiņš ar čaiņiku rokā. Es uzreiz sadusmojos, jo gribēju visu pats izdarīt, bez nekādas palīdzības. Sāku ārdīties.
Vairs nezinu, ko darīt: man šādas dusmu lēkmes uznāk ļoti bieži. Kad tās beidzas, saprotu, ka esmu kļūdījies un ļoti nožēloju. Taču tajā brīdī, kamēr ārdos, man liekas, ka man ir pilnīga taisnība...
Mūsu attiecības šā iemesla dēļ ir sākušas irt. Tas viss sākās apmēram pēc pirmā pusgada, kopš bijām kopā, un izvērtās aizvien biežāk un trakāk.
Strādāju, materiāli esam diezgan labi nodrošināti, tā ka tur nevarētu būt vaina. Mums ir maziņš bērniņš, kuram uz to visu jānoskatās, bet tas mani tajos brīžos diemžēl neattur...
Tāda sajūta, esmu psihiski nelīdzsvarots. Varbūt man jāgriežas pie psihologa vai kāda cita speciālista, kurš varētu man palīdzēt?»
