Droši griezies pie Dr. Bangas! Viņam pieņemšana notiek AMBULATORI KONSULTATĪVĀ NODAĻA Tvaika ielā 2, Rīgā, LV 1005 Reģistratūras tālrunis: 67080147 un pieņemšana ir bez maksas un ģimenes ārsta nosūtījuma! Man arī bija līdzīgi un tiešām palīdzēja.
Es arī jaunībā sirgu ar dusmu kaiti, visas dusmas izgājuzu uz vīru. Aizgāju dažas reizes pie psihoterapeita, tas viss ir garām. Un tad iegādājos mīļāko ar ko bija mežonīgs sekss. Nu jau 10 gadus esmu mierīga, satiekos ar mīļāko un vīram miers mājā. Tas ir labāk nekā lietot nomierinošus medikamentus.
Arī es visu dzīvi sirgstu ar dusmu lēkmēm.Taču tikai tagad,tuvu pusmūžam,atradu risinājumu.Eju pie psihoterapeita,vairākas reizes gadā apmeklēju psihiatru,lietoju garastāvokli normalizējošus medikamentus,un pa lielam ņemot,viss ir kārtībā.Dažreiz gan vēl ''noraujos'',bet tas jau vairs nav tik postoši.Pats saviem spēkiem cilvēks ar to nelaimi galā tikt nevar.Tam nav nekāda sakara ar temperamentu,vai rakstura īpatnību.Tā ir psihiska novirze un ir jāārstē.
šoreiz pat man liekas raksts tāds safabricēts. Parasti uzbrūk tie, kas jūtas pārāki par citiem un tie savas problēmas parasti neatzīst.
Bet ir viena lietas. Vajag padomāt, kas savā dzīvē ļoti patīk, ar ko esi apmierināts, un ar ko galīgi neesi apmierināts. Vajag aizrakties cik tik dziļi var. Cilvēkam jācenšas būt laimīgam, laimīgs cilvēks dara laimīgus citus. Ja šie ģimenes cilvēki nedara laimīgu, tad laikam ir jāiet prom. Mēģini dzīvot kaut vai viens pats, bet laimīgs.
jo ātrāk pazudīsi no tās ģimenes,jo labāk būs visiem...tāds ārdīklis jau nemainīsies nekad,jo ,ja esi psihiski nelīdzsvarots,tad ar zāļu palīdzību to atrisināt nevar.Man rados ir sieviete,kura visu mūžu lieto nomierinošus līdzekļus,apmeklē visādus speciālistus,rezultāts...nekāds,ar gadiem nervi paliek vēl vājāki un sāk jau regulāri braukt uz slimnīcu,nevis pati braukt,bet aizved,jo kaimiņi to nevar izturēt,to šausmīgo aurošanu..Nav ko mazu bērnu traumēt,,dzīvo viens pats ar savu nelīdzsvarotību,jo arī sievai nav jācieš otra dēļ,tāpat normāla kopdzīve tur nevar veidoties,kur viens regulāri auro...
Tāpēc, ka nezini, domā, ka neko var nedarīt!?
Varbūt vajag sākt ar psihologa konsultāciju.... nevis vienkārši - "nezinu ko darīt, tāpēc turpinu dzīvot kā līdz šim un terorizēt savu ģimeni ".
Tāda tā loģika???
nu man kkas lidzigs, tikai ne tik traki, manam dusmu lekmem vismaz ir iemesli!
bet es censos tas savas lekmes mazliet kontrolet. atrodi kadu hobiju sev, aizej gara pastaiga. vai ari ka teica mm......
un tas tavas dusmu lekmes noteikti tapec, ka tev nav laika pasam sev!
Ja jūti, ka esi nekntrolējami , psihiski slims, vajag laicīgi meklēt speciālista palīdzību, ja to negribi, tad jāsavāc savi koferi un jābeidz mocīt, gan sieva gan bērns!!!!Iedomājies, kad Tavs bērns izaugs viņš visu atcerēsies un ienīdīs Tevi, bet sieva , ja ir normala sieviete pati aizies no Tevis prom, bet tas jau būs ar naidu, tāpēc dari to laicīgi!!!!!
Apsveicu! Pirmo soli Tu jau esi spēris pastāstot, ej tālāk - meklē personisku palīdzību pie kāda speciālista vai cilvēka kurš Tev var palīdzēt pilnveidoties garīgā jomā.
nu ja, tipa ar jogu un meditāciju...ja nepalīdz, tad dodies karā - labs stress noņem visu lieko un sakārto prātu un sapratīsi,ka sieva un bērns ir tavi vismīļākie uz šīs pasaules.
Droši vien, līdzīgus dusmu izvirdumus atļaujies tikai pret sev tuviem, labi pazīstamiem cilvēkiem?Darbā kolēģiem, savas dusmas, neiecietību tomēr neizrādi?Vispār jau, svešāks vīrs, tev vienkārši sadotu pa degunu, bet no sieviņas jau nav pat jābaidās...?
Tā, draugs mīļais, ir izlaidība un progresējošs egoisms.Varētu vēl saprast dzērāja neiecietību, kad tam ierastā stāvokļa pietrūkst... .Gadiem ejot, varbūt arī, kļūsi izturētāks?Vai arī būsi palicis viens un pat dzērāju kompānijās, sava izlaistā rakstura pēc neieredzēts.
Dakteri ar tablešu čupu domāju nevajag, bet raksturs jāaudzina, kas gan nebūs viegli...